Lini – tā ir smalka kultūra

22. augustā zemnieku saimniecībā «Joži« notika Lauku dienas, veltītas liniem un jaunākajam piedāvājumam traktortehnikas un lauksaimniecības mašīnu jomā, ko piedāvā SIA «Valtek».

Laikam pietrūka reklāmas

Ne viens vien garāmbraucējs šovasar ievēroja, ka Jaunpils pusē parādījušies linu sējumi. Vispirms lauks bija koši zaļš, tad – zils. Pašlaik lini gatavojas, un jau pavisam drīz tie būs novācami. Tas ir izmēģinājums, kura mērķis ir noskaidrot, vai linus iespējams audzēt Kurzemē un kādai jābūt to audzēšanas tehnoloģijai. Tiek arī rēķināts un lēsts, kāds zemniekam no tā varētu būt izdevīgums, vai būs, kur izaudzēto realizēt.

Izmēģinājumus un Lauku dienas organizēja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs, tā Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Uzaicināta bija arī Latgales lauksaimniecības zinātnes centra vadītāja agronomisko zinātņu doktore Veneranda Stramkale, kura ilgu laiku strādājusi zinātnisko darbu linkopībā, kā arī pārstāvji no linu pārstrādātājiem. Žēl, ka pasākumam acīmredzami pietrūka reklāmas, jo apmeklētāju pulks nebija visai kupls.

Kā audzēt linus Kurzemē?

Izmēģinājuma nosaukums bija «Šķiedras un eļļas linu audzēšanas paņēmieni Kurzemē». Ar pirmā gada rezultātiem iepazīstināja I. Grantiņa: "Tika iesēti eļļas lini `Flanders` – 100 kg/ha, un garšķiedras lini – `Agate` – 130 kg/ha, `Elektra` – 130 kg/ha, `Cezars Augustas` – 130 kg/ha, un `Cezars Augustas` – 150 kg/ha. Linus iesēja 8. maijā, priekšaugs bija ziemas rapsis (iearts zaļmēslojumā), augsnes pirmssējas apstrāde – klasiskā – pavasara aršana, kultivēšana, šļūkšana, pēc sējas pievelts ar veltņrituļiem. Pamatmēslojumā 7. maijā deva N-P-K:6-6-6 200 kg/ha, papildmēslojumu deva 18. jūnijā – amonija nitrātu 50 kg/ha. Lai cīnītos ar nezālēm, kad lini ir eglītes fāzē (šogad – 16. jūnijā), laukus apstrādāja ar herbicīdu – glīnu.

29. maijā šķirnēm noteica augu skaitu uz kvadrātmetru – `Flanderam` tie bija 450 augi, `Agate` – 1392, `Elektra` – 1269, `Cezars Augustas` – 1354, un šai šķirnei variantā ar izsējas normu 150 kg/ha – 1730. Runājot par priekšaugu, tika izvēlēts rapsis. Par veiksmīgu šo izvēli var uzskatīt tāpēc, ka varētu rast pieredzi, vai rapsi drīkst izmantot par priekšaugu liniem, jo abām kultūrām ir vienādi kaitēkļi.

Slimības linu sējumos netika noteiktas, bet, tā kā lini šajā pusē ir jauna kultūra, tad pagaidām slimību izplatība ir maza. Izmēģinājumā linus sēja pavasara arumā, kas šai kultūrai nav tas labākais, sevišķi smagās augsnes. Neskatoties uz to, saimniecība ir veiksmīgi tikusi galā ar augsnes sagatavošanu, izmantojot kultivatorus un veltņus ar šļūcēm. Tāpēc par dīdzību sūdzēties nevaram, ko norāda konstatētais augu skaits uz kvadrātmetru. Eļļas liniem optimālais augu skaits ir ap 600, bet šķiedras liniem optimālais – 1800.

Augu aizsardzības reģistrā ir diezgan plašs herbicīdu klāsts, bet, kad jāiet uz lauka, tad saskaramies ar problēmām. Izmēģinājumā lietojām glīnu, kas pazīstams kā viens no pirmajiem linu herbicīdiem. Nezāles sējumā ir apkarotas veiksmīgi. Otrs izmēģinājums ar liniem notiek Jēkabpils rajonā, zemnieku saimniecībā «Vīnkalni», tur saimnieks nezāļu apkarošanai izvēlējās herbicīdu MCPA. Tā nebija pārāk veiksmīga izvēle šķiedras liniem, jo šis herbicīds, kā teikts literatūrā, veicinot šķiedras augšējās lapas skruļļošanos. Taču skuļļošanās netika novērota. Iespējams, veiksmīgāk izvēlēts tika miglošanas laiks.

Fungicīdi un insekticīdi nav lietoti. Augšanas laikā problēmas pavasarī radīja sausums.

