8. februārī notika konference lauksaimniekiem «Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?». Turpinām iepazīstināt ar tajā izteiktajiem viedokļiem.
Pilsētas attīstās, lauki atpaliek
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve Aija Balode no centriem attālos laukus iezīmēja visai drūmās krāsās:
– Strādāju piena lopkopībā, manā saimniecībā ir 200 govis un 200 jaunlopi, tomēr nevaru neredzēt, kā attīstās pilsētas un kā atpaliek lauki. Iedzīvotāju skaits no 1999. līdz 2007. gada sākumam samazinājies par 27 tūkstošiem. Likvidējot apdzīvotās vietās veikalus, pastu, skolas, esot nekvalitatīviem ceļiem, nepietiekošai infrastruktūrai, zemam atalgojumam, darbavietu trūkumam vispār un specialitātē, smagiem darba apstākļiem, nepietiekamai un dārgai interneta pieejai – tie, manuprāt, ir iemesli, kāpēc cilvēki laukus atstāj.
Lauki šobrīd izskatās kā raibs vecāsmātes deķis: ap ezeriem, upēm un dīķiem skaisti atpūtas nami, bet tālāk – krūmāji un meži, reta māja, sabrukušas padomju laika būves, kāda apstrādāta zemes strēmele un kokvilnas lauki. 2003. gadā deklarēja, ka lauksaimniecībā labā stāvoklī ir 1 475 000 ha, kaut gan lauksaimniecībā pavisam ir 2 449 000 ha zemju. 2007. gadā pieteikto platību ir mazliet vairāk, bet kas notiek ar pārējo zemi?
Iestāšanās līgumā Eiropas Savienībā tolaik netika panākts, ka saņemsim vienādus platībmaksājumus, salīdzinot ar vecajām Eiropas valstīm. Iestāšanās ES gan palīdzēja apgūt dažādas programmas, tā nauda palīdzēja tikt pie modernām tehnoloģijām, jaunām ražošanas ēkām, viesu namiem. Tā ir nauda, ar kuru cēlusies mūsu saimnieku pašapziņa, vienlaikus uzliekot pienākumu ar lielāku vai mazāku kredītportfeļa smagumu. Lielākā daļa lauku pagastu nav bagāti un arī iedzīvotāji nav bagāti, jo darba alga labākajā gadījumā ir Ls 300 pirms nodokļu nomaksas. Skolotājiem un ārstiem vajadzētu lielāku darba samaksu nekā pilsētās tikai par to vien, ka viņi dzīvo un strādā laukos! Dažādu apgrūtinošu nosacījumu dēļ samazinājies trīs un četru govju turētāju skaits. Un tas šiem cilvēkiem bija vienīgais iztikas avots! Nu, kam šie darba rūķi traucēja?
Parastai jaunai ģimenei laukos nav iespējams apmeklēt teātrus un koncertus, ja dzīvo 100 km attālumā no Rīgas, jo ceļš vien jau maksā Ls 15. Biļetes
četriem cilvēkiem – vismaz Ls 40. Lauku bērniem nav iespēju attīstīt savas intereses dažādos pulciņos.
2007. gadā kredītlikmes pieaugušas divkārt. Mans lauksaimniecības uzņēmums 2007. gadā, kaut kredīti nav ņemti, kredītprocentos samaksāja par 62% vairāk nekā 2006. gadā. Tajā pat laikā Latvijas komercbankas vienā dienā pelna vairāk nekā miljonu latu. Piena lopkopībā manā saimniecībā ieņēmumi palielinājušies par 33%, taču izdevumi – elektrība par 37%, minerālmēsli 80 līdz 100%, obligātā apdrošināšana par 30%, lopbarība par 100%.
Mēs vēlētos, lai algas ierēdņiem un valsts amatpersonām, kas viņiem veidojas no mūsu samaksātajiem nodokļiem, būtu saprotamas, nevis slēptas aiz vadību līgumiem. Vajadzētu beigt mocīt tos pārcilvēkus dažādās padomēs. Jūs teiksiet – kāds tam sakars ar laukiem? Vistiešākais – ja ir tik uzpūsti atalgojumi, nav korekti prasīt, lai iedzīvotāji sāktu taupīt, jo lielākajai daļai jau nav no kā taupīt, vienīgi uz sava vēdera vai saimniecības attīstības līmeņa rēķina. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards 18. janvārī publikācijā «Latvijas Avīzē» apgalvoja, ka atbalstāmās nozares ir mežs, koksnes ķīmija, farmācija, metālapstrāde, biotehnoloģijas. Vai tas būtu spriedums lauksaimniecībai, jo tā netika minēta?
