Par pērn paveikto un šogad iecerēto stāsta Valsts probācijas dienesta Tukuma teritoriālās struktūrvienības vadītāja Alda Revina. Izrādās, arvien plašāk tiek izmantoti alternatīvie sodi, pērn likumos pieņemti vairāki grozījumi par nosacīti notiesātajiem; šogad dienests svinēs piecu gadu jubileju.
Labāk – alternatīvais sods
Alda Revina:
– Pirmā un vissvarīgākā lieta – varu teikt, ka uzlabojusies sadarbība ar policiju. Saku to ar lielu prieku, jo tie cilvēki, ar kuriem Probācijas dienesta darbiniekiem nākas ikdienā saskarties, ir atsaucīgi, un viss notiek.
Tāpat par veiksmīgu sadarbību gribu pateikties citiem partneriem – tiesai, prokuratūrai, pašvaldībām un ar piespiedu darbu saistītajiem cilvēkiem. Viņu darbu ļoti atzinīgi vērtēju, jo nu piespiedu darbos ir tik liela izvēle, ka kungi un dāmas var izvēlēties, kas nu sirdij tīk.
Nākamais – alternatīvo sodu piemērošana. Pērn Probācijas dienestā Latvijā reģistrētas 12 958 pilnīgi jaunas vai atjaunotas alternatīvo sodu lietas. Priecājos un novērtēju to, ka alternatīvie sodi jeb iespēja sodu izciest sabiedrībā tiek piemēroti aizvien plašāk. Tas nozīmē, ka cilvēki varētu nonākt ieslodzījumā, tomēr viņi paliek sabiedrībā.
Gribu nosaukt dažus skaitļus: šobrīd viena cilvēka uzturēšana cietumā valstij dienā izmaksā Ls 6,75, bet viena cilvēka uzraudzīšana, ko veicam mēs, – Ls 1,25. Mūsu nenormālajā taupības režīmā, kad katru santīmu skaita un zīmuli uzrēķina, šī izmaksu starpība patiesībā ir ļoti liela.
Kas tad izcieš alternatīvos sodus? Tie ir nosacīti notiesātie, uz pārbaudes laiku pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvotie cilvēki un prokuratūras nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotie. Teikšu, kā ir, – to cilvēku, kas ieslodzījumā izcieš pilnīgi visu soda termiņu, paliek aizvien mazāk – pārsvarā visi grib izkļūt no cietuma ātrāk, un viņi ir spiesti sadarboties ar mūsu dienestu. Būtiski arī tas, ka jautājumos par nosacīti notiesātajiem pērn likumos pieņemti vairāki grozījumi; ļoti labi, ka valsts sekmē alternatīvo sodu piemērošanu.
Trešā labā lieta – cilvēki daudzmaz sāk apjēgt un saprast, kas ir probācija, lai gan joprojām neesam tik pazīstami kā gribētos. Pieņemu, ka, pavaicājot cilvēkiem uz ielas, kas tā tāda probācija, daudzi nezinātu, ko teikt.
Taču par pašu iestādes darbiniekiem runājot, jāsaka – tie, kas ir vīlušies, nav gribējuši vai varējuši dienestā strādāt, ir devušies projām (tāda tendence ir visā Latvijā). Tas tikai nozīmē, ka cilvēki sāk saprast, kas šis par darbu, un tāpēc dienests tikai kļūst profesionālāks.
Probācija – vēl svešvārds
– Kas nav izdevies? Probācija latviešu valodā vēl ir svešvārds, kam vairāk jāieietas tautā, tomēr jāsaprot, ka šogad mūsu dienests svinēs tikai piecu gadu jubileju. Žēl, ka nav izdevies realizēt vairākas labas idejas, jo valdības vīri daudzas problēmas uztver formāli un katru gadu budžetu nogriež aizvien īsāku un īsāku. Tas kavē brīvprātīgo iesaistīšanu, papildu darbinieku pieņemšanu, tehnisko līdzekļu uzlabošanu un citas tamlīdzīgas lietas. Tomēr, manā skatījumā, tas nav būtiskākais; ja cilvēks gribēs strādāt, tad strādās arī ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem; galvenais, lai būtu entuziasms.
