Slampes kultūra pilī klusās sestdienas vakarā notika pašdarbības kolektīvu koncerts un vakarā arī balle, bet Lieldienu svētdienas pusdienlaikā visi tika aicināti olas ripināt un vēlāk noskatīties pašu ļaužu iestudēto pasaku „Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu".
Tie, kuri no sniegputeņa nenobijās, varēja izkustēt no mājām un redzēt, kā kino pilsētiņā Cinevilla Lieldienas pa nopietnam svinēja. Dziedošas ģimenes un dejojošas meitenes, rotaļas, atrakcijas un tirgotāji – viss, protams, ņemot vērā nelaiku, slapjdraņki, cīruļputeni, vai vienalga kā to sauc, mazākos apmēros nekā to varētu gaidīt no īsti pavasarīgu svētku svinēšanas. Un nebaidīsimies teikt, ka Cinevilla šajās baltajās un pūkainajās Lieldienās bija tā vieta, kur svētkos tika sasists, izripināts un visādi citādi iznīcināts vairāk olu, nekā citur novadā. Par to gan lielā vista, lai cik dīvaini tas nebūtu, nemaz neuztraucās.
Un katram domājošam latvieti, taču ir skairs, ka baltas Lieldienas bija tāpēc, ka pirms tam bija zaļi Ziemassvētki, un tāpēc līs lietus, katru svētdienu līdz Vasarsvētkiem, un vēl – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
