Ziemeļkurzemes virsmežniecības medību un ugunsapsardzības daļas vadītājs Andrejs Zvirbulis vēlējās laikrakstā izteikt savu viedokli par medījamo dzīvnieku uzskaiti. Viņu sarūgtinājis tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas informatīvā izdevuma «Jakts» 4. numurā asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde neprecīzi skaidro Medību likuma 20. pantu, uzsverot, ka Valsts Meža dienestam ir pienākums organizēt medījamo dzīvnieku uzskaiti, bet mednieks šajā procesā ir tikai un vienīgi brīvprātīgais. A. Zvirbulis ir norūpējies: tuvojas pavasaris, kad jāsāk apkopot rezultātus par uzskaitītajiem medījamiem dzīvniekiem, lai varētu plānot nākamā gada medīšanas apjomus. Uzskaite jāveic maksimāli precīzi, tāpēc uztrauc, ka E. Švēde klaji aģitē medniekus nepiedalīties medījamo dzīvnieku uzskaitē.
Valsts Meža dienesta rīkojumā Nr. 90 «Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā apjoma noteikšanu 2007./2008. gada medību sezonā» teikts, ka mežniecības veic uzskaiti, iesaistot medību platību lietotājus. Tas pats uzsvērts 287. rīkojumā «Par medījamo dzīvnieku uzskaiti 2007./2008. gada medību sezonā» – ka mežziņi uzskaites rezultātus iesniedz virsmežniecībā Andrejam Zvirbulim, kurš informāciju apkopo un nodod tālāk virsmežniecības kartogrāfam, kas līdz 1. aprīlim pārnadžu (staltbriežu, aļņu, un meža cūku) uzskaites datus atspoguļo kartē, norādot dzīvnieku blīvumu uz meža zemes 1000 hektāriem, kā arī stirnu skaitu uz 1000 ha medību platības.
Lai šīs prasības varētu izpildīt, mednieki tiek lūgti savas ziņas par uzskaiti mežniecībā iesniegt līdz 2008. gada februāra beigām. Mednieki ir saņēmuši anketas, kuras pēc medībām aizpilda. Laiki, kad vienam mežzinim apgaita bija 500 ha liela, jau sen aiz kalniem. Pašlaik apgaitas ir astoņas līdz deviņas reizes lielākas, tāpēc bez mednieku atbalsta šo darbu nav iespējams veikt. 15. novembrī notika Tukuma rajonu mednieku sapulce, kurā no 63 mednieku kolektīvu pārstāvjiem neieradās 10. Šajā sapulcē visi nāca pie atziņas, ka mednieki uzskaitīs dzīvniekus. Viņus informēja arī par to, ko darīt, ja meža dzīvnieki nodara postījumus lauksaimniecībai.
Valsts Meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis žurnālistiem skaidroja, – Medību likums nosaka, ka Valsts Meža dienestam jāorganizē medījamo dzīvnieku uzskaite. Taču, ja mednieki atsakās, tad dzīvnieku uzskaite jāveic pašiem. Tomēr parasti attiecības starp medību kolektīviem un mežsargiem ir labas – viņi kopīgi vienojas, kā šo darbu paveiks, jo pasākumā ieinteresētas abas puses. Ja mednieki veic šo uzskaiti meža dienesta darbiniekiem ir jāpiedalās un jāpārbauda, vai uzskaite tiek veikta pareizi. Meža dienesta darbinieku pienākums ir skaidrot, aicināt medniekus, lai šo darbu paveiktu, taču ietekmēt to nekādi nevar. Praksē jau ir pārbaudīta lieta, ka dzinējiem pirms medībām izsniedz anketas, kuras viņi aizpilda, un tādējādi medījamie dzīvnieki tiek uzskaitīti. Dzīvniekus uzskaita arī piebarošanas vietās, tāpat pēc ziemas ekskrementu metodes. "Ja medījamo dzīvnieku uzskaitē visu ziemu nekas nav darīts, tad mežzinim šim darbam nāksies veltīt kādas pāris nedēļas," teica J. Baumanis.