Engures pensionāru ansamblis «Jūras vējš» gatavojas jubilejas koncertam, kas notiks 10. maijā 14.00. Pagājušajā nedēļā notika viens no pēdējiem šim pasākumam veltītajiem mēģinājumiem, un, kaut gan ansambļa dalībniekiem ir liela koncertu un dzīves pieredze, tomēr satraukums bija labi manāms.
Lai to kliedētu, aicinājām dejotājus nedaudz pakavēties atmiņās, atcerēties, kā viss sācies, kā visiem kopā izdevies izveidot kolektīvu, kas šobrīd varētu būt ikviena kultūras nama rota.
Arī pensionāriem jāiesaistās pašdarbībā
– Toreizējā pensionāru padomes vadītāja Rita Āboliņa ierosināja, ka mums ir vajadzīgs kāds pašdarbības kolektīvs. Bija iecerēts sākt ar dramatiski muzikālām kompozīcijām. Kolektīvs dibināts 2003. gada 8. maijā, un tā pirmā vadītāja bija Baiba Dorne. Tā kā ansambļa pirmā uzstāšanās bija iecerēta kā uzvedums, kā izrāde, tajā vajadzējis arī piedziedāt, un tā ansambļa darbā iesaistījās Iveta Šmeliņa.
Ātri iemantojām draugus citos pagastos. Bet pirmā uzstāšanās mums notika augustā, Milzkalnes tautas namā, Šlokenbekas muižā. Savukārt novembrī jau uzstājāmies Ādažos. Esam piedalījušies arī Vislatvijas Senioru vokālo ansambļu konkursā, – stāsta viena no ansambļa dalībniecēm. Uz konkursu pārpratuma dēļ aizbraukuši 11 stundas par ātru. Bet, neskatoties uz to, ieguvuši 2. pakāpes diplomu un atzinību par vislielāko izturību.
Ir divi kolektīvi – dziedātāju ansamblis un līnijdeju kopa
Šobrīd «Jūras vējš» ir ļoti aktīvi koncertējošs kolektīvs. Par tradīciju kļuvusi Pirmsjāņu sadziedāšanās Pāvilostā, Ziemassvētku uzstāšanās Engures un Talsu rajona Iģenes baznīcā.
– Patiesībā mums ir divi kolektīvi – dziedātāju ansambli vada Iveta Šmeliņa, bet līnijdejotājus Aina Johanštāle. Parasti koncertējam kopā un esam izbraukuši daudzas vietas, sākot no Brakiem Vidzemes pusē, līdz pat Liepājai un Pāvilostai. Mums ir 15 sadarbības partneri pašvaldībās, kur mēdzam ciemoties un kurus aicinām pie sevis. Tādi ir gan Ādažos, Ērgļos, gan visos Tukuma rajona pagastos, gan Kurzemes pusē – Liepājā, Pāvilostā, Durbē un vēl citur, – stāsta Annas kundze. – Neiztrūkstoši visos koncertos skan ansambļa «Jūras vējš» himna "Engure – ciemats pie jūras, kur aizjoņo dienas saldas un sūras…"
Kā paši atzīst, ansambļa dalībnieki bez mēģinājumiem un dziedāšanas nevarot iztikt. Ansamblī dzied 13 dalībnieki – 10 sievas un trīs vīri. Bet izbraucienos kopā ar ansambļa dalībniekiem aizvien esot atsaucīgais šoferītis Guntis Bērziņš, kurš katru pie mājas vārtiņiem pievedot.
Dziedātāji uz mēģinājumiem brauc no tuvienes un tālienes: Malda – no Klapkalnciema; Zenta, Milda, Velta – no Bērzciema, Jānis, Pēteris, Daina, Skaidrīte, Alda – no Plieņciema, pārējie dalībnieki dzīvojot turpat, Engurē. Laimonis Egle nu aizgājis zvaigžņu ceļos.
