Šodien, 8. maijā, Lestenes Brāļu kapos simtiem ļaužu nolika ziedus, lai godinātu Otrā pasaules kara upuru piemiņu. Šai dienā daudzu ceļi ved uz Lesteni, jo tieši te apbedīti vai arī piemiņas plāksnēs ierakstīti par Latviju un brīvību kritušo tuvinieku vārdi. Te, Lestenē, ziedus pie Nezināmā kareivja kapa liek tie, kuru piederīgo – dažādos gados kritušo karavīru – liktenis tā arī palicis nezināms.
Par Latviju vēstures krustcelēs pasākumā runāja daudzi, atgādinot, ka lielākā daļa Lestenes Brāļu kapos pieminēto krituši par Latviju, tāpēc viņu piemiņa vienmēr godājama. Taču, kā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks, šajos kapos visi kari ir beigušies un visas cīņas ir izcīnītas. Tai pat laikā divos karos pazaudēts daudz cilvēku, kas augsti turējuši Latvijas vārdu un godu – latvieši, igauņi un lietuvieši, vācieši, ebreji un daudzi citi: "No viņiem daudzi aizgāja bojā vai izbrauca. Tā vietā Latvija dabūja simtiem tūkstošu imigrantu, kas nespēj un negrib sarunāties tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo. Mēs esam ļoti toleranta nācija, un mums tādai jābūt, taču ir tikai divas prasības, ko mēs prasām no tiem, kas šeit vēlas dzīvot – esiet lojāli, esiet patriotiski un nestādiet nevienu citu valsti augstāk par to, kurā jūs dzīvojat. Un otrā – nemīdiet ar kājām tos pamatus, uz kuriem šī valsts ir balstīta. Var uzcelt dažādas valstis, bet nevar uzcelt Latviju bez šīs nācijas un latviešu valodas." Ministrs solīja, ka no Aizsardzības ministrijas puses tikšot izdarīts viss, lai citur kritušie karavīri šeit, Lestenē, tiktu ar cieņu apbedīti un lai cilvēkiem, kas viņus atceras, būtu kur viņus pieminēt: "Mēs vedīsim visus mājās un pieminēsim mūžīgi!"
Šajā dienā tika iesvētītas vēl trīs plāksnes ar kritušo leģionāru un nacionālo partizānu vārdiem un uzvārdiem.
