Maksā par kubiem vai kilogramiem?

19. jūnijā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā notika telefonakcija par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, kurā uz laikraksta lasītāju, kā arī žurnālistu uzdotajiem jautājumiem atbildēja Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans un SIA «AAS Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.

I. Plaude:

– Mēs zinām, ka ir arī sagrozīti dati par atkritumu noglabāšanu poligonā «Janvāri» – ka tur ir noglabāts daudz lielāks daudzums atkritumu, bet uzrādītas mazākas summas. Varbūt tur jau tagad viss ir pilns?

Ē. Zaporožecs:

– Es to zinu, tas bija iepriekšējā periodā – 2016. un 2017. gadā.

– Cik zināms, arī 2018. gadā. Zināt, cik lielā mērā tas ir noticis?
– Esmu licis taisīt monitoringu par piepildījumu, jo man šķita, ka izmantotā tehnoloģija ar smalcināšanu un atdalīšanu bija tāda aizdomīga. Ar poligona pārstāvjiem bija ļoti nopietna saruna – par datiem, svēršanu.

– Cik zināms, viss noticis tādā apjomā, ka poligona direktors vairs nespēja to visu noslēpt…

– Arī iepriekš SIA «Geo Consultants» krājumus monitorēja…

– Vai šim uzņēmumam var ticēt? Iepriekš tas izstrādāja «AAS Piejūra» darbības stratēģiju, ar kuru visi tika pārliecināti, ka uzņēmums varēs nodarboties ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Ē. Lukmans:

– Man tā šķiet, ka vienīgais, kam var ticēt, ir «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»…

G. Važa:

– Ir iespēja visu poligonā ievesto daudzumu izmērīt, tāpat kā var nomērīt jebkuru smilšu karjeru…

– Tad kā varēja noglabāt vairāk nekā uzrādās?

Ē. Zaporožecs:

– Ļoti vienkārši – atskaitēs.

– Tad ir jāvilto papīri?
– Droši vien. Es gribēju tikt skaidrībā arī par tehnisko nodrošinājumu, kam nebija pievērsta uzmanība, un tādēļ tehnika bija nolietojusies.

– Kā var būt nolietojusies tehnika, ja tikai no 2016. gadā sākās atkritumu priekššķirošana poligonā?

– Tā ir nolietojusies, jo laikus netika veikta tehniskā apkope. Tas pats attiecās uz presēm, kam būtu jāpresē pakas 100 līdz 400 kg smagumā, bet tās presē labi ja 50 kg smakas pakas, jo pēdējos divus gadus tajās pat eļļa nebija mainīta. Un tagad trijās lielajās presēs ir jānomaina eļļa, kas vienai iekārtai ir 800 litru.

– Atgriežoties pie poligona – kā var noskaidrot apglabāto daudzumu, kas nekur nav uzrādīts?

– Grūti, iespējams, ar to arī nevar pateikt.

– Un cik liels ir piepildījums poligonā?
– Par to šobrīd bažu nav.

– Jautājums no iedzīvotājiem – kāpēc mēs sevi muļķojam, kāpēc savācam atkritumus kubikmetros un nododam tonnās?

– Mēs neko nemuļķojam – viss tiek izmērīts. Iepriekšējais mērījums bija 158 kilogrami uz vienu kubikmetru. Veicot monitoringu katru dienu, ir noteikts jaunais mērījums – 105 kilogrami.

– Tas vienalga nav godīgi – atkritumi būtu jāsver.

– Lai aprīkotu vienu automašīnu ar svēršanas sistēmu, tas izmaksātu 30 000 eiro, un, tā kā mums ir piecas automašīnas, būtu jāiegulda 150 000 eiro. Tālāk vajag čipus – mums ir 20 000 konteineru, un viens čips maksā eiro – tātad vēl 20 000 eiro, bet vislabāk būtu divi čipi, kas nozīmē vēl 20 000 eiro. Un vēl būtu jāpasūta jauni konteineri, lai varētu šos čipus izmantot, kas izmaksātu vēl 200 000 eiro. Kas par to visu maksās?

– Bet mēs jau esam par ļoti daudz ko samaksājuši. Vajadzēja jau no sākuma to visu sakārtot…

– Tas ir jautājums attiecīgo dienestu izvērtēšanai un tā ir arī iepriekšējās valdes atbildība, bet – ja šādas iekārtas nebija no dibinātājiem pasūtītas, tad tās arī netika nopirktas. Protams, jautājums ir par to, kas tika nopirkts un kādā kvalitātē.

– Un to arī neviens neredzēja, ka uzņēmums, no kā pērk automašīnas, ir ar niecīgu pamatkapitālu un pieredzi?– Kā jau minēju, šis ir jautājums vecajai valdei.

Vairāk par sarunu lasiet piektdienas, 5. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>