Džūkstes centrā atrodas «Modri». Senāk tā bijusi klēts – muižas, pagasta, kas vairs īsti atceras, kam. Modris Bargais, kad bija iespēja, ēku privatizēja. Vīrs ir īsts cunftes galdnieks. Uztaisīs no koka jebko. Un tā nu «Modros» Bargā izveidotajā mīlēšanās muzejā izrādās 260 vīriešu kārtas un 79 sieviešu kārtas "labumi" un 80 krūtis.
Galdi, krēsli un kāju pamati
Lietas iesākums, iespējams, bijis sen, laikā, kad M. Bargais Cēsu arodskolā mācījies par galdnieku. Tie tik bija laiki! No 500 arodskolēniem pieci vien pīpēja. Vecie amatnieki pīppauzes par p… (mīlēšanos) vien runāja. Čaļiem siekala tecēja. Pēc tam Bargajam sanākušas dusmas – visās citās zemēs viss kas pienākas, visi mīlējas, vien latvieši: "Fui! Pie mums ne uz to pusi. Nekā tamlīdzīga!" Svešā mēlē vēl to kauna rīku (lasīt – mīlestības) var nosaukt. Latviski – nekā! Nu īsti liekuļi!
Tā M. Bargais ķērās pie darba. Tapa galdi, krēsli. Dižistaba. Visi tie galdi un krēsli balstās uz pamatīgām kājām – pusmetru gariem vīriešu spēka ieročiem.
Skrējiens rikšiem, aulēkšiem
Kāpēc visu to M. Bargais aizsācis?! Varbūt drusku pasists?! Arī tā. "Kā lai pasaka," tā Bargais, "ja es te nolikšu vienu pliku baļķi, kur apsēsties – kur te vairs smeķis?! Bet, ja katram sēdētājam līdzās šitāds verķis… Ha, ha, ha, lai ir, kur pieķerties un pasmieties. Atbrauc draugi. Noperas pirtiņā."
Jā, M. Bargā pirtī visdrošākā pēršanās. Uz lāvas līdzās šauras un vaļējas lietiņas, un tad arī krūtis, pie kurām pieķerties, ja tvaiks ķer pār mēru. Un tad nu tu pēc pirtiņas svaigs un uzmundrināts sēdi pie tāda pat galda. Krēslā vari aptaustīt visādus makanus. Jaunie tak tādu ar īstu vilnu nemaz nav redzējuši! Var korīti uzdziedāt tautas dziesmu «Cūka rudzos». Dziesma reiz dziedāta no augstiem podestiem, un ļaudis zālē smējušies kā kutināti, jo īstie vārdi tak par kaut ko, kas skrien rikšiem un aulēkšiem.
Pareizā ortientācija
«Modros» ir daudzas smalki izgrebtas lietas, kam katrai savs vārds: Lielais Vilis, Aigariņš, Andrītis, Ingrīdiņa, kurai pēc gastroļiem Eiropā "tā vietiņa" aizslēgta ar zelta atslēdziņu, lai taupās gaišākai nākotnei. Viens otrs tajos atpazinis valstiski zināmus vīrus un sievas. M. Bargajam «Modros» ir arī atsauksmju grāmatiņa. Neviena slikta vārda. Nevienā «pē» vai «fui». Viens vien rosinājums: "Par maz anālo atveru!" M. Bargais domā, ka gadījies viens griezi orientētais, bet pats spiežot uz pareizo pusi, uz tādu, ko arī kristīgā baznīca atbalsta.
Daudz tur «Modros» ko redzēt. Pat 8. marta krēsls stāv kā dzīvs, bet tas katram pašam jāredz. To nemaz nav iespējams aprakstīt. Un nedrīskt ar – ka kādu neķer trieka. Tālāk no grēka! Grēka, kas nemaz nav grēks, bet gan dzīves īstenība. Lietas, un pie tam labas, un nodarbes, kas mums visiem prieku rada. Un kā vēl! M. Bargais jau arī – nav nekāds rupeklis. Kārtīgs ģimenes cilvēks, kārtīgs vecis. Un uz tādiem taču pasaule turas. Un – «Modoros» var pasmieties, bet smiekliem šodien ir liela vērte.
Atkal viens, kuram domāšana iestrēgusi zemjostas līmenī:D
blusa,
nekaunies,sanjemies un vienreiz pieskaries tam viirieshu loceklim!vinsh tachu nekozh:)
Bargais un Vītols: tāds tādu atradis…Būs laikam jāpaskaita, cik reizes Vītols par šito vīriņu un viņa "daiktiem" priecājies,avīzē aprakstījis!
Tikai vienu….
Bet muzejaa es ar biju un taa nozviedzos, ka reti:)
Jā… Par kaut ko jau tā zviegšana liecina gan!
to lasiitaaja
Ja tu redzetu to koloriito onku, tu arii zviegtu! Ne jau tur tie kraaninji tas pat jaukaakais, bet gan pats staastnieks.