Latvijas valsts Agrārās ekonomikas institūts veicis vairākus pētījumus par medus tirgu Baltijas valstīs un par to, kā iedzīvotāji lieto augļu un ogu sulas. Ar pētījumiem žurnālistus iepazīstināja Latvijas Tirgus veicināšanas centra vadītāja assoc. prof., Dr. oec. Inguna Gulbe.
Medus ēšana un tradīcijas
Kā atzīts pētījumā, tad medus tirgus Latvijā ir stabils, iedzīvotāju attieksme pret medu ir līdzīga. Visas trijās Baltijas valstīs populārākais ir liepziedu medus. Arī populārākais veids, kā iegādāties medu, ir – vērsties tieši pie biškopja. Visās trijās Baltijas valstīs iedzīvotāji uzskata, ka tieši savā valstī ievāktais un nopirktais medus ir vislabākais. Latviešu patērētāji, ja Latvijas medus nav, ir gatavi pirkt un lietot Lietuvā ražotu medu un otrādi, bet igauņi, ja nav Igaunijā ievākts medus, tad labāk pirks Somijas medu. Viņiem Somija šķiet tīrāka un sakārtotāka valsts.
Slavē Medus svētkus un vēlas Medus dienu
Visās trijās valstīs medus tiek uzskatīts par veselīgu produktu. Nevienam citam produktam patērētāji neprasa, lai uz katras burciņas būtu ražotājs un viņa adrese, bet medum gan, pat prasa, lai būtu kontaktinformācija. Cilvēki slavē Medus svētkus, ko ik gadu rīko Latvijā, un vēl ierosina izsludināt arī Medus dienu. Tā, piemēram, varētu būt septembra pirmajā sestdienā. Medus dienai vajadzētu būt izsludinātai visā valstī, kad visi darbinieki ir uz vietas un cilvēki var doties pie saviem biškopjiem pirkt medu. Šī nu ir ideja, ko dravniekiem vajadzētu apsvērt.
Liela ietekme ir tradīcijām. Ja mamma saka, ka dod bērniem pirms gulētiešanas pienu ar medu, tad arī bērni šo tradīciju ievēro. Lielākā daļa cilvēku medu lieto veselības aizsardzības nolūkā.
Lietuvā pētījumi liecināja, ka cilvēki vairāk uzticas medus pārdevējam vīrietim, tur saka, ka pret bitēm esot jāizturas tāpat kā pret sievietēm, savukārt Latvijā un Igaunijā medu visvairāk pērk tieši pie dravniekiem, bet Lietuvā – pie radiniekiem. Latvija un Igaunijā ir svarīgi, lai medus būtu no Latvijas vai attiecīgi Igaunijas, bet lietuvieši skatās, lai medus būtu nācis arī no attiecīgā reģiona. Lietuvieši saka, ka dzimtajā pusē pat gaiss smaržojot savādāk.
Medu visvairāk lieto tad, ja parādījušās pirmās saaukstēšanas pazīmes, bet tie, kas piekopj veselīgu dzīves veidu, medu regulāri lieto pie tējas vai kafijas. Latvijā uzskata, ka tipiskākie medus lietotāji ir veci cilvēki, kuriem ir apziņa, ka medus ir labs produkts. Igaunijā medus vairāk asociējas ar to, ka to lieto veselīga dzīvesveida piekopēji.
Labāk lietot medu nekā cukuru
Lietuvā patērētāji lieto 4,2 kg medus gadā uz vienu mājsaimniecību, Latvijā – 4,4, bet Igaunijā – 3,1 kg. Latvijā uz vienu cilvēku gadā vidēji lieto vidēji 700 līdz 800 gramus medus, un tas ir ļoti maz. Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze stāsta, ka viņa ģimene mēnesī apēdot 1,5 kg medus. Un tas esot labāk nekā lietot cukuru.
Aptaujas liecina, ka salīdzinoši labi tiek novērtēts Baltijas valstīs ievāktais medus, bet ļoti slikta pircēju attieksme ir pret Polijas un Ķīnas medu.
Mīti par liepziedu medu
A. Krauze uzskata, ka medus ēdāji tāpat kā biškopji ir konservatīvi un savus paradumus labprāt nemaina. Pētījumi notiek kopā ar tirgus veicināšanas programmu. Latvijā pašlaik nesaražo tik daudz medu, lai to eksportētu.
Aizvien tiek pieminēts liepziedu medu. Taču, kā uzsvēra A. Krauze, patiesībā liepziedu medus ir ļoti maz, tas ir nedaudz tā kā ar mentola piegaršu, tā kā ar nogulsnēm pretēji tam stereotipam, ka liepziedu medus ir gaišs, dzidrs, maigs… Ja aiziesiet uz tirgu un jautāsiet pēc liepziedu medus, jums to noteikti iedos, kaut gan patiesībā par liepziedu medu pārdos pavisam citu. Ja pērk tieši monofloro medu (viršu medu, liepziedu medu u.c.), tad drošāk būs, ja iegādājas medu, kas marķēts ar karotītes zīmi. Arī biškopji var iegūt šo zīmi un biškopības biedrība pārbauda, vai šis medus tiešām atbilst nosaukumam, analizējot un skaitot ziedputekšņus. Pārējie medi ir labi pie jebkura biškopja, jo biškopjus kontrolē gan biedrība, gan Pārtikas un veterinārais dienests. A. Krauze norāda – vajadzētu atcerēties, ka medus ir pārtikas produkts un nebūt nav tikai zāles vien. Tāpēc aicina neaizmirst populāro teicienu: "Sāciet dienu ar medus karoti vienu." Medus nav tika slimu cilvēku produkts, bet gan tas ir produkts, kas vairo darba spējas, skaistumu un veselību.
