Mēbeļu rūpnīcas «Sāga» darbinieki netiek ielaisti teritorijā /Papildināts 22. sept. 17.56/

21. septembrī ap 200 SIA «Sāga» ražotnes ļaudis palika ārpusē pie mēbeļu ražotnes vārtiem.

21. septembrī ap 200 SIA «Sāga» ražotnes ļaudis palika ārpusē pie mēbeļu ražotnes vārtiem.

Darbojas banka

Harijs Macarovskis rūpnīcā nostrādājis teju pusi gadsimta. Padomju gados neskaitāmas reizes cildināts par labu darbu. Allaž aicināts strādāt un vēlreiz strādāt. Viņš pat atteicās no 70% pensijas sava uzņēmuma labā. Un nu pirmo reizi viņš neticis ielaists ražotnē.

Ļaudis ražotnē neielaida «Swedbank» nolīgtā apsardze. (Īpašos sertifikātus bankas pilnvarojumu gan iekšā nelaidēji nerādīja, lai gan to bija jādara. – Red.) Daļa ļaužu jau 6.00 no rīta ieradās darbā. Bet caurlaides durvīm priekšā busiņš un nopietni ļaudis līdzās. Vārti ciet ar ķēdi un atslēgu. «Sāgas» apsardzes firmas «Alviks» vadītājs Aleksejs Gavrišs plāta rokas un teic: "Karu jau nerīkosim. Tad manīs."

Oficiāli neskaidro

SIA «Sāga» ražošanas daļas vadītājs Andris Kazinda presei pastāstīja, ka bankas pārstāvji ražotnē ieradušies jau pagājušās piektdienas, 18. septembra, pēcpusdienā. Ļaudis izdzenājuši no darba vietām. "Arī šorīt neviens darbā netiek. 170 cilvēki atstāti bez darba. Jau piektdien tikos ar bankas pārstāvjiem. Es nevēlos oficiāli neko skaidrot. Teritorijā atrodas trešo personu manta, par kuru arī esam atbildīgi. Ar bankas darbiniekiem tiksimies pēcpusdienā."

Raksta vēstuli valdībai un Prezidentam

Pie ļaudīm ieradās zvērināta tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa. Viņu uzaicinājusi ražotnes administrācija, lai piefiksētu faktu, kāpēc šeit viss tā notiek. Kāds no darbiniekiem, kuram nemaz šajā maiņā nebija jāstrādā, teic, ka kāds no vadošajiem aicinājis atnākt un atbalstīt savējos nereizē. Strādnieki pie rūpnīcas vārtiem vāca parakstus, kurus nosūtīšot arī Valsts prezidentam. Administrācija solīja darbiniekiem dīkstāvi kompensēt un solīja darīt visu, lai ražošanu atjaunotu.

Neskaidro neko

Sazinoties ar banku, nekādu prātīgu skaidrojumu nesaņēmām. Lūk, ko raksta «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska: "Bankas kā finanšu institūcijas nevar sniegt kādu detalizētu informāciju par sadarbību ar konkrētiem klientiem. Šajā gadījumā varam informēt, ka banka veikusi tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ķīlas drošību, un turpina sarunas ar klientu, lai atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu, kurās ir panākta jau zināma vienošanās ar kompānijas īpašniekiem."

Dome seko notikumiem

Viedokli par notikušo uzņēmumā, kurā nodarbināti tik daudzi novada iedzīvotāji, vaicājām novada domes priekšsēdētājam Juris Šulcam. Viņš stāstīja, ka domes ražošanas apspriedē pirmdien no rīta runāts ar vietējā Valsts policijas iecirkņa priekšnieku un lūgts uzraudzīt bankas apsardzes darbu: "To darījām, lai pārbaudītu vai pārliecinātos, ka bankas apsardze darbojas likumīgi, ka tai ir pilnvarojums rīkoties un vai nenotiek rekets pret uzņēmumu. Notikuma vietā strādā uzņēmums jurists, kurš risina visus jautājumus. Mēģināšu sazināties arī ar bankas pārstāvjiem un noskaidrot, kāda ir reālā situācija."

