Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils uzskata, ka gadījumā, ja pieslēgums elektrosistēmu starpsavienojumam ar Zviedriju tiks veidots Latvijā nevis Lietuvā, projekts būtiski ievilksies.
Šādu viedokli Ķirķils pauda intervijā Latvijas Radio.
"Mums ir gan tehniskā bāze, gan finanšu līdzekļi," sacīja Ķirķils, norādot, ka Lietuva šajā projektā ir pavirzījusies tālāk. "Ja tiks mainīta pieslēguma vieta, mēs zaudēsim laiku, jo projekti, finansējums – nekā tāda jums [Latvijai] nav."
Kā ziņots, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons uzskata, ka starpsavienojumu starp Lietuvu un Zviedriju būtu iespējams izveidot, ja tiktu apvienoti Latvijas un Lietuvas elektrosistēmas operatori. Pretējā gadījumā Latvija pastāvēs uz kabeļa paturēšanu savā rīcībā.
Ķirķils savukārt norādīja, ka Lietuva nav pret kopīga operatora izveidošanu, taču šis process aizņemtu laiku, līdz ar to projekts, viņaprāt, būtu jārealizē pirms tiktu panākta vienošanās par kopīga operatora izveidi. Viņš arī uzsvēra, ka starpsavienojums ar Zviedriju nav tikai Lietuvas projekts, jo tajā aicināta piedalīties arī Latvija un Igaunija.
Paredzēts, ka 50% kabeļa piederētu Lietuvai, bet Latvijai un Igaunijai – pa 25%.
Ķirķils pauda cerību, ka izdosies pierunāt Briseli pagarināt Ignalinas atomreaktora darbību līdz 2012.gadam, un pirmajam kabelim ar Zviedriju jābūt izveidotam līdz atomelektrostacijas darbības beigām, līdz ar to starpsavienojuma izveidošanu nedrīkstētu kavēt.
Savukārt, komentējot jaunās atomelektrostacijas būvniecības gaitu, Ķirķils sacīja, ka viss norit saskaņā ar plānu, un galvenais no punktiem – vides novērtējums – ir izpildīts, un tas ļauj būvēt staciju ar 3400 megavatu jaudu.
Tuvākajā laikā tiks izveidota kompānija, kas nodarbosies ar būvdarbiem, un, ja nebūs nekādi ārēji šķēršļi, 2017.vai 2018.gadā, atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas, sacīja Ķirķils, norādot, ka ar pirmo reaktoru paredzēts pilnībā nodrošināt Baltijas valstu pieprasījumu pēc elektroenerģijas, savukārt par tirdzniecību varētu runāt gadījumā, ja tiks uzbūvēts vēl kāds reaktors.