Pagājušā nakts bija Visu svēto nakts jeb Helovīnu svētki. Daži ģimenē par godu šim notikumam greba ķirbi un gaismoja to ar svecītēm, pēc tam visi kopā fotografējās. Šķiet, visvairāk svētku pietrūkst bērniem. Un tāpēc viņi ir visaktīvākie – gatavo maskas un apciemo dzīvokļus.
Spoki ir pietiekami biedējoši – prasa konfektes vai dzīvību. Un kāpēc gan neuzcienāt, ja pie maskām patiešām rūpīgi un radoši strādāts? Tikai galīgais īgņa var pukoties, ka tie nav mūsu svētki, ko tie bērni te diedelē…
Ir prieks par to, ka viens vakars, viena nakts atšķiras no visām citām, jo šajā naktī ceļā varam satikt helovīnus.Un, ja pie rokas nav konfektes, tad vismaz garām braucot ar mašīnas signālu draudzīgi helovīnus pasveicināsim.
Helovīni Lauktehnikā, Birstalas ielā
Helovīnu svētki šaipusē ir topā. Līdzko tumsa pienāk sīči pārtop par raganām, velniem, nāvēm, – spokiem visvisādiem. Klauvē pie durvīm, un ja durvis atveras, korītī saka: "Izjokosim. Ja pa labam – iedodiet kārumus!"
Tie, kuri bildēs, sacīja, ka uz mūsmājām nākuši cerībā, ka nobildēs un avīzē vai internetā ieliks kopā ar suņupuisi Maksi. Maksis pamāja ar asti un aizgāja līdzi bērniem.
Bet vecie cilvēki teica : sviniet latviešu svētkus:D
Kur tad ir tie latviešu svētki? Dažam jau svētki visu cauru gadu, staigā līgodamies. Bērni ir malači un viņus var uzteikt par drosmi. Senie latvieši arī gāja ķekatās, bet jaunie ? Un tās tantes , kas bērniem konfekti nevar iedot, vai kādu ābolu, lai dzīvo savā skopajā dvēseles pasaulītē un nebrēc, kad vajag visādus atvieglojumus, jo grūti vienam pensionāriņam iztikt. Neskatoties uz īgņām ir tik daudz labestīgu cilvēku,jo citādi jau mazie ķekatnieki neatgrieztos mājās ar pilniem konfekšu maisiņiem.
Tie nav Latviešu svētki!Tapēc jau Latviešu svētki tiek aizmirsti, ka ienāk visādi ārzemju mēsli
Labrīt! Pasaule ir nedaudz mainījusies. Mēs nedzīvojam tikai latviešu viensētās.Nedzeram latviešu skābputru utt. Globalizācija.
Man arī aiz durvīm zvanija sīkie sazīmēti tā ka nobijos…:)
Iedevu sauju ar koņčām:)neesmu tak skopule;)