Novadu reforma – Par un Pret
Gaidīs ministrijas noteikumus
Normunds Rečs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs:
– Mēs gaidīsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikumus, ieteikumus, kā tālāk rīkoties. Šobrīd vēl likums nav izsludināts. Kad to izsludinās, detalizēti iepazīsimies ar likuma tekstu un pārejas noteikumiem, ja tādi būs ietverti, un tad varēs izdarīt secinājumus un plānot kādas aktivitātes vai tikšanās.
Vaicāts, vai, tiekoties ar pārējo novadu vadītājiem pirms šī lēmuma, jau pārrunāts, kāda varētu būt sadarbība, N. Rečs skaidroja, ka detaļās tas nav pārrunāts: “Bija priekšlikums no manas puses kaut kādā formātā mēģināt tikties un kādas lietas risināt, bet tad visi vienojāmies, ka sagaidīsim Saeimas lēmumu, tātad – likuma pieņemšanu, un tad zināsim, par ko runāt un kurā virzienā domāt un plānot.” Interesējoties, vai Tukuma novads grasās apstrīdēt šo likumu Satversmes tiesā, kā to plāno dažas neapmierinātās pašvaldības, N. Rečs skaidroja, ka par to vēl tiks lemts, runājot ar deputātiem par to, kā rīkoties tālāk.
Situācija nepamierina, bet – ir jārunā
Gundars Važa, Engures novada domes priekšsēdētājs:
– Līdz šim nekādas sarunas ar kaimiņu novadiem, var teikt, nav notikušas. Gaidījām Saeimas lēmumu. Ar novada domes deputātiem jautājumu pārrunāsim arī komiteju sēdēs. Bet nu savu pozīciju vairāk vai mazāk mēs jau zinām. Situācija, kāda tā šobrīd veidojas, mūsu neapmierina, bet, ja cita ceļa nav, jāsēžas pie galda un jārunā. Deputātu korpusam gan liela bēda tā nav, jo nevienam tas nav pamatdarbs un neviens pie krēsla nav pieaudzis. Šajā sadaļā nekāda satraukuma nav. Tāpat – par vēršanos Satversmes tiešā. Šo jautājumu vēl apsveram, taču personīgi es neredzu argumentus, kāpēc to darīt. Saprotu, ka pārsvarā [Saeimai] pārmetumi ir par procedūru, un es neticu, ka tiesa tagad pateiks: Saeima ir strādājusi neatbilstoši likumam. Ja tas tā varētu notikt…Tad, nezinu, visiem [Saeimas deputātiem] jāiet mājās. Nedomāju, ka tāds varētu būt lēmums, bet dzīvosim – redzēsim.
Cita lieta, ka būs jāvērtē pašvaldības darbinieki, jāsaprot, ko katrs dara un ko pēc gada darīs, kāda būs struktūra. Redzu, piemēram, kā problēmu to, ka Tukumā līdz šim ir bijušas pārvaldes uz diviem pagastiem. Mūsu gadījumā, saliekot pagastus kopā, uzskatu, ka tas ir teju neiespējami vienam cilvēkam ar darba apjomu tikt galā. Par to būs jādomā un, ja ir bijuši tādi, manuprāt, murgaini stāsti par to, ka pagastos varētu tikt ievēlēts cilvēks, kas šos darbu darīs brīvprātīgi… Tas nedaudz smieklus raisa, jo cilvēkam taču arī kaut kur jāstrādā un maizi jāpelna!
Starp citu, cik šorīt (11. jūnijā) klausījos interviju ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, retorika nav mainījusies no tā brīža, kopš mēs ar viņu tikāmies klātienē – deputāti ir amatpersonas un viņiem jādara, ko [Saeima, Ministru kabinets] liek… Tiek runāts arī par to, ka kopīgi jāveido attīstības programma un teritoriālie plānie. Ar attīstības programmu tādā ziņā es nekādu lielu problēmu neredzu, jo arī 2009. gadā gājām kopā, tika dots finansējums un tādu izstrādājām. Šobrīd mūsu gadījumā janvārī apstiprinājām jauno programmām, tāda pati esot arī Jaunpilij, un būtībā neredzu problēmu likt tās kopā, ja darbi, uzdevumi jau lielā mērā ir apstiprināti. Bet cits viedoklis par teritoriālo plānojumu… Mums ir precedenti, pieredze, tādēļ neloloju nekādas cerības, ka gada laikā šajā teritorijā to var izdarīt. Ja tikai dara tā, kā mēs pēc reformas – salikām kopā esošos plānu, vienojāmies par apbūves noteikumiem un ieviesām vienotus apzīmējumus, tad, iespējams, to vēl var. Bet, ja teritoriālo plānu izstrādā dokumentu fundamentāli no nulles, nedomāju, ka to var paveikt. Bet – noteikumi ir tādi, kā ir, teritorija arī – tāda, kā ir.
Kopumā varbūt pat doma ir pareiza, taču nākošais stāsts ir par to, ka mēs liksim kopā jauno novadu, bet var gadīties, ka nākamā gada jūlijā pie galda sēž pavisam citi cilvēki, kas pateiks, kas visu [mūsu sastrādāto] jāmet krūmos, ka nepareizi domājām…
Bet, nu jebkurā gadījumā, topošai struktūrai klāt būs jāķeras. Ja saka, ka Tukumam tagad jau tāda ir apstiprināta, – mēs par to neko daudz nezinām.
