Lielākā problēma Aviācijas ielā 3 – jauniešu radītās nekārtības

18. janvārī Tukumā, Aviācijas ielā 3, kur lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo sociālajos dzīvokļos, notika iedzīvotāju sapulce. Tajā uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Tukuma domes izpilddirektors Ēriks Lukmans, dzīvokļu nodaļas vadītāja Ilze Gaile, sociālā departamenta vadītāja Ina Balgalve un SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis, kā arī domes speciālistes Inita Kanenberga un Iveta Sūna.

Iedzīvotāji stāstīja par jauniešu izdarītajiem posta darbiem – sadedzinātiem slēdžiem, salauztiem skapīšiem, troksni un sabojātajām sienām. Arī par sliktas kvalitātes plītīm, palieliem ūdens rēķiniem un citiem jautājumiem.

Satrauc jauniešu tusiņi

Viena no lielākajām iedzīvotāju sāpēm – ēkas pirmajā un nereti arī citos stāvos uzturas jaunieši un izposta visu, kas pa rokai – sasit televīzijas skapīšus, sadedzina elektrības slēdžus, salauž durvis, turklāt rada lielu troksni. Iedzīvotāji vēlas, lai mājā būt kāds cilvēks, ka uz vietas dežurētu – dežurants, komandants, sētniece vai kāds cits, turklāt, vēlams vīrietis, kas varētu uzraudzīt kārtību. Citādi, pat ja dzird, ka kāds naktī trako un dažādas izdarības notiek pēc pusnakts, bail iet skatīties. Reiz decembra beigās, kad gājis pavisam skaļi, izsaukta policija un divi cilvēki aizvesti.

Pavisam nesen kāds vīrs redzējis astoņus līdz desmit pusaudžus, kas sēdējuši un spēlējuši kārtis; izskatījies, ka nevienam par viņiem sirds nesāp – "acis naida un baiļu pilnas, kā tādi tramdīti zvēriņi"… To pat nevarot aprakstīt. Izlicies, ka šie bērni mājas nevienam nav vajadzīgi.

I. Gaile gan skaidroja, ka domes budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai algotu komendantu, turklāt tad tas būtu jādara vēl divām mājām. Iepriekš ierosināts slēgt vienas durvis, taču saņemti iebildumi. Iedzīvotāji atzina, ka pilnībā slēgt durvis nevajadzētu, jo invalīdi uz ratiņiem tad netiktu ārā. Jau tā aizslēgtas lodžijas sānos, caur kurām varētu izkļūt, ja notiek nelaimes gadījums (reiz jau šāda aizdegšanās bijusi, joprojām sienas apkvēpušas). I. Gaile skaidroja, ka iedzīvotāju lūgums bijis lodžijas aiztaisīt, lai svešinieki nevarētu pa tām ienākt mājās. Un tas arī izdarīts.

Par katru gadījumu jāziņo

I. Balgalve un I. Sūna skaidroja, ka par katru gadījumu, kad iedzīvotāji jūtas apdraudēti, kad dzird troksni vai jauniešu ālēšanos, noteikti jāziņo policijai. Tikai tā varēs tikt skaidrībā, kuri ir tie, kas šajā mājā pulcējas, un varēs ar viņiem strādāt – noskaidrot, kāpēc viņi saviem vecākiem nav vajadzīgi, kāpēc naktis pavada ārpus mājas. Jo ātrāk šāda informācija tiks saņemta, jo lielāka iespēja jaunietim palīdzēt, risināt viņa problēmas. Domāts arī meklēt telpas Jauntukuma mikrorajonā, lai būtu vieta, kur pusaudžiem un jauniešiem sanākt kopā.

Iedzīvotāji gan norādīja, ka policijai zvanījuši ne reizi vien, bet ierastā taktika esot tāda – mašīna pie mājas piebrauc, bet ārā neviens nekāpj. Turklāt pagalma pusē ir galīgi tumšs, tur nav nevienas lampas; pat ja kāds gribētu trokšņotājus noķert, to nemaz nevarētu izdarīt, jo viņi ātri viens tumsā pazustu.

I. Gaile solīja informēt pašvaldības policiju un lūgt, lai tā trīs reizes nedēļā vakaros apskatās, kāda ir situācija. Savukārt Ē. Lukmans solīja risināt jautājumu par apgaismojumu.

Sūdzības par sētnieci un medmāsu neatbilst patiesībai

I. Gailei adresētajā vēstulē rakstīts, ka savus pienākumus nepilda arī mājas sētniece. Šai gadījumā gan atnākušie sapulces dalībnieki teica, ka tie esot meli – gaiteņi esot tīri, izslaucīti un izmazgāti, arī jauniešu atstātās saulespuķu sēklas un cigarešu galus katru rītu viņa savācot. Vēl vairāk – sētniecei nākas tīrīt arī šo cilvēku atstātās lielās un mazās darīšanas, kā arī saplēstās olas…

Iedzīvotāji bija pārliecināti, ka vēstules rakstītājs būtu jāsauc vārdā, jo teiktais par sētnieci ir apmelojums.

