Kāpēc izredzētajiem? Kā nu ne! Tik agras kā šogad – 23. martā – tās atkal būšot tikai 2160. gadā. Vēl agrāk – 22. martā – Lieldienas pēdējoreiz bijušas 1918. gadā. Tā stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Un, iespējams, arī tādēļ Lieldienas bija superīgas kā vēl nekad: pavasarīgi ziedi zem baltas sniega segas paslēpušies un šur tur, kur saulstariņi sniegu nokausējuši, tie lepni spraucās ārā, pretī saulei un pārslām. Bet Brīvības laukumā un pie ledus halles Tukumā valdīja īsta svētku jautrība.
Pulkstenis rādīja rīta desmito stundu. Tukuma kultūras namam vēl visas durvis ciet. Vien skaņu kaste uz jumta trallināja jautru mūziciņu, modinot pilsētniekus Lieldienu rītā. Teju zvanīja arī baznīcu zvani. Bērni pamētāja pa sniega pinkucītim, pašūpojās šūpolēs laukumā pie Pils torņa.
Ļaudis pulciņiem staigāja pa Brīvības laukumu krustu šķērsu. Visiem patika fotografēšanās pie lielajām mākslīgajām olām. Ikviens apskatīja trušu un citu mazo dzīvnieku izstādi kultūras namā – truši tak Lieldienās protot dēt olas!
Mākslinieki – skanīgo balsu īpašnieki – gan no ēkām placī neiznāca; viņi priecēja ļaudis kultūras nama zālē. Priekšā lielie Dziesmu svētki; ja balsi saaukstēs, – netiks uz lielās estrādes.
Savukārt pie Tukuma halles notika lustīgs jampadracis. Sita podus (īstus – māla), meta jēlas olas (viens met, otrs – ķer). 50 olas izmētāja! Zinātāji teica, ka no šīm olām sanāktu piecas tortes un n-tās omletes. Suņusieva Simba pienāca pie galda, kur metamās olas glabājās, un vienu apēda ar visām čaumalām… Bet ļaudis iesaistījās cīkstiņos ar spilveniem, svaru stieņa spiešanā guļus.
Naktī no Pirmajām Lieldienām uz Otrajām salavecis atgādināja par sevi. Tik daudzveidīgas Lieldienas! Saulīte, sniegs ar puteņa vērpetēm, svaigs gaiss. Atlika izvēlēties tīkamākos priekus un – uz priekšu! Neviens neliedza arī sēdēt mājās, fanot par 1. formulas sacensībām, baudīt vēdera priekus, aiziet uz dievkalpojumu kādā no daudzajiem Dievnamiem vai parakstu vākšanas iecirkni, kur parakstīties par grozījumiem Satversmē – par gaišu un saulainu nākotni.
