Tumeniekam Edvīnam Jansonam jau kopš 1977. gada pieder sniega motocikls.
Noskatīts kādā tehniskā žurnālā un paša rokām izgatavots. Kolhoza laikā E. Jansons uzbraucis Gaiziņkalnā. Tas noticis kāda karnevāla laikā. Kolhoza «Dzimtene» ļaudis uz karnevālu braukuši ar autobusu. Motociklu nevarēja ielikt bagāžas nodalījumā. Nācās noņemt stūri. Un tā nu sniega mocītis Jansonu ģimenē kalpo jau 35 gadus. Vizinājušies paši, vizināti bērni un nu ragutiņās aiz slēpēm vizinās mazbērni. Gadu gaitā mocītis mazliet pielabots. Šogad sniedzenieks ieguvis jaunu dzinēju – padomju laika motorzāģa «Družbas» motoru. Patiesībā Jansona motocikls tapis no mopēdu «Gauja», «Delta» mezgliem un detaļām. Braucamrīku uz sniegu tur smagās automašīnas KAMAZ riepu kameras – dubultas un, lai sniegā neslīdētu, riteņi apjozti ar transportiera lentas strēmelēm.
Pagājušās sestdienas rītā, kad Jansona kungs kopā ar mazmeitu Sintiju pie mājas demontēja sniega motociklu, iepriekšējā naktī bija piesals. Motocikls, vectēva vadīts, aiz tā – kamanām, kurās šēz mazmeita. Slīdēja pa sērsnas virsu viegli, viegli. Jansona kungs mazbērnus vizina pa apkaimes laukiem. Aizpērn aizbraucis arī uz Milzkalnu. Pa ceļu nedrīkst braukt, ceļu policija var nosodīt. Jānogaida, kad atkal sniegs pārklās zemi tik daudz, lai pa laukiem un mežiem varētu doties tālākā ceļā.
