Lielākā interese par atkritumiem, halli, bibliotēku un attīstību

17. aprīlī, Tukuma ledus hallē notika iedzīvotāju sapulce. Bez domes darbiniekiem un žurnālistiem tajā piedalījās 11 iedzīvotāji, kas nestrādā domē, tās iestādēs un uzņēmumos. Un – jautājumu netrūka.

Lielākie pagājušā un šī gada darbi

Domes izpilddirektors Ēriks Lukmans pastāstīja, ka 2007. gadā pašvaldības ieņēmumi plānoti 9 miljonu latu apmērā, bet gada beigās sasniegti 15 miljoni latu. Pieaugumu radīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanās, – tas arī ir galvenais pašvaldības ienākumu avots. Lielākie darbi pērn: 2. pamatskolas atvēršana, Slocenes tilta remonts, noasfaltētā Durbes un Kandavas iela, tualešu ierīkošana Tukums I dzelzceļa stacijas ēkā. Nomainīts asfalta segums Parādes, Aviācijas ielā, ar iedzīvotāju līdzdalību – Vītolu ielā, ierīkots futbola laukums ar mākslīgo segumu, skeitparks, rekonstruēta Lielās iela un Jelgavas ielas krustojumi. Ar informāciju par pašvaldības darbu var iepazīties domē, Pils ielā 18, pie pārvaldes sekretāres, kā arī domes mājas lapā internetā www.tukums.lv.

Pašvaldības budžets – 13 miljoni latu

Šogad pamatbudžeta ieņēmumi plānoti Ls 13 173 247 apjomā: budžeta iestāžu ieņēmumi – Ls 547 429, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 7 460 635, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi – Ls 100 835, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm – Ls 218 604, azartspēļu nodoklis – Ls 71 000, nenodokļu ieņēmumi – Ls 308 710, transfertu ieņēmumi – Ls 4 466 034.

Pamatbudžeta izdevumi – Ls 16 580 474 (iekļaujot līdzekļu atlikumu gada sākumā): pašvaldības parāda darījumi – Ls 411 851, transferti starp pašvaldību budžetiem – Ls 451 859, sabiedriskā kārtība un drošība – Ls 320 590, ekonomiskā darbība – Ls 1 370 309, vides aizsardzība – Ls 209 791, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana – Ls 1 258 045, veselība – Ls 35 000, atpūta, kultūra un reliģija – Ls 3 537 184, izglītība – Ls 6 671 200, sociālā aizsardzība -m Ls 876 989, administrācija – Ls 891 305.

Lielākie projekti: turpinās darbus Pauzera, Jelgavas un Lielajā ielā, asfaltēs Jelgavas ielu no Smārdes ielas līdz stacijai, īstenos pašvaldības īres nama un bērnudārza celtniecības projektus, ierīkos velobraucēju un gājēju celiņu Rīgas ielā ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzdalību, kā arī turpinās darbu Eiropas fondu atbalstītajos atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības attīstības projektos.

– Pagasti apspriež gāzes vada ierīkošanu, vai pilsētā to nav plānojusi?

Juris Šulcs, domes priekšsēdētājs:

– Kopā ar a/s «Latvijas gāze» pasūtījām dabas gāzes ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu, lai zinātu, vai ir racionāli līdz Tukumam ierīkot gāzes vadu. Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu, kuras viedoklis ir nestimulēt gāzes monopolu, bet attīstīt vietējo kurināmo, tā ka projektu neatbalstīja. Ja «Latvijas gāze» investētu vairāk nekā 7 miljonus latu, gāzes vads varētu būt, ja ne, tad – nekā. Jo puse, ko prasa no pašvaldības, ir pārāk daudz. Tomēr deputāti lēma, ka budžetā jāparedz līdzekļi tehniskajam projektam, – ja risinājums būtu labvēlīgs, tīklus būvētu vienlaikus ar ūdensvadu un kanalizāciju 2009. gadā.

Atkritumi un konteineri

– Cik rajona padome un dome ieguldīs atkritumu projektā?

