Kenterberijas arhibīskaps Lielbritānijā izpelnījies niknu valdības kritiku pēc tam, kad ieteicis izmantot islama jeb šariata likumus, lai risinātu Lielbritānijas musulmaņu finansu un ģimenes lietas. Tā ziņo interneta portāls www.cnn.com.
Kenterberijas arhibīskaps Rovans Viljamss 7. februārī izteicies, ka islama pasaulē piekoptā likumu sistēma tās maigākajā variantā būtu izmantojama arī Lielbritānijā dzīvojošajiem musulmaņiem, kuru skaits sasniedzis 1.6 miljonus. Viņš arī norādījis, ka nonākšana pie šariata bijusi neizbēgama un dažus tā aspektus jau Lielbritānijas sabiedrība jau atzinusi. Proti, vairākkārt valsts atzinusi reliģisko kopienu iekšējos likumus par pieņemamiem.
Piemēram, šariata garā R. Viljamss piedāvā risināt laulību lietas, tādējādi piedāvājot alternatīvu laulību šķiršanas prāvām, kādas pieņemtas Lielbritānijā.
R. Viljamss norādījis, ka, protams, sabiedrībai nepieciešams mainīt savu viedokli par šariatu un vajadzētu ignorēt pārāk ekstrēmos šī kodeksa punktus, tāpat tajā noteikto attieksmi pret sievietēm.
Lielbritānijas valdība noraidījusi šādus arhibīskapa priekšlikumus. Premjerministra pārstāvis Godrons Brauns norādījis, – kamēr musulmaņu vajadzības var apmierināt Lielbritānijas juridiskās sistēmas ietvaros, šariata likumi netiks pieņemti. G. Brauns arī norādījis: "Premjerministrs uzskata, ka šajā valstī valdīs britu likumi, kas atspoguļo britu vērtības."
Savukārt kultūras ministrs Endijs Bērnems, uzstājoties BBC programmā, sacījis: "Divas juridiskās sistēmas nevar pastāvēt līdzās. Manā skatījumā tas novedīs pie haosa, sociāla haosa."
Sautverkas bīskaps Toms Batlers, kā citē www.cnn.com, norādījis, – arhibīskaps, aizsākot šo diskusiju, sācis pastaigu pa mīnu lauku.
CNN komentētāji norāda, ka R. Viljamss sagādājis problēmas valdībai, kas cenšas iekļaut musulmaņus britu sabiedrībā, nevis izslēgt no tās. Tāpat tiek uzsvērts, ka šādas diskusijas izraisīšana norāda uz "augstprātību vai naivumu".
Taču Kenterberijas arhibīskapam atradušies arī atbalstītāji. Piemēram, Lielbritānijas musulmaņu jaunatnes organizācijas vadītājs Muhameds Šafiks sacījis, ka šādi centieni norāda uz "divu reliģiju pārstāvju mēģinājumiem radīt cieņu un toleranci". "Uzskatu, ka musulmaņi jutīsies ārkārtīgi labi, ja valdība atļaus civillietas risināt atbilstoši viņu ticības normām," jaunatnes organizācijas vadītāju citē www.cnn.com.