Mežs aizvien ir bijis atspaids zemniekam, kad lauksaimnieciskajā ražošanā rodas grūtības. Tomēr, lai meža resursus nodrošinātu, nepieciešams tā ekonomisko vērtību uzlabot. Faktiski šo sarežģīto ekonomiskās vērtības uzlabošanu varētu vienkāršāk saukt par jaunaudžu kopšanu. Vairāk par iespējam un Eiropas Savienības atbalstu iztaujājām Valsts Meža dienesta Tukuma konsultāciju pakalpojumu centra vadītāju Dzintaru Laivenieku.
– Meža īpašnieki gada otrajā pusē varēja pieteikties uz atbalstu meža ekonomiskās vērtības atjaunošanai. Kā šīs iespējas tika izmantotas?
– Manuprāt, mežu īpašnieki vēl labi neaptver šīs iespējas, kas tiek dotas. Atbalsta saņēmējiem vajadzēja būt daudz vairāk, jo visi šim mērķim paredzētie līdzekļi nebūt nav izmantoti. Kaut gan no otras puses, jāsaka, ka reģiona griezumā Tukuma rajonā aktivitāte ir bijusi lielāka nekā Talsu un Ventspils rajonos kopā. Manuprāt, tas izskaidrojams ar to, ka daudz meža īpašniekiem palīdzēja mežniecības darbinieki. Taču meža īpašniekiem ir iespējas šo atbalstu vēl izmantot un pieteikties atbalstam nākamajā kārtā, kas gaidāma pavasarī. Jāatceras, – lai saņemtu šādu atbalstu, nav nepieciešami nekādi kredīti, nekādi ieguldījumi. Vienkārši ir jāpaveic darbs, un par katru hektāru iespējams saņemt Ls 105. Turklāt vēl iespējams saņemt atbalstu, ja vēlas iegādāties meža kopšanas aprīkojumu. 40% no aprīkojuma izmaksas sedz Eiropas Savienības atbalsts.
– Kāpēc, jūsuprāt, meža īpašnieki ir bijuši mazaktīvi un līdzekļi nav izmantoti?
– Ir noteikumi, kas paredz atbalsta saņemšanu, ja meža platība ir vismaz 3 ha liela, taču mūsu meža īpašniekiem šādas platības ir. Viens no iemesliem, kāpēc nebija vajadzīgās aktivitātes, bija tas, ka šī programma tika solīta 2007. gadā, taču reāli pieteikties varēja 2008. gada otrā pusē, un naudu varēs saņemt 2009. gadā. Iespējams – meža īpašniekus baida, ka jāraksta projekts. Taču tas ir vienkārši, katrs pats to var uzrakstīt, pasēžot pusi dienas pie datora. Veidlapas gan ir tādas kā lielajiem projektiem, taču daudzviet šajās veidlapās faktiski ir tikai jāievelk svītriņas. Un vēl – Tukuma rajonā daudzi meža īpašnieki tomēr ir regulāri kopuši savus mežus, bet atbalsts paredzēts tikai tām platībām, kuras vēl tikai paredzēts kopt.
– Ar ko meža īpašniekam jāsāk, lai tiktu pie atbalsta?
– Ja ir mežs, kas divus vai trīs gadus nav kopts, un koku augstums nepārsniedz astoņus metrus, jaunaudzes kopšanai ir iespējams saņemt atbalstu. Meža īpašniekiem jau šā gada nogales brīvdienās varētu ieteikt apskatīt savu mežu, izvērtēt kopšanas nepieciešamību. Pēc tam platību jāiestigo, lai būtu redzamas tās robežas, tad jāvēršas mežniecībā un jāaicina mežsargs apskatīt, novērtēt, kas ir kopjams, un jāsastāda neliels plāniņš burtiski 10 teikumu garumā. Pēc tam jāraksta projekts. Kā jau iepriekš minēts, tas ir vienkāršs. Ja kādam meža īpašniekam nav datora, iespējams pēc konsultācijām vai palīdzības vērsties mūs konsultāciju pakalpojumu centrā. Tad jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, kur jānoslēdz līgums. Kad kopšanas darbi ir beigti, Lauku atbalsta dienests pārbauda platību, kā darbi veikti. To pārbauda mežniecības darbinieks. Tad var saņemt 50% atbalstu, kas ir Ls 105, jo attiecināmās izmaksās uz vienu hektāra meža kopšanu ir Ls 210. Patīkami ir tas – lai saņemtu šo atbalstu, vien jānokārto nelielas formalitātes, nav nepieciešams kredīts, vajadzīgs vien paša darbs.
Pie meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas ir paredzēta arī aktivitāte – nākotnes koku kopšana ar atzarošanu. Šeit attiecināmās izmaksas ir Ls 300 par hektāru. Pieteikšanās nākošajai meža ekonomiskās kvalitātes uzlabošanai varētu būt aprīlī, maijā. Šīs programmas dod iespēju meža īpašniekam izaudzēt kvalitatīvu mežu un pašam piedzīvot arī sava darba augļus. Mežs, to kopjot, ja ir tā, kā pašlaik, pieļauj tā ciršanas noteikumi, pieaug 40 līdz 50 gados. Vasaras pie mums nav pārāk karstas, ir lietainas. Arī ziemas siltas, mežs aug ļoti labi. Agrāk teica, ka eglēm čiekuri esot ik pa septiņiem gadiem, taču nu redzams, ka čiekuri ir gandrīz septiņus gadus pēc kārtas.
Dabā jau ir sava kārtība un, acīmredzot, šīs čiekuru ražas pēc vētras ir saskaņā ar dabas likumiem.
– Vai ir arī vēl citas atbalsta programmas, kur pašlaik varētu pieteikties meža īpašnieki?
– Pašreiz pieņem projektus lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai un meliorācijas sistēmas ierīkošanai mežā. Par mežaudzes ieaudzēšanu lauksaimniecības neizmantotā zemē iespējams saņemt 530 EUR gadā un 170 EUR kopšanai, bet 2. grupas lapu koku ieaudzēšanu 1300 EUR un arī par kopšanu 170 EUR gadā. Jāatceras, ka, apmežojot neizmatotās lauksaimniecības zemes, nepieciešama lauksaimniecības zemju transformācijas atļauja, kas derīga divus gadus.
Vēl ir arī programma mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās. Šo atbalstu meža īpašniekiem piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā mežaudze iznīcināta ugunsgrēka vai dabas katastrofas (snieglauze, vējlauze u.c.) rezultātā. Maksimālais projektu skaits un atbalsta apjoms vienam pretendentam te ir ierobežots. Eiropas Savienības finansējuma apjoms skujkokiem, bērzam, baltalksnim, melnalksnim stādījumu ierīkošanai ir Ls 372, kopšanai – Ls 119, ozolam, osim, kļavai, saldam ķirsim, dizškabardim, liepai – Ls 913, kopšanai – Ls 119. Šo pasākumu realizācija jāveic, sākot ar līguma parakstīšanas brīdi Lauku atbalsta dienestā.