Laukos nav tik drūmi
Zemnieku saimniecības «Joži» īpašnieks Gunvaldis Sproģis:
– Neredzu laukos tik drūmu situāciju. Tirgus piedāvā arvien lielākas perspektīvas. Varu to droši apgalvot, jo saimniekošanu sāku 1989. gada maijā ar 13 ha aizaugušas zemes. Šodien nodarbojos ar augkopību, audzēju graudus un eļļas augus. Pa vidam ir bijusi gan dārzkopība, gan lopkopība, bet esam to nolikuši pie malas. Apsaimniekojam 3500 ha zemes. Saimniecībā strādā 18 cilvēki, no kuriem astoņiem ir augstākā izglītība.
Iepriekš tika minēts, ka algas laukos zemas. Nav tā. Arī mūsu saimniecībā vidējā alga ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par minimālo. Vai tad šodien kāds laukos strādās par Ls 160 mēnesī?
Šodien mums piedāvā jaunas tehnoloģijas un jaunu tehniku. To varam likt pie tirgus labajām iespējām. Esam strauji augošs uzņēmums. Te gan ir koks ar diviem galiem. Uzņēmumi savu augšanu Latvijā visvairāk veido tādējādi, ka mazākas saimniecības likvidējas un veidojas viena lielāka. Bet tiek apgūtas arī jaunas nozares, kas ir gandrīz aizmirstas, piemēram, šķiedraugu – linu – audzēšana. Tāpēc mūsu saimniecība šogad ir izdomājusi kopā ar Lauku Atbalsta dienestu izmēģināt un parādīt, ka ar šo kultūru var nodarboties arī Kurzemē un Zemgalē. Pēdējā gadā redzam, cik strauji kāpj graudu un eļļas augu cenas, kas paver saimniecībām jaunas iespējas attīstīties.
Svarīga nozare laukos ir izglītība. Ir jādomā par skolu. Strādājošo laukos pietiek. Jautājums ir, vai mūs apmierina tas darbinieks, kas atnāk. Vai viņš mācēs strādāt? Kādas šodien ir fermas, kādi kombaini, kādi traktori? – Kā kosmosa kuģi! Bez īpašas skološanās nemaz nevar strādāt. Varbūt kopā ar Zemkopības ministriju varētu domāt par skolām. Lauksaimniecības universitātē vairs traktoru, kombainu vadītāju tiesības nevar iegūt nevienā fakultātē. Agrāk tādas bija piecas. Šodien tehnikumā arī nevar iegūt traktora vadītāja tiesības, ir jāmeklē kursi. Domāju, ka šim mērķim varētu iedalīt līdzekļus un pie saimniecībām izveidot skolas.
Vēl slikti ir tas, ka ilgi izskata struktūrfondu projektus – piecus vai pat sešus mēnešus. Vajadzētu, kā bija SAPARD projektiem – pāris mēneši. Kad sākās SAPARD projekti, lauku uzņēmēji baidījās. Šodien droši startējam. Mūsu saimniecība ir apguvusi 10 projektus, plus kuriem viens ir apgūšanas stadijā un viens iesniegts. Domāju, ka sekmīgi esam izmantojuši to, ko piedāvāja Eiropas Savienība un valsts. Viss ir atkarīgs no paša. Gribētos, lai izskatīšana iet ātrāk, jo saimniecība visu laiku ir strādājusi ar banku. Ja pašiem būtu jāsakrāj naudiņa kaut vienam projektam, šodien tā varbūt būtu sakrāta, bet jau būtu par vēlu.
Ņemot bankā kredītus un izmantojot atbalstus, laukos var sekmīgi saimniekot. Uzskatu, ka ar ieviestajām tehnikām un tehnoloģijām mūsu saimniecība var sekmīgi konkurēt gan Eiropā, gan pasaulē. Un arī ar izglītību, ko papildus esam varējuši dot saviem darbiniekiem. Nav pareizi, ka, piešķirot naudu projektiem, skatās, cik projektus jau esi apguvis; būtu jāskatās, cik jau esi samaksājis nodokļos. Tā būtu valstiska pieeja. Lauksaimniekiem jādomā ar plašāku vērienu un tālāku skatienu nākotnē.