Lini pašlaik sasnieguši dzeltengatavību. Jāsāk domāt par plūkšanu. Ar tehniku ir zināmas problēmas Latvijā, jo modernākā tehnika nav pieejama, un firmām nav interesanti šo tehniku piedāvāt. Arī šajā izmēģinājumu novākšana notiks ar padomju laika kombainu, kuru atveda no Krāslavas. «Jožu» saimnieks Gunvaldis Sproģis teica, ka Francijā jau šādus kombainus ir aizmirsuši 60 gados un pārgājuši uz modernāku tehniku. Jācer, ka Latvijā linu platības palielināsies un arī mums būs modernāka tehnika

Te zils, te zaļš

«Jožu» saimnieks pastāstīja arī to, ka lauks kādas sešas reizes ir bijis veldrē, bet pēc tam tas atkal uzceļas atpakaļ. Tomēr citi linkopji teica, ka esot arī pieredze, ka lini no veldres nepieceļas. G. Sproģi linu lauks aizvien mēdzis pārsteigt – no rīta brauc – lauks ir zils, uz pusdienas laiku – zaļš. Domājis, nu jau būs noziedējis un laiks gatavoties vākšanai; otrā rītā – lauks atkal zils.

Veneranda Stramkale bilda, ka Latvijā pēdējos gados linu platības ir ievērojami samazinājušās. Tagad gan tās ir lielākas nekā Lietuvā, kura mums linkopībā visu laiku bijusi priekšā, tomēr linu platības Latvijā ir mazas, tādēļ ir izstrādāta nozares attīstības programma gan eļļas, gan šķiedras linu audzēšanai. Zinātniski pētnieciskais darbs liniem ir pārtraukts, un nenotiek jau 15 gadus. Tomēr Stramkales kundze izteica pārliecību, ka viņai ir cerība un ticība tam, ka tās kultūras, kas tika audzētas Latvijas pirmās neatkarības laikos, tiks audzētas arī tagad. Linu dēļ Jaunpilī pētniece esot jau otro reizi, un jau pirmajā reizē pie viņas nākuši zemnieki un stāstījuši, kā viņu tēvi agrāk Kurzemē linus audzējuši. Baltkrievijā nesen ir izveidots zinātniski pētnieciskais institūts ar nolūku, lai linu nozarei šajā valsī pievērstu pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu kvalitāti un ražību. Institūts ir izvietojies nelielā Ustjas ciematiņā Vitebskas apgabalā. Tur nodarbojas ar šķirņu selekcionēšanu, kas piemērotas vietējiem apstākļiem, un linu audzēšanai ir izstrādāta īpaša valsts programma. V. Stramkale Baltkrievijā redzējusi ļoti labus linu sējumus, ar tehnoloģisko sliedi, veikti visi agrotehniskie pasākumi. V. Stramkale apskatījusi linu sējumus arī citās Eiropas valstīs, bet par labākajiem atzīst Baltkrievijā redzētos.

Piedāvā padomu un zināšanas

V. Stramkale piedāvāja potenciālajiem linkopjiem Kurzemē savu padomu, jo viņai ir pietiekami liela pieredze. Ja būs Zemkopības ministrijas atbalsts, viņa ir gatava iesaistīties arī linkopības pētnieciskajā darbā.

Runājot par konkrēto izmēģinājumu un priekšaugu izvēli, V. Stramkale norādīja, ka, ja ir iespēja, linus vajadzētu audzēt pēc ziemājiem, kas labi noēno nezāles. Liniem piemērots ir rudens arums, bet nav nekādas pieredzes, vai der bezaršanas tehnoloģija. Lini ir ļoti smalka kultūra, un diez vai bezaršanas tehnoloģija linu sējumos varētu būt piemērota. Tāpat arī jāuzmanās ar herbicīdu lietošanu. Izmēģinājumi rāda, ka, lietojot MCPA, lini bija par 10 cm īsāki. Lini pēc herbicīdu lietošanas attopas ļoti lēni. V. Stramkale no herbicīdiem ieteica lietot glīnu. Kādreiz sausā un karstā laikā glīns neņem balandu. Lai palielinātu herbicīda darbības spektru, iesaka lietot glīnu kopā ar MCPA. Ar glīna lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo tas augsnē saglabājas no četriem mēnešiem līdz četriem gadiem, jāseko līdzi, ko pēc tam mēs šajā vietā audzēsim.

