Eiro ieviešana ir temats, par kuru katram iedzīvotājam ir savs viedoklis. Turklāt parasti viedokļi ir izteikti polarizēti – vieniem eiro ir drauds nacionālās identitātes simbolam latam un Eiropas ekonomikas problēmu nesējs, citiem – iespēja vēl vairāk integrēties Eiropā un ekonomisko apstākļu uzlabošanas instruments. Abu pušu argumenti ir uzklausīšanas vērti, taču šoreiz par nedaudz citu rakursu – ko eiro ieviešana nozīmēs investīcijām, nodarbinātībai un rūpniecībai.
Latvijas tautsaimniecība pēc-krīzes periodā ir būtiski mainījusies un kļuvusi veselīgāka – tā vairs nav tik ļoti balstīta uz patēriņu, bet gan ievērojami vairāk fokusējas uz rūpniecības sniegtajām iespējām eksporta tirgos. Tas nozīmē, ka arvien lielāka nozīme ir investīcijām tajās Latvijas nozarēs, kas piedalās starptautiskajā tirdzniecībā. Un jaunu darba vietu radīšana ir tiešā veidā atkarīga no rūpniecības veiksmēm vai neveiksmēm. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas rūpniecības nozares izaugsme ir bijusi strauja, brīžiem pat neizskaidrojami strauja.
Kas tad nosaka rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu? Divi faktori – pieprasījums un piedāvājums. Ja par pieprasījumu viss aptuveni būtu skaidrs – krīze Eiropā liek Latvijas ražotājiem būt aktīviem un inovatīviem, radot jaunus produktus un meklējot jaunus tirdzniecības partnerus -, tad ar piedāvājumu ir sarežģītāk. Daudzas rūpniecības nozares un konkrēti uzņēmumi jau patlaban strādā tuvu savai maksimālajai ražošanas noslodzei. It kā varētu pieņemt vairāk cilvēku un paplašināt darbību, taču te rodas problēmas. Lai pieņemtu darbā šos cilvēkus, ir vajadzīgas ražošanas telpas un, visticamāk, arī iekārtas, ar kurām strādāt. Tomēr ne vienmēr uzņēmuma līdzšinējie finanšu rādītāji ir bijuši tik veiksmīgi, lai ar saviem uzkrātajiem līdzekļiem varētu nodrošināt jaunu iekārtu iegādi vai piesaistītu banku finansējumu. Tas rada savā ziņā paradoksālu situāciju – uzņēmēji būtu gatavi eksportēt vairāk, pieņemt darbā vairāk cilvēku, bet nespēj atrast finansējumu saviem investīciju projektiem. Protams, ir banku finansējums, dažādi valsts atbalsta mehānismi un eirofondi, tomēr ir arī cits kapitāla piesaistes veids – ārvalstu investīcijas, kurām ir virkne priekšrocību.
Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieplūde veicina ne tikai kapitāla kustību, bet arī zināšanu, tehnoloģiju pārnesi, kā arī investīciju saņēmējvalsts iesaisti globālajās loģistikas ķēdēs. 2014. gadā Latvijai, ieviešot eiro, būs vienreizēja iespēja gūt labu publicitāti Eiropā. Atgādināšana par sevi un savu priekšrocību pozicionēšana ir viens no svarīgākajiem ĀTI piesaistes faktoriem. Eiro ieviešana, visticamāk, nebūs galvenais faktors, kas nodrošinās ĀTI pieaugumu, tomēr tā nozīmīgumu nevajadzētu nenovērtēt.
Nav šaubu, ka eiro ieviešana liks potenciālajam ārvalstu investoram citām acīm paraudzīties uz Latviju. Pirmkārt, tas ir lielisks veids, kā atgādināt par sevi Eiropā. Lai arī Eiropas Savienībā esam jau gandrīz desmit gadus, tomēr liela daļa ārvalstu uzņēmēju, investoru, attīstības fondu u.c. tirgus dalībnieku par mums neko nezina. Otrkārt, eiro ieviešana ir kā kvalitātes zīmola piešķiršana. Ja produktu un procesu kvalitāti novērtē ar dažādiem sertifikātiem un zīmoliem, tad spēju realizēt saprātīgu ekonomisko politiku (ekonomistu valodā – Māstrihtas kritēriju izpildi) Eiropā apbalvo ar iespēju ieviest eiro valūtu. Treškārt, līdzšinējā pieredze apliecina, ka pēc eiro ieviešanas valstis piedzīvo palielinātu interesi no ārvalstu potenciālajiem investoriem. Cits jautājums ir par to, vai tiek pilnībā izmantots eiro ieviešanas brīža potenciāls.