Augļi un ogas sulām un dabiskajiem vīniem
Augļi un ogas sulām un dabiskajiem vīniem
No bezalkoholisko dzērienu budžeta pēc CSP 2007. gada datiem augļu un dārzeņu sulas aizņem tikai 11 līdz 12 %, augļu un ogu vīni alkoholisko dzērienu budžetā aizņem 18%.
Dabiskumu – novērtē, bet – nepazīst
Latvijā pavisam nedaudz sulas ražo no vietējiem augļiem un ogām. Kā noskaidrots aptaujās, cilvēkos valda uzskats, ka dabiskā sula nekāda gadījumā nesaistās ar tām, kas nopērkamas tetrapakās. Pastāv priekšstats, ka to ražošanā izmantots konservants, bet dabiskajām sulām ir īss glabāšanas termiņš – trīs dienas. Dabīgai sulai nav spilgtas krāsas, tātad nav pievienotas krāsvielas, dabiskai sulai ir noslāņojumi un nogulsnes. Ja sula ražota no dabiskām izejvielām, garšai jābūt ar konkrētam auglim vai dārzenim piemītošu garšu. Lielākai daļai Latvijas pircēju ir pārliecība, ka dabiskas ir «Purefood» ražotās sulas, jo blakus ir «Pūres dārzi», taču šī pārliecība ir maldinoša, jo lielu daļu izejvielu uzņēmums ievedot. Lielajiem sulu ražošanas uzņēmumiem Latvijas augļu un ogu audzētāji nespējot piegādāt izejvielu sulu ražošanai vajadzīgā apjomā. Pētījumos konstatēts, ka dabisko sulu, kas arī vairāk maksā, lielākoties pērk bērniem, bet pieaugušie labprātāk iegādājas viegli nesamu (tetrapakās) un arī lētāku sulu. Dabisko sulu visbiežāk piedāvā nelielie uzņēmumi. To, tāpat kā pienu, tirgo zaļajos tirdziņos.
Pie pašreizējās ekonomiskās situācijas prognozē, ka sulas patērētāji vairāk gatavos paši, jo pirktās iznāk dārgas. Daudzi patērētāji interesējas, kāpēc veikalos nav iespējams iegādāties sukādes, kādas tirgo pasākumos, kas notiek Dobeles augļkopības institūtā dažādu pasākumu laikā. Tāpat arī patērētāji vēlas iegādāties sausos augļu maisījumus ķīseļiem.
Augļi un ogas vīniem
Latvijas Vīndaru biedrībā ir vairāk nekā 100 vīndari, un ir jau izstrādāts savas vīnu receptes. Latvijā ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskā pieredze. Tiek uzskatīts, ka no Latvijas augļiem un ogām ražotais vīns ir visai labs un kvalitatīvs, jo ziemeļos šim nolūkam izaug izcili augļi un ogas. Vīnu nevar ražot no sliktas izejvielas, t.i. no tādas, kas paliek pāri no citiem augļu un ogu izmantošanas veidiem. Noskaidrots, ka Latvijā varētu būt 20 līdz 30 nelielas vīna darītavas, kuras ražotu vīnus mazos apjomos, bet šīm darītavām vajadzētu būt saistītām ar lauku tūrismu. Turklāt valstī nepieciešams samazināt administratīvo slogu barjeras mazajiem ražotājiem, lai viņi varētu to sākt nodarboties ar vīna ražošanu. To dara Somijā, Vācija Austrijā. "Mums ir nepareizs uzskats, ka visi uzņēmēji ir zagļi un krāpnieki. Cilvēks pēc sava daba grib būt godīgs, neviens negrib būt likuma pārkāpējs. Vīna ražošana nav nekāda akcizēto preču ražošana, un tādus vīnus ražo visā pasaulē," atzina Inguna Gulbe. Kā piemēru viņa minēja rabarberu vīnu, ko Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasta «Ozoliņos» ražo Oskars Abramenko.
Kā norādīja Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvji, tad to, kas attiecoties uz nepieciešamo likumdošanu šai jomā, divi cilvēki gatavojot jau četrus gadus un nevarot vien sagatavot. Kamēr likumdošana iestrēgts varas gaiteņos, Latvijā audzētās ogas un rabarberi nevienam nav vajadzīgi.
Arī A. Krauze pievienojās šai atziņai, teikdams, ka Eiropā tiek tirgoti dažādi medus vīni un medus dzērieni, raudzētie un pat destilētie dzērieni: "Šai jomā mēs ar augļkopjiem cenšamies panākt, ka arī Latvijā to varētu darīt. Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji teica – ja atļaus to darīt, tad tirgos pa labi un kreisi dažādas krutkas. Viņi nesaprot, ka tas ir pietiekami dārgs produkts un pircēju kontingents nebūs krutkas pircēji."