– No galvas nepateikšu. Precīzas izmaksas zināsim, kad beigsies izsoles. Dome par finansējumu lēma divreiz – vienreiz par Ls 500 000, otrreiz (15% sadārdzinājums) par Ls 300 000. Politiķiem būs jālemj, cik daudz atmaksās iedzīvotāji ar tarifu un cik daudz nosegs ar pašvaldības budžetu. (Tukuma rajona padome, kā skaidroja galvenā ekonomiste Dace Pranča, pašvaldību kopīgajā projektā plānojusi ieguldīt Ls 1 122 286, summā iekļauts 15% sadārdzinājums – Ls 115 286. – Red.)

– Vai ar šādu finansējumu atkritumu jomā kaut kas mainīsies?

– Savākšanas sistēmā uzlabosies; tiks izveidoti 67 atkritumu laukumi konteineru novietošanai gan centrā, gan mikrorajonos, Dienvidu ielā taps laukums atkritumu savākšanai un šķirošanai. Ceru, ka iedzīvotāji atkritumus šķiros.

– Vai šī projekta dēļ paliks lētāki tarifi?

– Ja tā teiktu, melotu. Bet sistēmu sakārtos atbilstoši prasībām.

– Vai pie Meža ielas 23 beidzot tiks nolikti atkritumu konteineri? Cik ilgi mums vajadzēs staigāt 300 metrus uz citu māju pagalmiem?

– Konteineri pie māju grupām būs pieejami katram.

– Bet kāpēc no mūsu mājas pazuda konteineri? Sākumā tie stāvēja pagalmā, tad – uz ielas, bet pēc apļa ierīkošanas tie pazuda.

– Pagalmā nevarēja novietot, jo, cik zinu, tie stāvēja pie logiem.

Uldis Eglītis, SIA «Tukuma nami» direktors:

– Tā bija īpašnieka zeme. Jūsu iespējas ir izmest atkritumus Baložu ielas 11 vai Meža ielas 15 atkritumu konteineros.

– Vai dome par budžeta pārpalikumu nevar atpirkt piecus m² zemes?

Viesturs Bērzājs, īpašumu nodaļas vadītājs:

– Īpašnieks piedāvāja zemi pirkt, bet iedzīvotāji atteicās. Dome lemt nevar, jo lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti un iedzīvotāji ir dzīvokļu īpašnieki.

J. Šulcs:

– Ja privātmājas īpašnieks prasītu mājai nomainīt jumtu vai konteineru par pašvaldības naudu, jūs teiktu, ka viņš ir galvu saspiedis. Bet kāpēc daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieks uzskata, ka pašvaldībai viss jādara?

– Ja iedzīvotāji nopirks zemi, uzliks konteineru, vai viņi drīkstēs slēgt līgumu ar citu atkritumu savācēju? Vai tikai ar «Kurzemes ainavu»?

– Likums nosaka, ka attiecīgā teritorijā ir viens atkritumu apsaimniekošanas operators. Ja izveidosiet mājas apsaimniekošanas sabiedrību, tā slēgs līgumu arī par atkritumu izvešanu.

V. Bērzājs, I. Gaile:

– Šobrīd īpašnieks zemi nav pārdevis. Sasauciet mājas īpašnieku kopsapulci, nolemiet zemi pirkt un dome proporcionāli pašvaldības dzīvokļu skaitam piedalīsies. Ar pārējiem īpašniekiem var vienoties konteinerus likt pie loga.

– Konteineru apsaimniekotājam jānoliek tādi konteineri, lai tiem klāt netiek ne suņi, ne kaķi, ne bomži. Kāda pilsēta izskatās – konteineri iet pāri, atkritumu maisiņi karājas kokos. Jūs runājat par miljoniem, bet normālus konteinerus nopirkt nevarat.

– Jūs sakāt to pašu, ko mēs. Tāpēc jārealizē projekts, lai visu sakārtotu.

– Kā tiek aprēķināts atkritumu apsaimniekošanas tarifs iedzīvotājiem?

