20. martā Tukumā Lielās dienas rītu saskaņā ar senču ritiem sagaidīja entuziastu kopa rīkstnieka un dziednieka Māra Zvauņa vadībā (viņš arī viens no līderiem rajona šaha čempionātā). Māris katru dalībnieku nopēra pūpolzariem, svētību vēlēdams; tam sekoja rituāls Tukuma pilskalnā, mazgāšanās pret austrumiem tekošā avotiņā aiz Spartaka ielas garāžām (šī avota ūdens stiprinot garīgi, bet līdzās esošais pie dīķa – vairojot fizisko spēku) un vispēdīgi Lieldienu rituāli Āža kalnā – arī enerģētiski spēcīgā vietā.
Lūk, zināšanu minimums par Lieldienu tradīcijām:
– Lielā diena ir pavasara atmodas Saulgrieži, kad diena sāk pārspēt nakti. Lieldienas svin sulu mēnesī – pirmā dienā, un tur trīs dienas. Teiksma vēsta, ka šajā dienā Dievam šūpulis kārts; arī Saule Lieldienas rītā lēkdama šūpojas. Lieldienu izdarības ir olu krāsošana, šūpuļu kāršana, ripu sišana un rotāšana apaļā kalniņā. Lieldienas rīta ausmā modina gulētājus, perot tos ar pūpola rīksti, sakot: "Apaļš kā pūpols, čakls kā saulīte!"
Pūpols ir pirmais dzīvības zars pavasarī, un tā samtainais glāsts kā burvestība pārnes dabas spēku cilvēka augumā – darot to veselīgu, lokanu un daiļu.
Saulei lecot, mazgājas pret rītiem tekošā ūdenī, lai aizskalotu ziemas miegu un gūtu veselību. Tad arī vēro uzlecošās saules šūpošanos debesu kalnā.
Lieldienu brokastis – diža svētku istaba, pušķota pūpolu zariem, lazdu ziediem un sila vizbulēm. Uz balti klāta galda – ziedaini plāceņi, zirņu pītes, miežu alus un krāsotas olas. Ola ir dzīvības simbols, ko saimniece dāvāja saimes ļaudīm par saderīgu dzīvošanu. Meita deva olu arī savam iecerētajam puisim.
Olas krāso sīpolu vai alkšņu mizās, bērzu lapās vai rudzu zelmenī un izraksta Saules, Ausekļa, Māras vai Laimes rakstā. Pirms mielasta saimnieks saka svētīšanas vārdus: "Met, Dieviņi, zelta krustu pār šo visu istabiņu, lai paēda, kas nav ēdis, lai padzēra, kas nav dzēris."