Ekonomikas ministrija gatava iejaukties

Par to, vai ministrijas līmenī nav iespējams iejaukties šajā situācijā un palīdzēt uzņēmumam, kurš nodrošina darbu tik daudziem cilvēkiem visā valstī un turklāt ražo tik daudzināto eksportprodukciju, vakar vaicājām ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņš skaidroja, ka bankas ar šādām metodēm mēdz aizstāvēt savu mantu uzņēmumā: "Taču bankas īsteni nav tiesīgas to darīt vienpersoniski, jo uzņēmumam var būt arī citi kreditori, kuri šajā gadījumā savas tiesības nevar aizstāvēt. Ņemot vērā, ka banka kontrolē naudas plūsmu, visa nauda, kura ienāk uzņēmuma kontā, nonāk bankai. Problēma arī tā, ka, uzliekot apsardzi, uzņēmums padarīts darboties nespējīgs. Šādi gadījumi ir bijuši, jo Maksātnespējas likumā nav precīzi definēts, kā šis process jāorganizē, un bankas šo iespēju izmanto."

Vaicāts, vai ir iespējams šādā situācijā palīdzēt uzņēmumam, A. Kampars skaidroja, ka bijušas līdzīgas situācijas, kad nācies iesaistīties un prasīts skaidrojums bankai. To varot darīt arī šajā gadījumā, ja uzņēmuma vadība vērsīsies pēc palīdzības. Taču, lai saprastu, ko var darīt, detalizēti jāredz situācija.

22. septembrī rūpnīca darbu atsākusi

Mēbeļu ražotāja "Sāga" Tukuma ražotnē otrdien ielaisti darbinieki un atsākusies ražošana, atsaucoties uz uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja Andra Kazindas teikto, vēsta BNS.

Viņš piebildis, ka uzņēmumam noteikti būs radušies zaudējumi dīkstāves dēļ, taču, cik lieli, to uzreiz nevar aprēķināt. "Galvenie zaudējumi būs darbinieku dīkstāves dēļ, kuras laikā darbinieki nevarēja saražot vajadzīgo produkciju, kā arī klientiem nepiegādātās preces dēļ," teicis "Sāgas" pārstāvis.

Pašlaik vēl neesot zināms, vai rīt darbinieki tiks ielaisti Tukuma ražotnē. Viņš norādīja, ka uzņēmumu turpina apsargāt Swedbank apsargi.

Plašāku informāciju par situāciju uzņēmumā vadība sniegšot trešdien, 23.septembrī.

Papildināts ar pēdējo rindkopu.

Komentāri

  1. var jau bljaut zviedri näk-bet ne jau vinji nolaidushi uznjémumu….zhél darbinieku un vinju gimenes

  2. Nesaprotu un nesapratīšu, vai tad banka tā rīkojas bez tiesas sankcijas!?
    Ja tā, tad kur tad likumdošana, bet ja ir tiesas sankcija tad vis ok, uzņēmums furikt!
    Tikai jautājums kāpēc tad uzņēmuma vadība šo jautājumu tā noveda, ka bankai pašai jāmeklē iespēja šādā veidā risināt problēmu?
    Ja bez sankcijas tiesas tas notiekas tad 100 personas var tos pāris apsardzes darbiniekus ieslēgt tai busiņā un viss jo uz kāda pamata tad šie darbiniekus neielaida? Likumiskais pamats nav, tad jau darbiniekus var neielaist viņu dzīvesvietā!
    Vārdu sakot anarhija! Un tā veidojas informācijas trūkuma dēļ!

  3. ko tad viņi to ķēdi nepārknieba un negāja iekšā ja tik ļoti vēlējās strādāt? 😀

  4. 200 strādājošie x 3 cilvēki ģimenē = 600 LR iedzīvotāji zem āmura.
    Sankcija nav = rekets!!!
    LR tik ļoti vajadzīgā ražošana un tai garantētā valūta no exporta – tutuuuuu.