Ticis saņemts arī iedzīvotāju pārmetums, ka medpunkts vairāk ir slēgts nekā atvērts. Viena daļa iedzīvotāju norādīja, ka arī šis fakts neatbilst patiesībai, bet citi teica, ka reizēm tā esot gan, jo tai laikā darbiniece staigājot pa dzīvokļiem. Tomēr kopumā problēmu nav – visu, ko vajag, var izrunāt, arī problēmas atrisināt. Iedzīvotāji gan gribētu, lai uz vietas tirgotu arī kādus medikamentus, jo mikrorajonā nav aptiekas, tāpēc pēc zālēm jābrauc uz pilsētu.

I. Balgalve skaidroja, – ja cilvēks dzīvo viens, ja viņam nav piederīgo, kas varētu aprūpēt un zāles atnest, var rakstīt iesniegumu un pieteikt aprūpētāju. Šis cilvēks tad arī atnestu vajadzīgos medikamentus, un vecajam cilvēkam nebūtu jāmēro ceļš uz pilsētu.

Ūdens skaitītājus neliks

Vairāki iedzīvotāji vēlējās zināt, kādēļ šajās mājas netiek likti ūdens skaitītāji, lai arī rēķini neesot lieli – kopā ar karsto ūdeni no Ls 4 līdz Ls 6, iespējams, ar skaitītāju tas būtu vēl mazāks.

SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis skaidroja, ka mājā ierīkots viens kopējais skaitītājs un tā rādījumu tad arī sadala uz iedzīvotājiem: "Protams, arī šeit noteikti ūdeni izmanto tie, kas nav pierakstīti, tāpēc nereti rēķini ir lielāki. Taču tad iedzīvotājiem par šādiem gadījumiem un dzīvokļiem jāinformē apsaimniekotājs vai dzīvokļu nodaļa. Ja tiktu uzlikti individuālie skaitītāji, vienalga rastos starpība, kā to rāda pieredze pilsētas daudzdzīvokļu mājās. Un tad ir patiešām lielas problēmas izlemt, ko ar šo starpību darīt un kam par to būtu jāmaksā."

Iedzīvotāji piekrita, ka ir tādi, kas nāk vannoties uz sociālo māju. Esot pat tādi, kas te dzīvojot gadiem, bet ne par ko nemaksājot un uz jebkuru aizrādījumu atbildot vai nu ar klusēšanu, vai pasakot, ka te nav nekāds pansionāts. Tanī pat laikā arī pasūdzēties esot bailīgi, ka neatriebjas… Un tā arī notiekot – sit pie sienas, durvīm, nosmērē logus… Lielākā problēma tā, ka mājā nav tikai sociālie dzīvokļi, bet arī citi; tie paši jaunieši, kas te uzturas pa naktīm, nāk ciemos pie tiem, kas tajos dzīvo.

I. Gaile skaidroja, ka pašvaldība īrē sociālos dzīvokļus šajā mājā, turklāt ne visus. Taču viņa solīja aicināt pašvaldības policiju izvērtēt, kas notiek sociālajos dzīvokļos, kas tajos dzīvo un vai par visu maksā.

Karstā ūdens nav, boileri dārgi

Šīs mājas lielākā problēma – kad beidzas apkures sezona, nav arī karstā ūdens. Vairāki iedzīvotāji interesējās, kad beidzot to atrisinās un kad kā cilvēki vasarā varēs nomazgāties.

Ē. Lukmans skaidroja, ka tehniski tas nav iespējams, vienīgi, ja iedzīvotāji uzliek karstā ūdens boilerus. I. Balgalve aicināja tos, kuri var, braukt uz pirti salonā «Harmonija», kur pašvaldība sedz latu no maksas pensionāriem. Piemēram, sestdienās līdz 16.00 ir spēkā atlaides.

Iespējams, tie, kas to var, piemēram, ar bērnu vai citu tuvinieku atbalstu, varētu iegādāties boileru, jo tas būtu risinājums.

Plītis plīst

Lielas sūdzības bija saistītas ar elektriskajām plītīm, kas pēc dažu gadu lietošanas par dārgu naudu jāremontē. Labākajā gadījumā par remontu jāmaksā no Ls 10 līdz Ls 15, bet gadās – visi Ls 30 vai pat Ls 40.

I. Gaile skaidroja, ka budžetā nauda tam nav paredzēta, jo ik pēc diviem gadiem to mainīt nevar, turklāt paredzēts mainīt gāzes plītis Celtnieku ielā 3 un 10. Tāpēc, ja plīts sabojājusies, tā jālabo par saviem līdzekļiem.

I. Gaile skaidroja, ka iedzīvotāji saņem lielākas atlaides nekā to paredz tiesību akti, kas nosaka, ka sociālajos dzīvokļos pašvaldībai jāmazina īres maksa par divām trešdaļām. Reāli tiek samazināta arī apkures maksa līdz 10 sant/m².

Ē. Lukmans piebilda, ka pašvaldība ņems vērā un izvērtēs iedzīvotāju sūdzības, taču viņiem jāsaprot, šī māja nav pansionāts vai sociālās aprūpes iestāde, kurā pašvaldība visu nodrošina.

Iedzīvotāji tam piekrita, vien gribētu, lai viņus nepamet likteņa varā un parūpējas par sabiedrisko kārtību un elementārajām sadzīves problēmām. Šāds solījums arī tika saņemts.