– Izvesto atkritumu daudzumu no daudzdzīvokļu mājām sadala uz iedzīvotājiem. Lai privātmāju iedzīvotāji nebērtu daudzdzīvokļu māju konteineros savus atkritumus, katrai privātmājai jābūt konteineram, ko izved ne retāk kā reizi mēnesī. Lai tā notiktu, to raugās atkritumu apsaimniekotājs vai pašvaldības policijai. Sistēma darbojas sen un ļoti loģiski.

Vajag stāvlaukumu

– Dzirdēts, ka pilsētā taps bērnu rotaļlaukums.

– Spartaka ielas rajonā tiks ierīkots rotaļlaukums, kam projektu konkursā iegūts valsts finansējums Ls 23 000 apmērā, daļu ieguldīs arī pašvaldība. Laukumu plānots iežogot.

– 2007. gadā 15 miljoni latu bija pašvaldības izdevumi, cik no tā bijis kredīts un cik par kredītiem jāmaksā šogad?

Laila Dzalbe, finanšu departamenta vadītāja:

– 2007. gadā kredītos atmaksājām Ls 131 000, bet 2008. gadā – Ls 260 000.

J. Šulcs:

– Pašvaldībai nedrīkst būt lielāks kredītportfelis par 20% no pašvaldības budžeta. Šobrīd ir kādi 15%. 2007. gadā tika ņemts kredīts ledus halles iegādei, Jelgavas ielas krustojumu, Lielās ielas sakārtošanai. Pēc Jelgavas ielas objekta nodošanas ekspluatācijā 75% nauda no ERAF tiks samaksāta, kredīti dzēsti. Tad šo naudu varēs ieguldīt citos projektos.

– Vai Jauntukumā būs automašīnu stāvlaukums? Vai paredzēta nauda zāliena sakārtošanai starp mājām Telegrāfa ielā 13 un 15?

– Par to runāts ar apsaimniekotāju. Un ir jautājums, vai nauda jāiegulda no budžeta vai to var darīt uzņēmējs. Tas var būt maksas stāvlaukums, biznesa projekts, un, apsaimniekodams laukumu, uzņēmējs saņemtu naudu atpakaļ. Citas iespējas laukumu ierīkot nav, jo tās visas ir privātās zemes.

– Iznāk, ka iedzīvotājiem par apsaimniekošanas naudu viss jāsakārto?

– Bet paši mājas iedzīvotāji arī šo laukumu izstaigāja.

– Par kādu naudu tiek izstrādāts detālplānojums «Spīdoņu» teritorijai?

– Par īpašnieka naudu.

– Ar ko noslēgts līgums?

– Tā nav domes darīšana.

Lētāk īrēt nekā celt

– Cik Tukuma rajona padome kādreiz maksāja par bibliotēkas telpām?

– Tukuma rajona padome maksāja algas darbiniekiem un par telpām, protams, tie nebija 7 eiro m², bet mazāk.

– Cik cilvēku gadā apmeklē bibliotēku?

– Dienā 130 līdz 150 cilvēku.

– Vai nepieļāvāt domu ņemt kredītu un celt bibliotēku?

– Ekonomiskie aprēķini rādīja, ka celtniecība iznāca divas reizes dārgāka. Mēs īrēdami nemaksājam kredīta procentus bankai; tas ir svarīgi, lai būtu brīvie kredītlīdzekļi Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei. Gadā par īri maksāsim ap Ls 80 000. Salīdzinot – par divām tualetēm – Ls 30 000.

– Vai par Ls 800 000 nevar uzcelt?

– Upīšu skolas piebūves celtniecībai izstrādāts tehniskais projekts un kopējās izmaksās ir 3 miljoni latu. Tas nav mūsu izdomājums, bet projektētāju aprēķini.

Ē. Lukmans:

– Ja bibliotēka paliktu vecajā ēkā, nevarētu īstenot datorizācijas projektu, jo telpu būtu par maz.