  5. Totāls marasms! Vai pirmais gaidījums kad bankas šādi izmanto likuma nepilnības? Vai tiem tur i***tiem kas sevi uzskata par Tautas vēlētiem priekšstāvjiem sen nebija laiks mainīt likuma nepilnības, vai tikai griezt un dalīt māk? "Šai valstī ir lēti būt bagātam, dārgi nabagam!" – tas īsteni atspoguļo šās valsts politisko, ekonomisko un sociālo virzību!
    Kāpēc netika veiktas darbības no sargājošām instancēm nekavējoties, vai tad izpildītājiem nebija jābūt viņu darbības likumības apstiprinošiem dokumentiem!? Vai manā privātīpašumā šie bez prokurora sankcijas vai tiesas lēmuma var tā ar ienākt, kaut arī esmu to ieķīlājis?! Domājams ka jā, bet tikai caur viņu upuriem – nekādi savādāk!
    Ceru uz drīzu konflikta risinājumu, jo savādāk bankai sāksies nākošās problēmas ar nenomaksātajiem kredītiem no darbinieku puses, jau tā ir problēma dēļ firmas darbībām ar laicīgi neizmaksātajiem atalgojumiem!
    Par domi runājot pieredze rāda ka maz šiem interesē tās problēmas, jo uz atsevišķu indivīdu informāciju reaģē ļoti neadekvāti – tas pēc savas pieredzes!
    Beidzot teikšu to pašu ko esmu neskaitāmi atkārtojis – paši esam vainīgi, jo reāli to jau seniem laikiem esam pieļāvuši tā ar sevi izdarīties!

  6. Jā jā banka vainīga. tā vienkārši nodrošinās, lai nebūtu tā, kad firma bankrotē(kā tuko T), – vienīgais, kas palicis zāģu skaidas, visas iekārtas uzsistas gaisā utt.

  7. Un kur tad tie nabaga strādnieki vainīgi, ka šos par pasaules zagļiem pataisīja, kā tādus laupītājus pārmeklēja, morāli ietekmēja un pazemoja?! Ja reiz bankai ar firmas vadību kādas problēmas risināmas, lai tad risina tās savā starpā – kabinetos, tiesās, razborkās, strelkās, dueļos, kaut boksa ringā… A tas, ka šitādas ”baigo veču” rīcības dēļ dažas dārgas iekārtas gluži vienkārši iziet no ierindas, – tas laikam neienāca prātā. Tā jau ir – aiz muskuļiem smadzenes pazuda…

  8. Sakiet paldies Tautas partijai, kura Latviju izzaga un nolaida līdz klinķim. Vēl paldies jāsaka Parexa smerdeļiem, kuri izzaga Latvijas pensiju fondu un par to katru mēnesi saņem, bez nodokļu nomaksas 200000.

  9. banka savāc savu ķīlu – kustamo, nekustamo mantu, iekārtas, izejvielu un preču krājumus. Tas VISS ir ieķīlāts un pārķīlats. Nekādu tur kamparu, šulcu vai zatleru iejaukšanas te NEKO nepalīdzēs, VISS notiek atbilstoši likumdošanai…Tukumnieki, SŪKAJIET LEDU!

  10. maasai
    nolaidushi uznjeemumu….hallloo, kur Tu dzīvo ? Citā valstī ?? Kāa ar valdību, kura uzņēmējus atceras vienīgi, kad jāiekasē nodokļi ? Un banka ? Labos laikus pat trolejbusu konduktorēm deva kredītus bez īpašas tielēšanas, tagad mēģina kaut ko risināt ar metodēm, kuras grūti saukt par atbilstošām tādai iestādei kā banka.

  11. !

    es aizvien dzívoju Latvijä,,,,,piederu pie tiem laimígajiem,kuri nenjéma kredítu ….

  12. Laikraksts: "Swedbank" Tukuma rūpnīcā "Sāga" aptur darbu un bloķē ieejas

    Publicēta: 10:09 22.09.2009.