Pūrā – 60 dziesmas
Ansambļa arhivāre Velta stāsta, ka ansamblis šo piecu gadu laikā ir iemācījies vairāk nekā 60 dziesmu. «Jūras vējš» ir ierakstījis arī savu disku, kura prezentācija notiks 10. maijā, tas ir – jubilejas svinību laika. Vairāk par to stāsta I. Šmeliņa:
– Mūsu ansambļa dalībniekiem pietrūkt tādu lielu, visā valstī organizētu pasākumu – viņiem nav Dziesmu svētku, nav īpašu festivālu, konkursu. Viņi tikai savā senioru pulkā dzied. Tā nu izdomāju, ka vajadzētu kaut ko īpašu noorganizēt. Un, manuprāt, ka tas izdevies. Jau braukšana uz studiju vien bija veselas ekskursijas vērts pasākums. Ansambļa dalībnieki nekad nebija dziedājuši studijā, ar austiņām. Viņi tikai televīzijā bija redzējuši, kā Olga vai kādas cits mūziķis tā dzied. No uztraukuma labākā dziedātāja pat balsi pazaudēja. Viņi nekad mūžā neko tādu nebija izdarījuši. Man bija prieks, ka viss izdevies godam. Disks ierakstīts studijā «Fa» un ierakstījām sešas dziesmas.
Disks būšot vislabākā dāvana katram dziedātājam. Gadi aši iet un, kādreiz, kad būs grūti apmeklēt mēģinājumus, tad varēs paklausīties disku. Diskā savas vecmāmuļas vai vectētiņa dziedātās dziesmas varēs klausīties arī bērni un mazbērni.
Nevajaga nemaz daudz…
– Mēs laižam pa jestro, pa jaunam. Dziedam ar fonogrammām, – turpina I. Šmeliņa. – Katrā mēģinājumā, katrā satikšanās reizē mēs gūstam pozitīvas emocijas. Senioriem ir lieliska izdoma, sirds siltums un pēc mēģinājuma pat mana mamma konstatē: "Nu jā, tu jau atkal biji pie senioriem…"
– Mēs patiesi kopā esam laimīgi! Katru reizi tiekoties – gan mēģinājumos, gan koncertos – mēs gūstam tik daudz pozitīvu emociju! Ja ne apkārtējo atsaucība, atbalsts un pašu uzņēmība, tā visa varētu arī nebūt… Mēs aizvien to pārrunājam autobusā, kad atgriežamies mājās no kāda pasākuma.
Daži saka, ka ikviena iziešana ārā no mājas prasa lielus līdzekļus, bet daudz ko var izdarīt ar pavisam maziem līdzekļiem. Piemēram, mēs aizvedam ciemakukulī maisu ar veselīgo jūras gaisu no Engures, dāvanai noder arī plaukstoši ķiršu zari, bērzi, kartiņas, kas tajos saspraustas vēlējumu veidā. Katrs kaut ko asprātīgu vai mīļu un skaistu ir izdomājis. Un tā visi kopā savu dzīvi varam padarīt krāsaināku un interesantāku, – vienisprātis ir viss nelielais un ļoti jaukais kolektīvs.
***
Šķiet tiem, kuri dosies uz ansambļa «Jūras vējš» jubileju, būs jādomā, ko dāvināt. Varam pačukstēt priekša, ka būtu labi, ja varētu uzdāvināt kaut nedaudz naudiņas, lai seniori varētu pilnībā apmaksāt ierakstītā diska izmaksas. Ansamblim jau pietiekami daudz palīdzot pagasta pašvaldība, taču pagastā ir vēl daudz citu kolektīvu, kuri arī jāatbalsta, un par atbalstu gan «Jūras vējš» nesūdzoties – pagasta rūpējas gan par to, lai būtu ansamblim vadītājs, gan sarūpē transportu koncertceļojumiem, gan atbalsta pasākumos. Tāpēc diska ierakstīšanai savu iespēju robežās ansambļa dalībnieki ziedo naudu paši. Lielākā daļa līdzekļu jau ir savākta, taču vēl nedaudz derētu.
