2. novembrī Ādažos notika gada veiksmīgāko zivsaimnieku godināšana. Nominācijā «Gada uzņēmums zivju apstrādē» izcilības balvu «Lielais loms 2018» Zemkopības ministrijas diplomu un 3000 eiro naudas balvu saņēma SIA «Bērzciems» kolektīvs un tā vadītājs Uģis Krauklis. Šī nozarē ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumiem nozares labā.
Zivju pārstrādes uzņēmumam Bērzciemā ir gana sena vēsture un tradīcijas. Tas pastāv kopš 1920. gada. Un arī pirms tam zvejniecība un zivju pārstrāde bija bērzciemnieku vienīgais ienākumu gūšanas veids. Bet 20. gadsimta sākumā zemes īpašnieks Ģinters šeit uzbūvē ķilavu sālītavu. Kopš tiem laikiem Bērzciema ķilavas ir atpazīstams un pieprasīts produkts visā Latvijā.
Lai nu kā, bet līdzšinējos vējus un pat vētras Bērzciema zivju ražotne ir laimīgi pārlaidusi. Pa šo laiku uzņēmums ir audzis, palielinājis produkcijas ražošanu. Ir radusies otra struktūrvienība Mērsragā. Brētliņas, zivju kulināriju ražo Mērsragā, zivju preservus – Bērzciemā. Abās struktūrvienībās kopā strādā 35 cilvēki, no tiem Bērzciema cehā – 15. Darbiniekus vedot uz Bērzciemu gan no Engures, gan Mērsraga, tomēr kodols esot vietējie – bērzciemnieki: Benita Gita Kraukle, Ināra Laure, Daiga Silkalne, Aldis Nezinis, Helmuts Krauklis un citi, jo visas darba rokas ir vērtīgas. Uģis paldies saka arī arī saviem tiešajiem palīgiem Lienei Pavlovičai, Danutai Freimanei, Ritai Sproģei, Brigitai Raginskai, kas nodrošina raitu ikdienas darbu. Tiesa gan, lielākā daļa no strādājošajiem pirmspensijas un arī pensijas vecumā. Uģis saka, ka uzņēmumā meklē arī jaunus darbiniekus, (un priekšroka noteikti būs bērzciemniekiem) tomēr strādāt gribētāju nav, jo darbs nav viegls, jāstrādā ar slapjām zivīm, 15°C temperatūrā, jāpacieš zivju un garšvielu smaržas. Jaunieši Bērzciemā esot, bet viņi dodoties mācīties un tad arī paliek Rīgā, Pierīgā vai Tukumā. Faktiski Bērciemā darbavietu piedāvājums nav nekāds lielais, attīstās mājražotāji, veikals, kafejnīca. Arī zvejnieku vairs nav daudz. Ja vietējie kaut ko sazvejo un piedāvā ceham, to arī cehs nopērk, bet lielāko daļu zivju pārstrādei ved no Liepājas. Mēnesī vidēji pārstrādā 30 tonnas zivju. ”Situācija aizvien ir mainīga,” saka Uģis Krauklis,” kad bija krīze, daudzi aizgāja no tirgus, lielajām ražotnēm vietējais tirgus neinteresēja. Mums apgrozījums palielinājās. Kad lielās ražotnes pievērsās arī vietējam tirgum, sākās konkurence, sevišķi zivju kulinārijā. Pavisam ražojam 20 dažādu veidu zivju produkciju. Iecienītas ir mūsu siļķes speciālajā sālījumā, arī zivis garšvielu marinādēs, tomātu mērcēs, majonēzē u.c.” Uzņēmums eksportē 30 līdz 40% no saražotās produkcijas uz Lietuvu, Igauniju, Angliju, Īriju. Pildot kādu pasūtījumu, eksportē arī zivju produkciju uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 6. novembra laikrakstā, ŠEIT =>