– Nākamajā gadā būs novads. Vai citi pagastu vadītāji ir piekrituši, ka mēs bibliotēkai nomājam telpas.

– Arī viņiem tas ir interesanti, jo tā būs vienota sistēma, kopīgs metodiskais darbs. Ieguvēji būs pagastu iedzīvotāji.

– Bet vai pagastu vadītāji devuši piekrišanu?

– Mums nav jāprasa atļauja. Esam pastāvīga pašvaldība, kuras deputāti par to lēma.

Zemes un attīstības jautājumi

– Cik izmaksāja zeme ledus hallei?

– Ledus halle tika novērtēta; no šī vērtējuma tika mīnusēta zemes vērtība Ls 400 000 apmērā, kā to novērtēja neatkarīgs vērtētājs. Klāt tika pielikta summa par ēkas inventāru. Kopējā cena – Ls 2 250 000.

– Vai nepieļāvāt domu, ka ēku varētu pirkt izsolē pa zemāku cenu?

– Nē. Viena apstākļa dēļ – uzņēmējs to nepārdotu tādu, kā nopirkām – visu kopā, bet gan pa daļām. Tā būtu aplamība – iznīcināt un pēc tam varonīgi atjaunot.

– Kas notiek Pauzera pļavās? Bija ierosinājums tur būvēt sporta kompleksu.

– Skiču stadijā ir projekts par sporta halles celtniecību Pauzera pļavās. Mēs esam gatavi celt, bet valstī nav likumi par privātās partnerības izmantošanu šādu objektu celtniecībai. Tiklīdz to sakārtos, sludināsim konkursu.

– Kas notiks ar lielveikalu «Pauzers»?

– Atbilstoši likumam visiem, kam bija iznomātās pašvaldības zemes, ja tās ir apbūvētas un ierakstītas zemesgrāmatā, bija tiesības iegādāties zemi par noteiktu cenu. Šobrīd Lazda (Aivars Lazda, uzņēmējs. – Red.) izpildījis nosacījumus un procesā ir šī zemes gabala izpirkšana.

– Ko jūs darīsies, ja zemes gabalā nekas nenotiks?

– Ir nosacījums, ja privatizācijas neteikumus neizpilda, pašvaldība zemi atgriež.

– Ciktāl ir ar novadu?

– Patlaban tiek izstrādāts apvienošanās projekts. Mēs ar to iepazīstināsim deputātus komiteju sēdēs maijā. Reāli ir tā – ja valsts papildus naudu pašvaldībām nepiešķir, izveidojot novadu, Tukums ir zaudētājs.

– Ap Tukumu ir Smārdes pagasts, bet novadā tas neietilpst.

– Mūsu skatījumā ir neloģiski, ka ļauj Smārdei, Engurei un Lapmežciemam apvienoties. Šīs trīs pašvaldības ir ekonomiski spēcīgākas par daudzām, ko pievienojam. Ja tās būtu Tukuma novadā, mūsu ekonomiskā situācija nebūtu tik slikta, diemžēl novadu veidošana notiek politiski. Jo, kā var sadalīt funkcijas, ja vienā novadā ir 3000 iedzīvotāju, bet otrā – vairāk nekā 30 000?

– Valstī ir inflācija, kā jūs to apturat?

– 2007. gadā darbu beidzām ar diezgan lielu budžeta pārpalikumu un aicinājām arī iestādes visu naudu neiztērēt. Tanī pat laikā pašvaldībai jānodrošina savas funkcijas, tāpēc šajā ziņā ekonomēt nav loģiski. Inflācijas rezultātā attīstās konkurence un samazinās piedāvājumu cenas.

– Ja izmaksas samazinās, kāpēc nevarēja celt bibliotēku?

– Jāņem kredīts, summāri samaksājam divreiz vairāk naudas nekā nomājot.

– Vai Tukuma domei ir brīvas zemes, kuras var nomāt?

– Brīvas zemes ir Kurzemes, Zemītes ielā, taču nomāt tās var tikai izsoles ceļā.