Kopš pagājušā gada jūlija, kad tiesa Ventspils mēram Aivaram Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja mājas arestu, smagos noziegumos apsūdzētais prokuratūrai iesniedzis vairāk nekā 100 dažāda satura sūdzības un lūgumus, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Kā ziņots, Lembergs Ventspils Policijas pārvaldes priekšnieku Didzi Vilemsonu informējis, ka ceturtdien, 17.janvārī, uzsāks badastreiku, kas vērsts "pret policijas un Ģenerālprokuratūras patvaļu", un lūdzis nodrošināt ārsta uzraudzību, aģentūru LETA informēja viņa advokāts Armands Šūmanis.
Maizītis teica, ka līdz šodienas plkst.12 prokuratūrā par pārtikas nepiegādāšanu un iespējamo badastreiku nekādas sūdzības un iesniegumi nav saņemti. Ģenerālprokurors uzskata: ja ir kādas problēmas, tās jārisina.
Ja Lembergs lūgs nodrošināt viņu ar mediķu uzraudzību, prokuratūra šo lūgumu izskatīs, tāpat kā iepriekš prokuratūra atbilstoši likumam ir atbildējusi uz vairāk nekā 100 dažādām Lemberga iesniegtajām sūdzībām.
LETA jau ziņoja, ka mājas arestā turēto Lembergu šodien plāno apmeklēt Starptautiskās Apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļas vadītājs Elmārs Pauls-Embergs, aģentūrai LETA pastāstīja Šūmanis.
Apvienības Latvijas nodaļas vadītājs ar šādu lūgumu vērsies prokuratūrā 8.janvārī.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa aģentūru LETA informēja, ka minētais lūgums esot saņemts un vizīte pie Lemberga saskaņota.
Kā aģentūrai LETA atzina Šūmanis, joprojām tiekot apsvērta iespēja, ka Lembergs varētu sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai citās instancēs pret Latvijas valsti. "Pagaidām vēl nekādas sūdzības nav iesniegtas," informēja advokāts.
Advokāts apgalvo, ka Lembergs pagājušā gada 20.jūlijā un 24.jūlijā, 1.augustā un 3.augustā ir vērsies pie Vilemsona ar iesniegumiem, lūdzot informēt par noteikto ierobežojumu apjomu un kontroles kārtību, bet līdz šim brīdim nav saņēmis rakstisku atbildi pēc būtības, vien paskaidrojumus, ka nevar noteikt ierobežojumu apjomu un kontroles kārtību, jo to nosaka izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.
Kriminālprocesa likuma 282.panta ceturtā daļa nosaka, ka mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus. Tiesa savā lēmumā ir noteikusi Lemberga korespondences un sarunu kontroli, ierobežojusi Lemberga tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi, kā arī ir pakļauta kontrolei ar Lembergu kopā dzīvojošo personu korespondence un sakaru līdzekļi. Savukārt Kriminālprocesa likuma 271.panta trešajā daļā paredzēts, ka ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus. Šādus priekšlikumus no 2007.gada 10.jūlija līdz šim brīdim prokuratūra nav iesniegusi, norāda advokāts.
Lembergs uzskata, ka Ģenerālprokuratūra un policija speciāli rada stāvokli, kad nav zināms viņam noteikto ierobežojumu apjoms un kontroles kārtība, lai jebkurā brīdī liegtu viņam saņemt ārsta palīdzību, medikamentus, pārtikas un saimniecības preces, ierobežotu tikties ar advokātiem, apsaimniekot māju, nelikumīgi rekvizētu korespondenci un neatbildētu pēc būtības uz iesniegumiem.
Lembergs savā iesniegumā pauž viedokli, ka policija, realizējot kontroli pār viņam noteikto mājas arestu, pārkāpj desmit Satversmes pantus, tajā skaitā 90.pantu, kas paredz, ka "ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības".
Advokāts norāda, ka pusgada laikā, kopš Lembergs atrodas mājas arestā, policija un Ģenerālprokuratūra liegusi Lembergam tiesības zināt savas tiesības.
"Šī patvaļa notiek Ģenerālprokuratūras vadībā, izmantojot apstākli, ka par Ģenerālprokuratūras patvaļu var sūdzēties tikai Ģenerālprokuratūrā, kur darbojas princips – vārna vārnai acīs neknābj," uzskata Lembergs. Tādēļ, lai aizstāvētu savas Satversmē garantētās tiesības, viņš nolēmis pieteikt badastreiku.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) žurnālistiem sacīja, ka policijai nav nekādas saistības ar Lemberga sākto badastreiku. Ministrs uzsvēra, ka policija pilda to, ko ir nolēmusi tiesa, – ja piespriests mājas arests, tā uzraudzība arī tiek īstenota.
"Ja būtu cits drošības līdzeklis, policija atbilstoši veiktu tā uzraudzību," piebilda ministrs.
Segliņš norādīja, ka katrs cilvēks var izvēlēties tādu aizstāvības taktiku, kādu vēlas, un likums pieļauj arī Lemberga uzsākto badastreiku.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, prokuratūrā nav saņemta neviena oficiāla sūdzība vai iesniegums par policijas rīcību vai šo notikumu, tāpēc prokuratūrā nav sākta notikušā izvērtēšana, un līdz ar to procesa virzītājs nekādus komentārus nevar sniegt.
LETA jau ziņoja, ka kriminālprocess, kas tiek dēvēts par Ventspils amatpersonu lietu, tika sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
No šī kriminālprocesa tika izdalīts cits, kura gaitā 2006.gada 20.jūlijā Ventspils mēram uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā vairākkārt sevišķi lielā apjomā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, jo viņš kā kukuli esot pieņēmis AS "Kālija parks" dibinātājas Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un par tām viņam izmaksāti naudas līdzekļi.
Savukārt pamatlietas gaitā šā gada 14.martā prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu vairākkārt un lielā apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".
Lembergam kā drošības līdzeklis patlaban piemērots mājas arests. Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.
Viņa dēls Anrijs tiek turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu atkārtoti, lielā apmērā un organizētā grupā, kā arī par to, ka viņš atbalstīja valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, piedalīšanos mantiskā darījumā mantkārīgā nolūkā, kurai tas saistībā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts.
AS "Ventspils nafta" padomes loceklis Mamerts Vaivads, uzņēmēji Krists Skuja un Laimonis Junkers, komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane un advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks tiek turēti aizdomās par naudas legalizēšanu organizētā grupā, atkārtoti un lielā apjomā. Savukārt Ventspils uzņēmēju Ansi Sormuli tur aizdomās par naudas legalizēšanu lielā apjomā un par atbalstu kādai amatpersonai ņemt kukuļus un piedalīties mantiskos darījumos, kas tai aizliegti ar likumu.
Arī viņi visi savu vainu iepriekš nolieguši.
Patlaban ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis piemērots tikai Ventspils mēram, bet iepriekš vēl vairāki šajā lietā aizdomās turamie uz dažādiem termiņiem bijuši apcietināti vai aizturēti uz vairākām diennaktīm.