Aicinās Valsts prezidentu likumu neizsludināt
Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja:
– Ko darīt? Lēmums ir tāds, kāds ir. Nu nedaudz, mazliet pietrūka balsu [lai Kandava paliktu kā patstāvīgs novads]. Iespējams, tas arī tādēļ, ka daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu e-vides dēļ uz sēdēm nenāca vispār un nebalsoja, citi – principa pēc nebalsoja. Un kopumā jau vispār diezgan interesanta bija balsojuma forma, varēja gan atturēties, gan nebalsot…Tad nu, ko tur īsti komentēt!?
Šobrīd mēs – vairāki pašvaldību vadītāji (rīt Pašvaldību Savienības sēdē būs zināms, kas mēs būsim) – rakstām atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam un sabiedrībai par likuma neizsludināšanu. Mēģināsim tikt uz sarunām pie Prezidenta, kaut, jāatzīst, ka lielas cerības par to nelolojam. Tāpat noteikti kaut kādā formā arī vērsīsimies Satversmes tiesā – vai nu kopā ar citām pašvaldībām, vai atsevišķi. Arī par to vēl diskutēsim.
Protams, paralēli būs sarunas, kas ik pa laikam starp novadiem jau notiek. Cik zinu, kaut kāda struktūra Tukumā tiek jau zīmēta, taču par to principā nezinu neko. Jebkurā gadījumā, būs jādomā par kopējo – noteikumiem, principiem, jāizstrādā arī kopīga attīstības programma un tamlīdzīgi. Visticamāk, Tukumam tagad ir jāuzņemas iniciatīvu un visus jāaicina kopā. Bet nu arī… Pēc vēlēšanām, visticamāk, atkal būs cits sastāvs un atkal kaut ko zīmēs no jauna… To nevar zināt. Tieši tādēļ gribētos vispirms kādas vienotas valstiskas vadlīnijas par to, kādai tad pārvaldes formai būtu jābūt. Līdz šim tomēr pašvaldības daudz ko ir darījušas ļoti atšķirīgi. Vienuviet pārvaldnieks ir uz trim pagastiem, citur – katrā savs; ir, kur kultūras darbinieki ir pakļauti pārvaldēm, ir, kur – nodaļām; ir atšķirības sociālo dienestu darbā; tiek izmantotas dažādas grāmatvedības programmas – ir daudz dažādu šādu nianšu. Tādēļ būtu labi, ja būtu vadlīnijas, un tad tā arī darām, un visā Latvijā ir daudz maz vienāda sistēma. Pretējā gadījumā, kā jau minēju, ievēlēs atkal jaunu domes sastāvu, kas visu vēlēsies darīt pavisam savādāk…
Starp citu, jautājums ir ne tikai, kā saka, par saimniecisko, par struktūru, bet arī, no politikas viedokļa raugoties, būtisks. Kā nodrošinās pārstāvniecību. Piemēram, ja vēlēšanu rezultātā būs ārkārtīgi sadrumstalots domes sastāvs, tad kā tas tiks organizēts? Vēlēs trīs priekšsēdētāja vietniekus, kā tas bijis, piemēram, Talsos, kur vairāki vietnieki ir arī izpilddirektoram?!.. Tas viss jāskatās, jo, skaidrs, ka visi nebrauks taču tagad strādāt uz Tukumu.
Kopumā, domāju, ka vismaz šajā brīdī ir vēl daudz neskaidrību un daudz jautājumu. Pirmais, nāksim kopā novada domes deputāti un šos jautājumus izrunāsim.
Nebūtu labi, ja atnāktu lācis…
Ligita Gintere, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja:
– Dzīvosim, redzēsim – strādāsim. Būsim atkal atpakaļ vecā rajona teritorijās. Jaunie varbūt nezina, bet mēs – tie senākie – zinām, ka nekāda vaina jau nebija. Ja tikai būs cilvēki, ar kuriem mēs spēsim vienoties par to, ko darām – lai nav tā, ka katram ir lielas ambīcijas bez kopīga mērķa. Nebūtu labi, ja atnāktu lācis un mazo skudru pūzni izspārdītu… Būs doti spēles noteikumi, kurus patiesībā mēs vēl īsti nezinām, šobrīd to ir grūti paredzēt. Šobrīd tikai zinām, ka esam apvienoti. Pēc tā, ko stāsta, nojaušams, ka vēl daudz dažādu likumu tiks tikai rakstīts. Tāpēc mēs nezinām, kāds būs skolu tīkls, kāda pārvalde utt. No sarunām var saprast, ka katrā ziņā būs kaut kas pavisam jauns. Runājuši par kopdarbību un kopdzīves veidošanu ar citiem novadiem mēs vēl neesam. Jo ikvienam jau tomēr, līdz pat vakardienai, bija cerība, ka apvienošanās tomēr nenotiks. Un tikai tagad, kad ir oficiāli paziņots par apvienošanos, mums visiem ir jāskatās, kāda būs jaunā likumdošana, un, izejot no tās, arī skatīsimies, kā visu pēc iespējas labāk saglabāt un sakārtot. Jā, jebkurā gadījumā cerējām… Varējām jau domāt, ka kaut kas sagrozīsies un reforma nenotiks. Kandava cīnījās cītīgāk par mums, jo viņi tomēr ir pirmais novads reformā. Protams, arī iedzīvotāju skaits lielāks. Katrā ziņā ar dziļu saviļņojumu lasīju komentārus sociālajos tīklos, ka kāds izteica līdzjūtību mazajam, darbīgam un aktīvam novadam – Jaunpilij. Es to arī cieņā pieņemu… Bet sērot mēs nesērojam. Strādāsim – analizēsim, kas mums ir svarīgs, inventarizēsim utt.
Liena Trēde, Raiba Reinsone, Agita Puķīte
