13. janvārī Teritoriālās attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas sēdē deputāti tika iepazīstināti ar SIA «Konsorts» sagatavoto Tukuma pilsētas tirgus biznesa plānu 2021.-2027. gadam, lai no 2021. gada marta pašvaldības uzņēmums varētu sākt tirgu apsaimniekot. To, ka šāds biznesa plāns «TILDei» nepieciešams, noteica Tukuma novada dome, piešķirot šim mērķim 10 890 eiro. Savukārt Finanšu komitejas sēdē 20. janvārī deputāti lēma par Tukuma tirgus nodošanu SIA «Komunālserviss TILDe» bezatlīdzības lietošanā.
Atgādinām, ka Tukuma novada dome, izmantojot pirmpirkuma tiesības, Tukuma tirgus ēkas par 221 500 eiro iegādājās 2020. gada maijā.
No 210 tirgotājiem aptaujāti 46
Kā Teritoriālās attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas sēdē stāstīja SIA «Konsorts» pārstāvis Ivars Bergs, divu mēnešu laikā ir apzināta reālā situācija un sagatavots plāns, kā SIA «Komunālserviss TILDe» attīstīt Tukuma tirgu. Kopumā tirgus teritorijā ir 55 ēkas un būves, to vidū 20 pašvaldībai tagad piederošas ēkas, būves un tirdzniecības vietas. Kopumā tirgū strādā 210 cilvēku – pašnodarbinātie, mazie komersanti, tirgotāji, no kuriem slēgtās telpās – 110 cilvēku, no automašīnām – 16, pie galdiem sezonas laikā – 85, kā arī vecu priekšmetu un malkas tirgotāji lielajā stāvlaukumā. Lielākā daļa tirgotāju ir Tukuma novada iedzīvotāji, taču ir arī no Engures, Kandavas un Jaunpils novada, Jūrmalas un tālākiem novadiem. Lielākā daļa slēgto līgumu ir ilgtermiņa. Veikta arī tirgotāju aptauja, kurā aptaujāti 46 cilvēki, no kuriem 43 tirgojas sešus un vairāk gadus. 82% no aptaujāto skaita tirgus ir vienīgais pārdošanas kanāls vai arī lielākais.
Tirgus un tirgotāju ieņēmumi samazinās
Vērtējot tirgus apsaimniekotāja SIA «Tukuma tirgus» ieņēmumus, tie gadu no gada ir samazinājušies, savukārt, kad šo SIA pievienoja SIA «Tukuma patērētāju biedrība», ieņēmumi tika apvienoti ar citiem, un vērtēt iespējams vien paša uzņēmuma sniegto informāciju. Piemēram, 2014. gadā apgrozījums bijis 144 400 eiro, 2015. – 140 500 eiro, 2016. – 130 700 eiro, par 2017. un 2018. gadu nav datu, taču 2019. gadā apgrozījums bijis 114 600 eiro. Šie dati apliecina, ka tirgus finanšu tendence ir negatīva, līdz ar to ir maz cerību, ka, sākot strādāt citam apsaimniekotājam, situācija strauji uzlabosies.
Arī aptaujā tirgotāji bija norādījuši, ka pircēju skaits samazinās, savukārt tie, kas iepērkas, tirgū tērē mazāk naudas. Pozitīvā ziņa, kas konstatēta pašvaldības veiktajā iedzīvotāju aptaujā (2019. gadā laikā no 4. līdz 18. septembrim dome aicināja novada iedzīvotājus piedalīties aptaujā par Tukuma novada kultūrvides attīstību un vietējo ražotāju pārtikas pieejamību. Par pārtiku bija izteikušies 246 aptaujas dalībnieki.– Red.), ka Tukuma tirgus lielai daļai ir prioritāra vieta vietējās produkcijas iegādei. Tāpēc šajā aptaujā lielākā daļa nomnieku ir atzinuši, ka ir optimistiski un turpinās darbību tirgū, vien daži norādījuši, ka to nedarīs.
