Otrdien Lestenes pamatskolas bērni pagalmā notīrīja sniegu. Atnesa klēpi, pāri klēpju malku. Iededza ugunskuru. Paši kopā ar skolotājiem nostājās aplī ap kuriņu un skandēja: "Mēs bijām, mēs esam, mēs būsim!" To par skolu savējo.
Par visām mazajām lauku skoliņām, kuras valdība grasās slēgt. Arī mūsu rajonā lai nekas tāds nenotiktu. Lestenes skoliņai bērnu gana, bet, kas zina, Arī skolās, kuras tukšojas, savulaik bija bērnu piepildītas. Laiki mainās. Darba vietas mazinās. Ļaudis pārceļas un skolā soli stāv dīkā. Ugunskuriņš bija arī atgādinājums vecākiem, lai netur sveci zem pūra un laiž bērnus pasaulē. Pašvaldībai: tā ir atbildīga par skoliņu pat vismazāko. Lestenes pamatskolā mācās bērni, kuri pērn apmeklēja nu jau likvidēto sākumskoliņu Pienavā. Linda Tīrmane, Sintija Puriņa un vēl citi nav sajūsmā par agrajiem rītiem un vēlajiem vakariem, mērojot tālo ceļu uz Lestenes skolu. Vecākiem rodas papildu izdevumi un no bērnu sacītā varēja secināt, ka drīz, pavisam drīz daudzi bērni vecāku rīcības dēļ skolu vairs nevarēs apmeklēt.
