Lāčplēša dienas priekšvakarā Milzkalnes tautas namā Šlokenbekas muižā pulcējās Engures, Lapmežciema un Smārdes 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Viņiem tika pasniegtas barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Lapmežciemā un Engurē nav pirmā reize, kad tiek pasniegts šis apbalvojums, bet Smārdes pagasta iedzīvotāji šīs zīmes saņēma pirmo reizi. Pa šiem gandrīz 20 gadiem, vairāki barikāžu dalībnieki vairs nav mūsu vidū. Viņu piemiņas zīmes saņēma tuvinieki.
Tā laika noskaņu Šlokenbekas muižas pagalmā radīja folkloras kopas «Milzkalnieki» uz ugunskura vārītā egļu tēja un dziedātās dziesmas. Svinīgo pasākumu ievadīja kopīgi ar sieviešu vokālo ansambli un barikāžu dalībniekiem nodziedātā valsts himna. Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa apsveica klātesošos ar tuvojošos Lāčplēša dienu un atvainojās par to, ka Smārdē un arī novadā vēl visi barikāžu dalībnieki nav apzināti. Barikāžu piemiņas zīmes valdes loceklis Renārs Zaļais 1991. gada janvāra dienās bija Bauskas milicijas darbinieks, kurš nokļuva apšaudēs. Savā uzrunā barikāžu biedriem viņš atkārtoja akadēmiķa Jāna Stradiņa teikto, ka Pasaules vēsturē nav daudz gadījumu, kad tauta savu brīvību aizstāvēja barikādēs: ir zināmas tikai divas pilsētas – Parīze un Rīga.
Bijušie barikāžu dalībnieki bija ieradušies uz svinīgo pasākumu gan pa vienam, gan ar ģimenēm. Pēc nozīmes saņemšanas, daudzi to piesprauda pie apģērba. Uzjundīja arī atmiņas, kā, piemēram, ar garo, sarkano autobusu televīzijas torni sargāja Edgars Āboliņš kopā ar citiem Šlokenbekas ceļu būvētājiem, kā Smārdes vīri sargāja Brasas tiltu un no omoniešu lodēm dabūja slēpties aiz kapu pieminekļiem…. dažs uz savas ādas izjuta arī omoniešu kāju spērienus…. Katram savs stāsts….
Noslēguma runu teica pašvaldību savienības priekšsēdētājs un pieminekļu valdes loceklis Andris Jaunsleinis, kurš vēlēja, lai tie sapņi, kas cilvēkos bija, ejot uz barikādēm, un kurus esam lolojuši gandrīz 20 gadus, dzīvojot pēcbarikāžu laikā, tomēr kādreiz piepildītos.
