Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jūlijā ir izbraucis uz četriem gadījumiem, kad bija nepieciešama palīdzība cilvēkiem, kuri apmaldījušies mežā. Carnikavas novada Garciemā kāds vīrietis 4. jūlijā ap 20.30 lūdza glābēju palīdzību, jo bija apmaldījies. Vīrieti izdevās atrast stundas laikā, jo viņš sadzirdēja ugunsdzēsēju automašīnu skaņas signālu un, dodoties šīs skaņas virzienā, iznāca no meža.
Viesītes novadā Salu purvā četri cilvēki bija apmaldījušies 6. jūlijā. Glābēju palīdzību viņi lūdza jau 22.30, kad bija zaudējuši cerības pašu spēkiem izkļūt no meža, turklāt viņiem līdzi bija arī 8 un 16 gadus veci bērni. Uz notikuma vietu atbrauca arī mežzinis, kurš šo teritoriju labāk pārzināja. Tā kā grūti bija saprast, kur šie cilvēki atrodas, tad ugunsdzēsēji glābēji savu automašīnu novietoja vienā meža malā, bet policija krietni tālāk. Pārmaiņus tika iedarbināti skaņas signāli. Cilvēki sadzirdēja policijas mašīnu, tad sazinoties pa mobilo tālruni un dodoties skaņas virzienā, īsi pirms pusnakts cilvēki iznāca laukā no meža.
Aizvadītajā nedēļā bija divi līdzīgi gadījumi. Ķekavas novada Baložos bija apmaldījies vīrietis, kurš palīdzību lūdza 22.23, taču acīmredzot saprotot, ka mežā nepaliks viens, viņam centīsies palīdzēt, nomierinājās un ceļu ārā no meža atrada pats. Savukārt Olaines pagasta Jāņupē kāda sieviete tika meklēta 18. jūlija naktī. No 01.08 līdz 3.38 sievieti neveiksmīgi meklēja gan glābēji, gan policija līdz tika izlemts, ka meklēšanas darbus atsāks no rīta, taču sievietei pašai izdevās izkļūt no meža.
Vasarā un rudenī, kad daudzi cilvēki dodas uz mežu ogot un sēņot, šādas situācijas nav retums. Apmaldīties gadās arī tiem cilvēkiem, kuriem tas jau gadu gadiem ir vaļasprieks. Tādēļ VUGD atgādina, kā rīkoties, lai neapmaldītos, un ko darīt, ja esat apmaldījies:
– Pirms doties uz mežu, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties. Tas neradīs lieku satraukumu piederīgajiem, ja ilgāk nebūsiet mājās, bet ja aizmaldīsieties, būs drošības sajūta, ka ir kāds, kas zinās, kur Jūs meklēt.
– Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem Jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas.
– Ja iespējams, nedodieties mežā viens. Pat labi zināmā mežā var atgadīties kāds negadījums, piemēram, paklupt un izmežģīt kāju, tad līdzās būs kāds, kas palīdzēs.
– Pirms došanās mežā pilnībā uzlādējiet sava mobilā tālruņa bateriju. Jūs varēsiet informēt, ja noticis kāds atgadījums un arī apmaldīšanās gadījumā vieglāk būs Jūs atrast.
– Neaizmirstiet par savu veselību! Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinies, ka tas ir paņemts līdzi pat tad, ja paredzat, ka drīz atgriezīsieties.
– Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
– Paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai Jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs Jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēsiet norādīt savu atrašanās vietu.
– Ja mākat rīkoties ar kompasu, neatstājiet to mājās! Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā pašiem palīdzēs atrast ceļu, kā arī glābējiem saprast, kā Jūs pa mežu esat pārvietojies un kur Jūs atrodaties.
– Centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā paliekat līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams.
– Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk. Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja.
– Ja Jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr Jūs iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko aiz kā jūs varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.
– Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā Jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus Jūs esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast.
VUGD aicina pieaugušos ne tikai pašiem iepazīties ar šiem padomiem, bet tos pārrunāt ar saviem bērniem un vecākiem, jo katru gadu ugunsdzēsējiem glābējiem visbiežāk mežā jāmeklē tieši apmaldījušies vecāka gadagājuma cilvēki un pusaudži.
