Lidlauks – bieds, vai laba iespēja attīstībai?

Atsaucoties uz publikāciju par lidmašīnām, kas lido pār Durbi, viens no lidlauka «Tukums Airport» īpašniekiem Konstantīns Soloduha mūs uzaicināja viesos, lai izrādītu lidostu un izstāstītu par uzņēmuma nākotnes plāniem un to, kā šeit cenšas ievērot Tukuma iedzīvotāju intereses. Lidlauka teritorijā mūs pavadīja arī lidostas direktors Konstantīns Kuzņecovs.

Ar reaktīvajām salīdzināt nevar
K. Soloduha skaidroja, ka paceļoties lidmašīnas lido ne tieši uz Tukumu, bet pa labi, lai iespējami mazāk traucētu pilsētu. Tiekot ievēroti arī šīm lidmašīnām noteiktie augstumi atbilstoši likumā noteiktajam – 1 500 pēdas jeb 500 m. Arī trokšņa skaļums atbilst Latvijā un Eiropas Savienībā reģistrētajām normām, un tas ir 20 reizes mazāks nekā kara reaktīvajām lidmašīnām, ar kādām bijām spiesti sadzīvot agrāk. Nosēšanās notiek pret vēju. Lai izdarītu vajadzīgo manevru, lidmašīnai ir jāievēro augstums – 300 līdz 400 metri, un tad arī notiek lidojums pāri Durbei, par ko uztraucas iedzīvotāji. Taču troksnis, kas rodas lidmašīnai pārlidojot, ir nesalīdzināmi mazāks, kā tad, kad lidoja kara lidmašīnas.
Lidlauks dod iespēju
Jautāts par pagājušā gada bēdīgi slaveno lidmašīnas piezemēšanos Laustiķu purvā, K. Soloduha skaidro, ka lidosta jau nav vainīga, ja kāds pilots bijis neprofesionāls, pieņēmis neatbilstošu lēmumu. Lidosta tikai dod vietu, kur nosēsties. Toreiz uz lidostu esot atlidojušas vairākas lidmašīnas, kuras novērtēja, ka laika apstākļi, lai nosēstos, nav piemēroti, un aizlidoja atpakaļ. Avarējušās lidmašīnas pilots bija ļoti pārliecināts par sevi un… kļūdījās.
Arī atļautās pilotāžas zonas, kur trenēties ar lidmašīnu, veikt dažādus manevrus, «Tukumam Airport» ir noteiktas virs jūras un virs Tīreļpurva. Lidlaukā tiek ievērota disciplīna, lai garantētu drošību ne tikai pilotiem, bet arī iedzīvotājiem.
Darba vietas vietējiem
Soloduha kungs pastāstīja, ka augusta sākumā tiek plānots aerošovs, lai iedzīvotāji varētu iepazīties ar lidlauku, ar lidotāju sasniegumiem. Uzņēmums plāno arī tuvāko pāris mēnešu laikā organizēt Atvērto durvju dienu, lai ikviens, kuru interesē, ko šeit dara, varētu visu apskatīt.
Tāpat te iecerēts organizēt čārterreisus, reisus tūristu pārvadājumiem un arī pieņemt ceļotājus, kuri šeit atbraukuši ar privātajām lidmašīnām. Tas būs izdevīgi gan Tukuma pilsētai un tās uzņēmējiem, gan vietējām saimniecībām, kas nodarbojas ar tūrisma biznesu. Jau pašlaik ir izbūvētas garāžas automašīnām, sakārtoti angāri lidmašīnu novietošanai. Iecerēts ierīkot arī Aviācijas muzeju. Vietā, kur tas iecerēts, jau novietota lidmašīna, kas esot tehniskā kārtībā, taču lidošanai to neizmanto. Šeit tiekot veikta pirmā apmācība.
Kopš lidlaukā sākušies būvniecības darbi, šeit ir strādājušas tikai vietējās kompānijas, neviena no Rīgas. Arī pašlaik «Tukums Airport» strādā četras celtnieku kompānijas, un visas ir vietējās. Šeit veidojas aizvien jaunas darba vietas Tukuma un Smārdes iedzīvotājiem – sola, ka nākotnē tās varētu būt ap 3000, jo paredzēts attīstīt infrastruktūru. Lidlauks ir arī prakses vieta sešiem Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, un, cerams, tās tā arī turpināsies. Pašlaik lidlaukā ir divas lidmašīnas, kuras regulāri lido. Tiek organizēta starptautiskās klases pilotāžas grupa. Kādreiz šāda grupa bijusi Rīgā. Apmācībās un treniņlidojumos tiekot gādāts, lai drošība būtu pirmajā vietā. Arī K. Soloduha pats ir lidotājs un brauc no Rīgas uz «Tukuma Airport» lidot.
Jāmeklē kompromiss
Soloduhas kungs skaidro, ka Lietuvā un Igaunijā veiksmīgi darbojoties visi bijušie armijas lidlauki, Latvijā šis ir vienīgais – Daugavpilī, Jelgavā un vēl citur tie esot pamesti. Šim viedoklim pievienojās arī tobrīd no lidojuma atgriezies igauņu lidotājs Arvo Palumae. Viņš esot kara lidotājs, taču lidošana Arvo esot sirdslieta, un viņš izmanto arī «Tukuma Airport» piedāvātās iespējas. Arvo saka, ka arī Tallinā cilvēki esot uzbūvējuši mājas lidostas tuvumā un nu sakot, ka lidmašīnas traucējot. Šī problēma esot visur. Viņš iesaka rast kompromisu, savstarpējo sapratni. Arī A. Palumae apstiprināja, ka Igaunijā visas bijušās kara lidostas attīstoties, piedāvājot savus pakalpojumus, jo cilvēki vēlas aizvien ātrāk pārvietoties un nonākt iecerētajā gala mērķi.
***
Publikācija par Durbes iedzīvotāju neapmierinātību ar lidmašīnas troksni tika ievietota arī laikraksta mājas lapā. Jāatzīst, ka, spriežot pēc sabiedrības komentāriem, attieksme nebūt nav viennozīmīga. Vieniem lidmašīnu troksnis traucē, bet citi saka, ka tas nav skaļāks par garāmbraucošo vilcienu vai automašīnu. Diemžēl pilnīgu klusumu varam baudīt vien kaut kur dziļi laukos un mežā. Dzīvojot pilsētā, ar trokšņiem jārēķinās. Spriežot pēc Civilās aviācijas aģentūras direktora Māra Gorodcova teiktā, ja troksnis šķiet pārmēru liels, tad likumā noteiktā kārtībā iedzīvotājiem jāvēršas pašvaldībā, kura savukārt vēršas Civilās aviācijas aģentūrā, kas organizē pārbaudi, vai trokšņi pārsniedz pieļaujamās normas. Ja pārsniegums būs, tad ar pretenzijām būs iespējams vērsties pie «Tukuma Airport» vadības. Bet varbūt pašiem ir vērts padomāt par «Tukuma Airport» apmeklējumu Atvērto durvju dienās un tad izvērtēt, vai lidojumus, kas nenotiek gluži katru dienu, pieciest, turklāt zinot, ka «Tukums Airport» nenoliedzami savu labumu dod un dos vēl vairāk gan Tukuma, gan Engures novadu ekonomikā.