Mazliet pavērt logu uz vairāk nekā simts gadus senu vēsturi jeb ielūkoties muižkungu sadzīvē nedēļas nogalē visi interesenti aicināti Durbes pilī.
Aizvadītajā sestdienā pils pārvaldnieces Daigas Šmitenbergas vadībā interesenti varēja iepazīties ar muižas ģērbistabas skapja saturu un 19. gadsimta modes tendencēm.
Apģērbs apliecina statusu
Mūsdienās par piederību kādai labāk situētai ļaužu šķirai liecina, piemēram, labi saskatāmi, spīdīgi burti uz gluži parastu džinsu kabatām, bet kādreiz viss bija daudz sarežģītāk. Kunga naudas maka biezums bija tieši proporcionāls viņa kundzes tērpa greznumam un rotaslietu izsmalcinātībai. Arī paši kungi nevarēja sabiedrībā parādīties šā tā – bija gan grezni zīda krekli, gan dārgi uzvalku audumi, bet par vietu sabiedrībā liecināja dārgmetāla pulksteņa ķēde muižnieka vestes kabatā. Kā noprotams, šādus tērpus šuva pēc īpaša pasūtījuma un tie krasi, kā to demonstrēja D. Šmitenberga, atšķīrās no kalpu šķiras apģērba. "Sulaiņi bieži vien ģērba to, kas bija jau novalkāts vai kungam kļuvis par mazu," stāstīja pils pārvaldniece un klātesošajiem muzeja apmeklētājiem izrādīja speciāli sulainim šūtu ietērpu neuzkrītošā "zemes tonī". Starp citu, to, kādas krāsas reiz bijušas modē, tagad pateikt nemaz neesot tik viegli, jo neviens neesot aprakstījis, ko nozīmē tērps "Nīlas zilā" automašīnas krāsā! To vēstures pētniekiem atliek vien minēt. Vēl jāpiebilst, ka vienā ziņā gan nekas nav mainījies – arī – agrāk bijušas dažnedažādas viltības, kā par iespējami lētu naudu labi izskatīties. Piemēram, briljantus dāmas aizstāja ar mežģīņotām apkaklītēm, tādējādi trāpot diviem zaķiem uzreiz – nebija jātērējas rotām un varēja piesegt kailos plecus, ja tie vairs nebija svešām acīm rādāmi.
Kūku vai siena kaudzi?
D. Šmitenberga stāstīja, ka, cauri gadsimtiem ejot, mainījies ne tikai tērpu izskats, bet arī priekšstats par pašu valkātāju – sievieti. Šodien no glancētu žurnālu vākiem pretī raugās ļoti slaidas būtnes, taču agrāk neviens neiebilda pret apaļumiem atsevišķās ķermeņa vietās. Proti, vai nebūtu jauki, ja šodien personīgās pēcpuses apmēri nekad nepārsniegtu modes tendencēm atbilstošos standartus? 19. gs. – laipni lūgti – modē bija kleitas, kas papildinātas ar tā sauktajiem turnīriem jeb speciāliem uz dibena sienamiem spilventiņiem, lai šī sievietes daļa īpaši izceltos. Bija arī vēl citas viltībiņas, konstrukcijas, kas ļāva ar tērpa palīdzību šo to noslēpt un šo to izcelt. To raksturoja arī tērpu nosaukumi "kūka", "siena kaudze". Tolaik gan neiztika arī bez "upuriem"; tiem varam būt tikai pateicīgas, ka mūsdienās korsete nav obligāta kleitas sastāvdaļa. 19. gs., lai tiktu tērpā un no tā ārā, ar pašas rokām nebija gana, noteikti bija vajadzīgs arī speciāls ģērbējs. Turklāt korsetes žņaugos sievietes bieži vien ģība – elpas trūkuma dēļ. Taču, vai tas bija korsetes pluss vai mīnus – jāizvērtē katram pašam, jo šodien, atšķirībā no 19. gs., noģībstot visticamāk attapsieties slimnīcas bezpersoniskajā palātā, nevis gādīgās vīrieša rokās…
18. jūlijā Durbes pilī no 14.00 līdz 16.00 varēsiet ieskatīties muižas svētkos. Apmeklētāji varēs izkustēties un apgūt kādu 19. gs. dejas soli.