Eiro ieviešana pati par sevi, visticamāk, nedotu būtisku grūdienu ekonomikai, tomēr tas ir lielisks veids, kā atgādināt potenciālajiem ārvalstu investoriem par tām priekšrocībām, pateicoties kurām Latvijas rūpniecības nozare pēdējos gados virza tautsaimniecības izaugsmi.
Tagad pievērsīsimies praktiskiem piemēriem un paskatīsimies uz mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri eiro ieviesa ar 2011. gada 1. janvāri. Jau gadu pirms eiro ieviešanas (kad kļuva zināms, ka eiro Igaunijā tiks ieviests) bija novērojams būtisks ĀTI pieaugums. Savukārt eiro ieviešanas gadā (2011) ĀTI apjomi pieauga gandrīz dubulti. 1. attēlā redzama Latvijas un Igaunijas ĀTI (neņemot vērā finanšu sektoru, kam raksturīgs augsts datu svārstīgums) dinamika, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta. Kā redzams, tieši 2011. gadā Igaunijas tautsaimniecība spēja piesaistīt būtiski lielāku ĀTI apjomu nekā iepriekš.
1. attēls. Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Igaunijas un Latvijas tautsaimniecībās, % no IKP
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, balstoties uz Latvijas Bankas, Centrālās statistikas pārvaldes, Igaunijas Centrālās bankas un Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem
Papildus iepriekš minētajam der atcerēties, ka Latvijas apstrādes rūpniecība ir cieši saistīta ar izejvielu iegādi. Tikai neliela daļa Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ir saistīta ar vietējiem resursiem (kokapstrāde, mēbeļu ražošana, daļēji pārtikas rūpniecība), bet pārējie resursi, kas tiek izmantoti apstrādes rūpniecības nozares ikdienas darbībā, tiek importēti. Un samaksa netiek veikta latos, bet gan eiro. Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Atkarībā no bankas vai valūtas maiņas kantora uzcenojuma, nelielu procentu, kas jāsamaksā naudas mijējam par pakalpojumu. Tādējādi samazinās naudas apjoms, ko uzņēmēji var ieguldīt ražošanas attīstībā un esošo darbinieku atalgojumā. Tāpat samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, salīdzinot ar Eiropas uzņēmējiem, kuriem nav šādu izmaksu.
Sarunās arī ar tiem uzņēmējiem, kuru darījumu partneri atrodas ārpus Eiropas Savienības, esmu guvis pārliecību, ka eiro ieviešana būtu vērtējama pozitīvi (īpaši darījumos ar potenciālajiem partneriem Āzijā). Arī dažādu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju, asociāciju un federāciju viedokļi par eiro ieviešanu ir pozitīvi. Tā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija atzīst, ka eiro ieviešana būs praktisks ieguvums jebkuram Latvijas uzņēmējam. Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija uzsver, ka eiro ieviešana nodrošinās praktiskus ieguvumus no valūtas konvertācijas izdevumu samazināšanās. Lats kā maza un globālajā tirgū nezināma valūta rada potenciālajiem partneriem bažas par iespējamajiem riskiem. Šādu bažu nav, kad tiek runāts par eiro – ārvalstu partneri to uztver kā pozitīvu signālu un doto valsti asociē ar Eiropas Savienību.
Līdz ar to varam secināt, ka eiro ieviešana nozīmēs vairāk investīciju un labākas uzņēmēju iespējas sadarboties ar ārvalstu darījumu partneriem. Un tas savukārt ļaus Latvijā attīstīt ražošanu un izveidot jaunas darba vietas.