Apsekojot ražošanas sējumus, redzams, kur laukkopji visvairāk grēko: vai nu sargā no veldres, vai iet uz maksimālo un riskē, taču saveldrējušos linus novākt ir ļoti problemātiski. Maksimālā linu biezība ir 800 līdz 1200 augu uz kvadrātmetru. Jaunā linu attīstības programma paver ļoti plašas iespējas linu izmantošanai. Galvenais būtu izvairīties no tādas tehnoloģijas, kad linus novāc un atstāj uz lauka tilināties. Tas ir riskanti: ja ir sauss, lini netilinās, bet, ja mitrs – pārtilinās. Vislabākie rezultāti bija tad, kad linus novāc ar kombainiem, atpogaļo un sien kūlīšos. Tos linus, kuriem nenodrošina šķiedras kvalitāti, iespējams izmantot kaut kam citam. Jāizvērtē arī tas, kādus produktus no liniem mēs varam ražot mūsu klimatiskajos apstākļos, jo zemēs, kur ir siltāks, lini nogatavojas ātrāk. Jaunpilī lini vēl nav vācami, viņiem agrā dzeltengatavības fāze tikai sākas. Ja nedomājam par sēklu iegūšanu, tad lini ir vācami ātrāk.

G. Sproģis:

– Tagad liniem vākšanai ir ideāli laika apstākļi: lietus – saule , lietus – saule, ko vēl labāku var vēlēties?

V. Stramkale:

– Kad vāksiet, tad redzēsiet…

Vajadzīgi garšķiedras lini

Zinaīda Šulberga, SIA «Baltiks», no Rēzeknes:

– Ir tā, ja grib labu sēklu, ir sliktāka šķiedra; ja var atļauties sliktāku sēklu, šķiedra ir labāka. Saimniekam pašam ir jāizvēlas, ko viņš ražos. No īsās šķiedras mēs izgatavojam tikai auklas un virves. Lai ražotu dziju, vajadzīga garā šķiedra. Linu sējumi ir sarukuši, tāpēc divus gadus nestrādājam, strādā tikai otrreizējā pārstrāde. Ļoti žēl, ka mums piegādā šķiedru no Blatkrievijas, no Eiropas, bet savi lauki aizaug. Bet fabrika ir darbam gatava, un tai vajadzētu 3000 tonnu šķiedras. Ja sēkla maksā Ls 650 tonnā, un var dabūt 15% no stiebriņu masas, arī iznāk laba peļņa. Par labu šķiedru maksā divas reizes vairāk nekā par sēklu. Nāksies izvērtēt, ko iegūt – sēklu vai šķiedru, vai abus.

Šis lauks ir skaists, nezāļu nav daudz. Vienīgi augums liniem vajadzīgs garāks. Kad šos linus atpogaļos, no tiem varēs iegūt tikai īso šķiedru.

V. Stramakle norādīja, ka mums jāorientējas uz linu ražību – 4 līdz 5 tonnas stiebriņu no hektāra.

G. Sproģis izvaicāja pārstrādes pārstāvi, kura paskaidroja, ka viņiem Rēzeknē ir nomainītas jaunas, modernas linu pārstrādes iekārtas.

Bet runājot par tilināšanu uz lauka, mērcēšanas cehs ir, mērcēšana notiek mākslīgi, žāvēšanas process ir ļoti energoietilpīgs, vajadzīga liela žāvētava. Tāpēc pakāpeniski visā Eiropā tomēr vairāk pievēršas tam, ka lini ir jātilina uz lauka. Sproģa kungs norādīja, ka Kurzemē ir jādomā par to, lai fabrikas būtu uz vietas, jo neviens jau nevedīs linus pārstrādāt uz Latgali, jo transporta izmaksās ir dārgas. Pārstrādei ir jābūt uz vietas, Kurzemē.

***

Spriežot pēc Lauku dienās dzirdētā, neapšaubāmi lini varētu būt perspektīva kultūra, ko audzētu arī Kurzemē. Taču agrotehnikā un pārstrādes tehnoloģijās vēl ir daudz skaidrojamu un izmēģināmu lietu, lai izveidotu savu linu audzēšanas tehnoloģiju un pārstrādes sistēmu – visefektīvāko Latvijas apstākļiem. Savukārt I. Grantiņa teica, – kad novāks linus, varēs sarēķināt bruto ražību un būs jau kaut kāds priekšstats, kā jāaudzē lini, lai būtu ne tikai darba prieks, bet arī peļņas avots. V. Starmkale norādīja, ka lini varētu būt arī tā kultūra, kas būtu starpkultūra starp graudaugiem un rapsi un kuras iztrūkst, no aprites izejot cukurbietēm.

Piedāvā traktorus un lauksaimniecības mašīnas

Pasākuma laikā tā dalībnieki varēja iepazīties arī ar SIA «Valtek» piedāvājumu. Līdz šim firma pārstāvēja tikai traktortehniku – firmas «Valtra» traktorus, bet tagad kādu laiku piedāvā arī «Agrolux» arklus un arī vācu firmas «KNOCHE» piedāvājumu. Šī firmā pastāv jau vairāk nekā 200 gadu, sākumā ražoja ieročus un pakavus, pašlaik – lauksaimniecības mašīnas. Lauku dienās tā piedāvāja disku ecēšas un lobītājus.