Daudzas ēkas savu nokalpojušas
Pagājušā gada decembrī, kā norādīja biznesa plāna izstrādātāji, ticis veikts arī tirgus inženiertehniskais apsekojums un secināts, ka infrastruktūra ir nolietota, tostarp dažas ēkas – pat par 65%. Kopumā, lai tirgu sakārtotu un uzturētā labā stāvoklī, būtu nepieciešami 347 000 eiro, taču ne visi darbi veicami uzreiz, tomēr, kā piebilda plāna izstrādātāji, būtu svarīgi tos uzreiz plānā iekļaut, lai rīkotos secīgi. No otras puses – vērtējot arī citu tirgu pieredzi, kā secināja I. Bergs, šādos objektos var iztērēt bezgalīgi daudz naudas, tāpēc ir jautājums par samērīgumu un atdevi. “Mēs aptaujām tirgus nomniekus par steidzamākajām vajadzībām, un pusi neapmierina, piemēram, nojumju tehniskais stāvoklis; vēl svarīgi pārdomāt to izvietojumu, salabot segumu, savukārt paviljonā nodrošināt ventilāciju vasarā un apkuri ziemā. Šī problēma ir tipiska visiem Latvijas tirgiem.”
Par to, kā strādāt nākotnē
Par to, kādā veidā «TILDe» varētu apsaimniekot tirgu, biznesa plāna izstrādātāji piedāvāja divus variantus, no tiem viens – tirgu ar visām nopirktajām ēkām ieguldīt «TILDes» pamatkapitālā, bet otrs – pašvaldība tirgu iznomā «TILDei», nosakot atbilstošu nomas maksu – 12 500 eiro gadā. Tiesa, šis pēdējais risinājums būtu sarežģīts, jo gadījumā, ja tādas naudas nebūtu, pašvaldībai nāktos veikt izņēmumu un skaidrot, kāpēc tā savam uzņēmumam piemēro atlaidi, kā arī tad varētu būt runa par nepamatotu atbalstu, tāpēc darba grupa sliecās uz to, ka tirgus būtu jāiegulda pamatkapitālā.
Vēl viens mērķis – palielināt āra tirdzniecības apjomu, lai sasniegtu tādus ieņēmumus, kādi bija pirms gadiem pieciem, sešiem, kad tirgus strādāja ar kaut nelielu, bet tomēr peļņu, jo tādā gadījumā varētu investēt attīstībā. Šajā ziņā vērtēja trīs scenārijus: pesimistiskāko – ka tirgu apsaimnieko līdzšinējā apmērā un bez ieguldījumiem, otru – bāzes scenāriju, ko plānotāji arī definēja par pareizāko. Tas paredz, ka tiek plānots 50 000-100 000 eiro ieguldījums steidzamākiem darbiem, lai pircēji un pārdevēji iegūtu sakārtotu vidi. Bet trešais – optimistiskākais – scenārijs paredz, ka vajadzīgas daudz lielākas investīcijas, kas pagaidām nav reāls plāns.
I. Bergs: ”Atbilstoši bāzes scenārijam «TILDe» plāno 70 000 eiro investīcijas, lai atjaunotu tirdzniecības galdus, sakārtotu laukuma segumu, elektroinstalāciju, veiktu ēku remontus un ierīkotu videonovērošanu, bet, protams, tas būs politisks jautājums. Un vēl jārēķinās, ka ieņēmumi noteikti nenosegs šos ieguldījumus, tāpēc diez vai izdosies izvairīties no zaudējumiem, kas varētu būt ap 18 000 eiro. Runājot par peļņu, tāda būtu iespējama vien tad, ja tiktu pārskatītas pakalpojumu cenas. Šobrīd «TILDei» būtu jānosaka ekonomiski pamatota tirdzniecības vietu maksa, lai gan arī šobrīd esošo maksu nevar uzskatīt par ekonomiski nepamatotu, turklāt tā atbilst maksai, kas tiek piemērota citiem tirgiem, piemēram, Jūrmalā, Ventspilī un Talsos… Mēs iesakām pagaidām šo maksu saglabāt esošajā līmenī, taču, vienkāršojot tarifu politiku, kas šobrīd ir ļoti sarežģīta – tā paredz izņēmumus, īpašos gadījumus, un cilvēkam no malas, kas gribētu šajā tirgū strādāt, to izprast noteikti būtu sarežģīti.”