    Jelgava, 22.sept., LETA. Mēbeļu ražotnē "Sāga" Tukumā bankas "Swedbank" norīkota apsardze apturēja darbu rūpnīcā un neielaida tajā strādniekus, jo banka esot veikusi tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ķīlas drošību, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
    Skats pie ražotnes pirmdienas pusdienas laikā bijis pesimistisks. Ieejas durvis un lielos vārtus ielencis ducis automašīnu un vairāk nekā pussimts strādnieku. Skaļus protestus vai lamāšanos nedzirdēja, jūtama bijusi vien nospiedoša klusēšana, vēsta laikraksts.
    Apmēram 170 mēbeļu ražotnes strādnieku kopš pagājušās nedēļas piektdienas netiek pielaisti pie saviem darbgaldiem, jo rūpnīcas vārti aizslēgti ar ķēdi, bet ieejas durvis sargā bruņota apsardze. Uzņēmuma pārstāvji mierina darbiniekus, ka kompensēs piespiedu dīkstāvē pavadīto dienu, taču cilvēki ir nobažījušies, ka nāksies stāties garajā bezdarbnieku rindā.
    "Swedbank" norīkotā apsardze Tukuma uzņēmumā ieradusies 18.septembrī un pusdienas laikā likusi darbiniekiem "Sāgas" teritoriju pamest. Apsardze rūpīgi pārmeklējusi gan darbinieku somas, gan kabatas.
    "Ceturtdienas vakarā man piezvanīja no uzņēmuma vadības un teica, ka piektdien gaidāma bankas inventarizācija. Bankas apsardzes cilvēki vienkārši ienāca rūpnīcas teritorijā un lika darbiniekiem iet prom. Pavēlēju izslēgt mašīnas, lai nerastos kādas darba traumas, un pakļāvos rīkojumiem," laikrakstam NRA pastāstījis uzņēmuma ražošanas direktors Andris Kozinda.
    21.septembrī plkst.6 uz rūpnīcu devās pirmā maiņa, taču tālāk par pagalmu netika, jo ieejas durvis bija nobloķējis mikroautobuss. Kozinda bankas rīcību vērtē kā brutālu.
    "Man nekāds tiesu izpildraksts netika parādīts, tāpēc šo blokādi uzskatu par nelikumīgu. Jā, mums kā eksporta uzņēmumam ir problēmas, taču tagad ir krīze. Mūsu prioritāte ir darbinieki, un algas viņiem neesam kavējuši," konflikta iemeslus komentēja ražošanas direktors.
    Tukuma pašvaldība konflikta risināšanā pagaidām nevēlas iesaistīties, skaidroja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. "Uzskatu, ka šādas situācijas jārisina pie galda, nevis aizslēdzot rūpnīcu, jo neviena puse no tā neko neiegūs," viņš sacījis.
    21.septembra pēcpusdienā notika "Swedbank" un "Sāgas" valdes locekļu sēde, taču līdz šim tās rezultāti laikrakstam nav zināmi.
    "Swedbank" preses pārstāve Kristīne Jakubovska skaidrojusi, ka banka veikusi tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ķīlas drošību, un turpina sarunas ar klientu, lai atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu.
    Grupa "Sāga" ir sešu uzņēmumu apvienība, kuras sākums meklējams tālajā 1988. gadā. Ražotnē tiek izgatavotas dažādas liektā finiera un bērzkoka mēbeles. "Sāgai" ir vairākas filiāles, produkciju tā eksportē uz Eiropas, Austrumu un ASV tirgiem.

    Jānis Stundiņš LETA

    22.09.2009
    Copyright © LETA

  13. tas nenozímé,ka nejútu lídz visiem darbiniekiem,kas strädä Sägä un lídzígos uznjémumos,kurus "klapé" ciet ….uzskatu,ka pie vainas ir likumdoshana,kurä ir riktígs bardaks! kä var likvidét razhoshanu un tad sapnjot par aiznjémumu atdoshanu?

