Katrs pūrenieks savas un visu pagasta ļaužu mājas var ieraudzīt Pūres bibliotēkā. Tur, pie loga, gaismas apspīdēts, uz sienas izzīmēts viss pagasta miniatūrā – labi pārskatāms. Pūrenieki, ienākot bibliotēkā, ar acīm pāriet savam pagastam no viena gala līdz otram. Ir jau arī, ar ko lepoties.
Pagasts visā tā krāšņumā ar augļu dārziem pilnziedā un augļiem, bet pa vidu līkločo Abaviņa. Ideju izteica bibliotēkas vadītāja Valda Dzelzkalēja, pagasts atbalstīja – kam gan nepatīk sevi izrādīt no jaukās puses! Un pūrenieki to allaž labi piepratuši. Sarunāja mākslinieci Liu Kiršteini, lai pie loga taptu krāšņs pagastiņš, kas arī pelēkās dienās caur loga rūtīm aicinātu tuvus un tālus ciemiņus.
Bērni atrāvās no datoriem un nāca lūkoties, kā māksliniece mālē. Meklēja savas mājas, pazīstamas vietas un tās, kur vēl jāpabūt visdrīzākajā laikā. Cik nu vairs ilgi, un Pūre atkal uzziedēs Latvijā nu tik slavenais magoņu lauks. Kastaņu sveces alejā. V. Dzelzkalēja vakar dzirdējusi dzērves padebešos klaigājam. Putni atgriežas savā dzērvju purviņā, kas atrodas Lamiņu pusē aiz «Putnēnu» muižas kalna. Dzērvēm no augšas labāk viss redzams: apaļais Mulkalns savā vietā, Abava gaida gulbjus atgriežamies. Ko gaidām mēs? Jābrauc uz Pūri!