Iespējamie risinājumi
Plānotāji arī iesaka: ”Atsevišķs jautājums, kā sakārtot tirgu, lai optimāli organizētu tirdzniecību: pārbūvēt nojumes, atvēlētu vietu ēdināšanai, skatuvītei, darbnīcām, gadatirgiem. Vēl ir svarīgi atdzīvināt pārējo tirgus daļu, kas netiek izmantota, jo tajā tiek novietotas automašīnas, kas nav pareiza prakse šādi aizņemt laukumu pašā tirgus centrā. Ja varētu nojaukt vienu no ielas malas kioskiem, kas netiek izmantots, bet ir privāts, tirdzniecību no automašīnām varētu organizēt šajā vietā gar Lauku ielu. Tad vienlaikus atbrīvotos daļa laukuma citām aktivitātēm. Teritorijā ir arī citas privāto īpašnieku ēkas, kurās darbība te notiek, te nenotiek.”
Atbildot uz deputātu jautājumu, vai tiek domāts par šo zonējumu, biznesa plāna izstrādātāji atzina, ka tas ir iekšējās plānošanas jautājums sadarbībā ar tirgotājiem. Savukārt, vaicāti, kā tirgus tiek organizēts citviet, tika skaidrots, ka Jelgavā, kur jau izsenis ir liels tirgus, plāno būvēt jaunu, Cēsīs tirgus ļoti aktīvi iesaistās pilsētas pasākumos, turklāt tur ļoti aktīvi strādā, lai piesaistītu tirgotājus. Saldus tirgū ir spēcīgas tradīcijas, bet Rēzeknes pašvaldības darba kārtībā ir jautājums par sava tirgus izveidi, jo ar privātajiem esot grūti vienoties par tirgus uzturēšanu kārtībā.
Vēl tika uzdots jautājums par iespējamo tirgus darba laiku nākotnē. Projekta izstrādātāji atzina, ka vēsturiski tas ir trīs reizes nedēļā, taču varētu būt izņēmumi arī ar citām dienām. Aptaujā arī esot secināts, ka sestdienās tirgus varētu strādāt stundu vai divas ilgāk nekā tagad, bet stādu un ražas laikā – arī piektdienās, taču tas būs tirgus apsaimniekotāja jautājums.
Nodod tirgu bezatlīdzības lietošanā
Finanšu komitejas sēdē 20. janvāri deputāti lēma par Tukuma tirgus nodošanu SIA «Komunālserviss TILDe» bezatlīdzības lietošanā. Par galīgu šis lēmums gan varētu kļūt tikai pēc balsojumu domes sēdē 27. janvārī.
Plāns ir, jautājumi paliek
Jau pēc šīs attālinātās tikšanās interesējāmies, kāpēc aptaujāta tik maza daļa cilvēku no tirgū strādājošajiem, lai gan tieši tas ir teju galvenais ”pētījuma” objekts. SIA «Komunālserviss TILDe» valdes loceklis Valdis Mitenbergs skaidroja, ka tieši tik daudz adrešu Patērētāju biedrība bija iedevusi: “Vispirms tika izsūtīti e-pasti, pēc tam centāmies cilvēkus sazvanīt un tad vēl mūsu darbinieks apstaigāja tirgotājus [Kāpēc ne uzņēmuma «Konsorts» darbinieki, kam samaksāts par pētījumus? – Red.], kas strādā arī tagad, taču šis skaits bija neliels – kādi 16 cilvēki. Par lielāko daļu tirgotāju, kas tirgojas arī vasarā, tirgum nebija informācijas.” Vēl V. Mitenbergs skaidroja, ka šajā gadā plānoti ieguldījumi aptuveni 70 000 eiro apmērā – visaktuālākie ir jautājumi, kas saistīti ar elektroenerģiju, ar apkuri administrācijas telpās un ar nojumēm, kas jāsakārto. Tomēr jautājums – vai tik neliela tirgotāju skaita dēļ ir pamatoti veikt tik lielus ieguldījumus [nu jau kopā ar tirgus iegādes maksu tie būs vismaz 302 390 eiro], – paliek atklāts.
