Vairāki desmiti zemnieku saimniecību attīstība ir apdraudēta tādēļ, ka plānots celt tiltu pār Daugavu pie Salaspils un būvēt ar to saistītos maģistrālos ceļus. Paredzēts arī nojaukt vairākas mājas, kuru būvniecība sākta pirms trim gadiem un ir saskaņota visās institūcijās. Pašvaldība mierina, ka zemnieki varēs pārcelties uz dzīvokli, ko varēs iegādāties par kompensācijām, kas pienākas par ceļa izbūvei atņemto zemi.
"«Latvijas valsts ceļi» (LVC) atlīdzību par ceļa izbūvei atņemto zemi pielīdzinās tirgus vērtībai," laikrakstam «Diena» sacījis LVC zemju daļas vadītājs Dzintars Taurenis, lai gan pagaidām neesot zināms, pēc kādas metodikas kompensācijas rēķinās, jo līdz šim kompensācijas maksātas dažādi.
Laikraksts «Diena» 12. februārī informē, ka jautājumu par atlīdzību aprēķināšanu pašlaik risinot ekspertu grupa, kas sava darba rezultātus iesniegs LVC pārraugošajā Satiksmes ministrijā. Ceļinieki solījuši, ka kompensāciju maksās par visu zemi, uz kuras atradīsies ceļu komplekss. Strīdīgs paliek jautājums par ceļa aizsargjoslai uzlikto apgrūtinājumu atlīdzināšanu. Valsts nozīmes ceļiem aizsargjosla noteikta 100 metru platumā. LVC sola kompensēt arī aizsargjoslas.
Tā Rīgas rajona Baldones tuvumā jānojauc māja, kuras būve sākta pirms trim gadiem un kurā atlicis tikai ieklāt grīdu. Tāds liktenis gaida ar visām institūcijām saskaņotu jaunbūvi Rīgas rajona Baldones tuvumā esošajās Meijās pie Pulkarnes ciema, jo uz tās zemes paredzēts LVC izplānotais ceļš, kas savienotu pie Salaspils iecerēto tiltu pār Daugavu ar Bauskas šoseju.
Saimnieki laikrakstam pauduši sašutumu, ka ceļu plānotāji un pašvaldība, kas par plānoto ceļu bija informēta kopš 1992. gada, laikus nav informējuši par ceļa izbūves plāniem, lai zemnieki varētu izvērst rosību drošā attālumā no plānotā ceļa.
Lai arī jauns tilts pār Daugavu pie Salaspils vēl redzams tikai skicēs un to sāks būvēt ne agrāk par 2013. gadu, ar tiltu saistītās maģistrāles izbūves plāni jau tagad liek zemju īpašniekiem domāt par zemnieku saimniecību likvidāciju.
Zemnieki, kuru mājas robežosies ar plānotajiem ceļiem, ir panikā, jo no abām pusēm nožogotie ceļi sadalīs viņu saimniecības divās, citiem arī trijās daļās, padarot saimniekošanu neiespējamu. Latvijā līdz šim nav izstrādāts mehānisms, kā kompensēt ceļu izbūvei plānoto zemi. LVC aicinātā ekspertu grupa tikai plāno sākt vienota mehānisma izstrādi.
LVC preses pārstāve Daiga Mežapuķe laikrakstam skaidrojusi, ka tilts un pievedceļi vajadzīgi, lai atslogotu patlaban izmantoto Rīgas hidroelektrostacijas pārbrauktuvi, kam ir ierobežota satiksmes caurlaidība. Ceļinieki prognozē, ka tilts un maģistrāles kalpotu par pilnvērtīgu Rīgas apvedceļu. Ceļš ļautu bez traucējumiem gan apbraukt Rīgu, gan arī ātrāk tikt līdz galvaspilsētai – projektētāji sola, ka pēc šo ceļu izbūves autovadītājiem nebūs jānīkst sastrēgumos.
LVC kā projekta īstenotājam bija jāaicina visi ceļam tuvumā esošo māju iemītnieki uz sabiedrisko apspriešanu, taču šāds ielūgums nav sūtīts vairākumam zemes īpašnieku, arī Meiju saimniekiem ne. LVC gan norādījis, ka Baldones domē notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Likums paredz sabiedrību informēt arī par to.
"Kad būvvaldē skaņojām jaunas mājas projektu, neviens mūs nebrīdināja, ka būs ceļš," saka Meiju saimniece Inese Meija. Arī tad, kad Meiji ierīkojuši elektrību, domes pārstāvji nedeva pat mājienu, ka būvēt šajā vietā ir riskanti. Pērnvasar saimnieki uzcēla govīm jaunu kūti, ierīkoja pagrabu. Pāri saimniecībai ies LVC iecerētā pamatmaģistrāle, pēc kuras izbūves no Meijām paliks vien pļava pašā zemesgabala stūrītī, kas ik vasaru applūst, tādēļ lauksaimniecībai nav derīga.
Baldones domē laikrakstam noraidīti pārmetumi, ka būvatļaujas nevajadzēja dot, zinot, ka pāri Meijām būvēs maģistrāli. K. Putniņa apgalvo, ka jau pusotru gadu plānotā ceļa teritorijā būvatļaujas neizsniedz. Atbildību par māju, kas sākta pirms trijiem gadiem, būvvalde neuzņemas.
Saimniecības «Cirtas» saimnieks Jānis Dzelzkalējs «Dienai» pastāstīja, ka pirms pāris gadiem, plānojot būvēt fermu aptuveni 100 govīm, paņēmis kredītu piena dzesētāju iegādei. Tagad no ieceres par fermu viņš ir spiests atteikties, taču nezina, kā tagad atmaksāt kredītu.
Zemnieki, kuru mājas ir tiešā projektējamā ceļa tuvumā, norāda, ka negribētu iekārtot dārziņu blakus 60 metrus platai šosejai – tur audzētos dārzeņos nonāktu visas auto izplūdes gāzes. Maijas Gruntes ekoloģiskajā saimniecībā «Tāles» patlaban ir 18 kazas, pēc kuru piena iegriežas arī tālāki kaimiņi. "Ja ceļš ies «Tālēm» pāri, tā vairs nebūs nekāda ekoloģiskā saimniecība, tādēļ to nāksies slēgt," secinājusi Grunte.