Šī gada uzdevums – motivēt jaunus ļaudis
– Par nākotnes plāniem runājot, – man prieks, ka turpinām sekmīgi izmantot Eiropas naudu. Nesen noslēdzās kopā ar Tukuma pilsētas domi īstenots projekts sociālā riska grupām.
Līdz šim probācijas programmas adaptējām no ārzemēm, bet nu Ventspilī realizējam projektu «Caur sidraba birzi gāju» – tā būs motivācijas programma jauniem cilvēkiem, kas palīdzēs viņiem sekmīgāk integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Šī gada lielais uzdevums – iedzīvināt šo programmu, lai cilvēkiem no tās būtu kāds labums.
Vēl – es ceru, ka aizvien vairāk cilvēku tiks sūtīti uz Probācijas dienestu, nevis cietumu. Zinu gan, ka tāpat daļa no mūsu klientiem nonāks cietumā, jo ne visi spēj attaisnot tiesas vai prokurora uzticību. Tomēr tikai pērn probācijas programmas sāka strādāt pilnā apjomā, un ticu, ka tam būs rezultāts. Ja ar cilvēku intensīvi darbojas, nevar būt tā, ka pilnīgi nekas "neaizķeras".
Esmu pateicīga meitenēm (pavisam deviņām), kas strādā mūsu kolektīvā – pateicīga par pacietību un darbu intensīvos apstākļos, jo ir situācijas, kad reaģēt vajag ļoti ātri vai arī klienti ir agresīvi noskaņoti. Tāpēc – liels paldies, meitenes!
Lai mazturīgajiem klātos labāk!
– Ja būs vairāk klientu, būs iemesls valstij prasīt vairāk štata vietu. Tas ir tikai normāli. Varbūt cilvēki neapzinās, cik naudiņas tiek maksāts par katru likumpārkāpēju ieslodzījumā, taču manā skatījumā tas nav mazsvarīgi. Budžets jau nav bezizmēra. Ja ir iespēja ietaupīt valsts līdzekļus, kāpēc to nedarīt? Pat ja mūsu štata vietas augs, tas tik un tā būs lētāk, nekā cilvēku turēšana cietumā.
Tagad tiek runāts par jauna cietuma celtniecību, taču – kāda jēga, ja tas izmaksā tik nenormāli dārgi?! Labi, ne visos gadījumos iespējams piemērot alternatīvos sodus, tomēr noteikti vajag domāt saimnieciskāk.
Patiesībā cilvēks ir tik sīks savā miljonu pelnīšanā, savu interešu bīdīšanā… Ja apkārt ir tik daudz savtīgu cilvēku, tad grūti kaut ko izdarīt, jo visiem nekad nepietiks; allaž būs kāds turīgāks un citādi pārāks…
Man ir sāpīgi redzēt, cik liela mūsu sabiedrībā ir sociālā nevienlīdzība. Tas ir ļoti skumji. It īpaši Ziemassvētkos, redzot, piemēram, «Rimi» priekšpusi, kur piebrauc smalkas mašīnas un cilvēki pa pieciem ratiņiem stumj, – un «Rimi» aizmuguri, kur pa miskastēm rakņājas cilvēki. Tad ļoti skumji paliek, redzot, cik sociāli neaizsargāts ir cilvēks.
Labi, varbūt pats vainīgs; varam neiedziļināties, kāpēc viņš pa miskastēm rakņājas, bet vienalga skumji, jo daudziem, kas pa miskastēm nerakājas, tāpat nav ko ēst… Tas kaut kā nešķiet godīgi. Tāpēc viena no manām cerībām ir tā, ka šogad augs arī mazturīgo labklājība un sociālais nodrošinājums. Varbūt atradīsies kāds gudrs cilvēks, kas mācēs šīs lietas sakārtot; jo ļoti bieži likumpārkāpumi (vairāk – zādzības) tiek izdarītas ne aiz labas dzīves, bet izmisuma. Kā būs, dzīvosim – redzēsim.