  14. Bankai ir PH vai uzņēmums strādā, vai nē, ka tik krītus maksā. Tā kā šajā gadījumā NEmaksāja, tad banka 1) visu pārņem 2) visu notirgo un pie tam – par sviestmaizi. Un BANKAI, kā komercķīlas devējam, NAV jāievēro maksātnespējas process un jāapmierina kauč kādu tur pāra darbinieku prasības da pēc jebkā..laipni aicināti kapitālismā Tukumā!

  15. ………………………………….!!!! Ka lai firma atmaksa kreditu, ja aiztaisa ciet. bankam ir jasaprot, kas exports ir samazinajies un nevar atdot uzzreiz visu naudu….!!! Idini. Ta arī mūsu uzņēmui tiek klapeti ciet, jo bankai vajag naudu, bet nedomā, kas notiksies tālāk….!!!

  16. gan jau ka kaads to saagu grib piesavinaat,taapeec jau tik suudiigaa veidaa grib to atnjemt.

  17. Darbiniekiem jāprasa tur esošo apsargu esamības likumību, ja to šie nevar uzrādīt, tad uzņēmuma darbiniekiem saskaņā ar noslēgto un spēka esošo darba līgumu sia "Sāga" ir pilnas tiesības zvanīt uz 112 un paziņot ka nezināmas personas bez paskaidrojumiem ierobežo viņu iespējas ierasties darba vietā, kā arī var izmantot savas pilsoņa tiesības un paņemt personas kas it kā sargā, bet nezin ko – vienkārši padzīt, ja nav paskaidrojuma un reāla pierādījuma, ka šie to var veikt likumā noteiktā kārtībā!
    Zinot uzņēmuma attieksmi saprotu kāpēc tas radies, bet nesaprotu bankas rīcību tai ziņā ka šai uzņēmumā strādā daudzi viņu klienti un neizskaidrojot uzņēmuma darbiniekiem šo rīcību ir zaudējusi zināmu daļu labās slavas, arī manās acīs! Mums katrs klients ir unikāls – bet te diemžēl tas neparādās ka to mēs ievērotu.

    Valda neziņa un tās dēļ rodas daudz visādas nepatiesas informācijas, tāda kā šis komentārs jo informācijas vakuums to rada!

    Tā arī joprojām neviena oficiāla amatpersona nav sniegusi jebkādu paskaidrojumu!

    "Ekonomikas ministrija gatava iejaukties" tāda ir attieksme no valsts iestāžu puses – vienkārši ideāli, zinām ka ir jārisina problēma kas skar tā jau neaizsargātos LV iedzīvotājus, bet bez iesnieguma darīt neko nevaram. Problēma acīmredzama! Kādu vel iesniegumu!
    Un vel sakāt nekūdīt cilvēkus uz …. to nav jādara! Jums tik jāturpina nogaidīt un neko nedarīt un tad cilvēki no bezcerības neto vien darīs….

  18. Latvijas Republikas Satversme

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

  19. "A. Kozinda bankas rīcību vērtē kā brutālu. "Man nekāds tiesu izpildraksts netika parādīts, tāpēc šo blokādi uzskatu par nelikumīgu. Jā, mums kā eksporta uzņēmumam ir problēmas, taču tagad ir krīze. Mūsu prioritāte ir darbinieki, un algas viņiem neesam kavējuši," par konflikta iemesliem izvairīgi runā ražošanas direktors."
    Diemžēl bankas izdruka rāda ko citu!

    "Savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs -Ja apsardzes darbinieki šodien (otrdien, 22. septembrī) neparādīs pilnvaru, ka rūpnīcas teritorijā atrodas kā oficiāli bankas pārstāvji, tad dosimies rūpnīcu atbrīvot." – kāpēc tas netika prasīts uzrādīt 19 datumā? Vai šiem tas nav jāuzrāda ienākot teritorijā?

  20. "Visi vienlīdzīgi likuma priekšā…" – arī maksāt nodokļus pilnā apmērā, ievērpjot godīgu konkurenci!

  21. "Visi vienlīdzīgi likuma priekšā…" – arī maksāt nodokļus pilnā apmērā, ievērpjot godīgu konkurenci!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *