Lauku tūrisms nevar kļūt par galveno iztikas avotu…

9. septembrī Kandavas novada Tūrisma un atpūtas centrā «Plosti» notika seminārs tiem tūrisma uzņēmējiem, kas vēlētos iesaistīties Abavas senlejas dabas parka Tūrisma attīstības plāna veidošanā. Vairāk par šo pasākumu pastāstīja «NK konsultāciju biroja» projektu vadītāja Aiga Petkēvica, kas šajā pasākumā piedalījās kā šādu plānu izstrādes eksperte.

Kopīgo interešu plāns

A. Petkēvica:

– Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku Ceļotājs» un Latvijas Dabas fonds ir saņēmuši atbalstu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumentu palīdzību un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību projekta «Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos» ieviešanai. Projekts paredz izstrādāt Tūrisma attīstības plānu četrām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā; viena no tām ir dabas parks «Abavas senleja» (pārējās ir pilnīgi atšķirīgas – Rāznas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta jūras piekraste un Dvietes palienes dabas parks); tāpat projektā ir ieplānota vadlīniju izstrāde dabas objektu apsaimniekošanai, vairāku mārketinga materiālu izstrāde par tūrisma piedāvājumu īpaīs aizsargājāmās dabas teritorijās, kā arī norvēģu pieredzes apgūšana (jāatzīst gan, ka paši norvēģi neko tālāk nav tikuši – arī tikai sāk izstrādāt Tūrisma attīstības plānu divām dabas teritorijām).

Par plāna izstrādi. Varētu domāt, ka tas būs kārtējais dokuments, kas ieguls plauktiņā, tomēr gribu teikt – dokumenta tapšanā tiks ievēroti demokrātijas principi; tas nebūs tikai birojā tapis materiāls – plāna izstrādāšanā jāiesaistās visiem šīs dabas teritorijas iedzīvotājiem, kam interesē tūrisma attīstība.

9. septembrī notika ievadseminārs, kurā Abavas senlejas iedzīvotājus iepazīstinājām ar šo plānu, bet tālākās aktivitātes būs šādas: ņemot vērā, ka joprojām tūrismā viens kaimiņš nezina, ko otrs dara – sadarbība nav tik laba, kā varētu būt (bet laba sadarbība ir viens no tūrisma nozares stūrakmeņiem – konkurence nodrošina attīstību un dzīvelīgu rezultātu), tāpēc 29. oktobrī rīkosim pieredzes apmaiņas braucienu tūrisma uzņēmējiem Abavas senlejā. Vismaz padsmit no uzņēmējiem, kas piedalījās ievadseminārā, ir gatavi izrādīt savu uzņēmumu «virtuves pusi» un tas tad arī veidos šī brauciena pamatu.

Neviens no malas nedarīs

– Līdzīgs Tūrisma attīstības plāns pērn tika izstrādāts Engures ezera dabas parkam – vai gada laikā notikušas kādas pozitīvas pārmaiņas?

– Plāna izstrāde ir tikai pirmais solis, jo neviens no malas nenāks un šo plānu neīstenos. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju problēma ir tā, ka nav īstu apsaimniekotāju – lielākoties apsaimniekošana un teritorijas attīstības iniciatīvas tiek virzītas, pateicoties teritorijā dibinātai nevalstiskai organizācijai – Engures gadījumā tas ir Engures ezera dabas parka fonds. Abavas gadījumā – «Abavas senlejas attīstības centrs»; taču aktivitātes parasti apstājas pie nepietiekamas kapacitātes («Abavas senlejas attīstības centru» vada tikai viens cilvēks – Iveta Piese) – pietrūkst finansējuma, varbūt – zināšanu, pašvaldības intereses un tāpēc arī motivācijas darboties. Jāsaprot, ka tūrisma attīstības plāns neatrisinās pašvaldībā samilzušas problēmas – tas tikai nosaka prioritātes sekmīgai tūrisma attīstībai. Tas ir praktisku pasākumu plāns – kurā vietā labāk celt skatu torni, kur ierīkot veloceliņu vai kur vienkārši izcirst krūmus ainavai. Protams, pašvaldību atbalsts ir ierobežots, taču pat šajā taupības laikā vajadzētu atcerēties, ka ir vērts ieguldīt projektos, kur pretī būs aktivitātes un atdeve.

Vēl viena problēma – neapsaimniekotie objekti. Abavas senlejā atrodas Velnakmens – iecienīts tūristu apskates objekts, kas diemžēl nav apsaimniekots (atrodas privātīpašumā). Taciņa uz Velnalu šobrīd ir bīstama – paldies Dievam, ka līdz šim nekas slikts nav noticis, taču, kā uzlīst lietus, tā kļūst slidena un nekādu norobežojumu akmeņainās kraujas pusē nav… Drošības jautājums ir atstāts pašplūsmā un, manuprāt, šo objektu nedrīkst reklamēt. Līdzīga situācija arī Māras kambaros, kas tāpat atdoti privātās rokās – sākumā bija kādas biznesa idejas, taču vēlāk apsīka, un šobrīd skats ir nepievilcīgs. Tūristi jūtas vīlušies.

Vai maz ir, ko piedāvāt?

– Vai Tūrisma attīstības plāna ietvaros nav kādu projektu uzņēmēju finansiālam atbalstam?

– Jāatzīst – finansējuma iespējas ir ierobežotas; daudz varētu palīdzēt vietējā pašvaldība, taču jāsaprot – tā vispirms domās par pamatvajadzību nodrošināšanu un tikai pēc tam par kādu tur taku ierīkošanu. Tūrisms Latvijā tomēr nav milzīgi ienesīga nozare. Ir izskanējis viedoklis, ka tūristu pievilināšanai vispirms būtu jāpiestrādā pie laba mārketinga, taču atkal jautājums – ko tūristiem piedāvāsim? Vai Abavas senlejā ir vietas, kur tūristam vairākas dienas pavadīt – savu naudiņu atstāt? Vai lietderīgi reklamēt vietu, pēc kuras apmeklējuma cilvēks jutīsies vīlies?

– Kas iecerēts pēc pieredzes apmaiņas brauciena Abavas senlejā?

– 12. novembrī notiks uzņēmēju apmācības, kā veidot tūrisma produktu – kā strādāt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; pieaicināsim vides aizsardzības speciālistus, kas pastāstīs, kādi noteikumi jāievēro.

– Šogad, ja ticēt statistikai, tūrisma plūsma ir ievērojami samazinājusies. Vai ir kas labs, ko pateikt tūrisma uzņēmējiem?

– Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet visā Eiropā; līdz ar to ārvalstu tūristu vairs nav tik daudz un arī vietējie uzmanīgāk apdomā tēriņus. Šobrīd un arī turpmāk izdzīvos tūrisma jomas profesioņāļi – kas vispirms domā par tūristu un viņa vajadzībām, nevis savu biznesu. Daudzviet apkalpošanas kvalitāte joprojām ir zem katras kritikas – tie it kā ir sīkumi: tas, kā klientam tiek atbildēts pa telefonu, cik atsaucīgs ir cilvēks recepcijā un tamlīdzīgi.

– Ja saimnieks darbiniekam negrib lāgā maksāt, tad jau arī nav smaida sejā…

– Visi gribam, lai mums maksā, taču vispirms alga jānopelna… Tieši tāpēc izdzīvos tie uzņēmumi, kas domās, kā paaugstināt profesionalitāti, un kas domās par darbiniekiem; nevis tie, kas par SAPARD naudām uzcēla viesu mājas un nezina, ko tālāk iesākt. Lauku tūrisms nevar kļūt par galveno ienākumu avotu, tāpēc peļņas kāre jāsabalansē ar piedāvājumu un arī pieprasījumu.

Kas ir NATURA 2000?

NATURA 2000 teritorijas ir ES valstu kopīgi radīts vienots aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas izveidots apdraudēto un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai. Šīs teritorijas visās 27 dalībvalstīs aizņem apmēram 20% no ES kopējās teritorijas.