Rīga, 29.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka šā gada martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums, kas paredz agrākā Latvijas Abrenes apriņķa iekļaušanu Krievijas Federācijā, atbilst Satversmes 3.pantam.
Līdz ar to valdībai nekas vairs netraucē pabeigt robežlīguma ratifikācijas procesu, žurnālistiem atzina ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Visticamāk, tas varētu noslēgties jau decembrī, kad abu valstu ārlietu ministri Rīgā apmainīsies ar ratifikācijas rakstiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Par neatbilstošu Satversmes 68.pantam ST atzina robežlīguma ratifikācijas likumā ietverto atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noteikto robežu nemainības principu, un ar ST spriedumu šī atsauce tiek svītrota no likuma. ST uzskata, ka šī atsauce sašaurina robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem.
ST nepilnu mēnesi rakstveida procesā vērtēja robežlīguma un tā ratifikācijas likuma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Tāpat tika vērtēts, vai 4.maija Latvijas neatkarības deklarācijai atbilst robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likumā un ratifikācijas likumā ietvertās atsauces uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteikto robežu nemainības principu.
Motivētais konstitucionālās tiesas sprieduma teksts izvērsts uz 180 lappusēm.
ST tiesnesis Juris Jelagins, skaidrojot spriedumu, sacīja, ka valdībai nebija pamata jautājumu par robežas grozīšanu attiecībā uz Abrenes apriņķi nodot tautas nobalsošanai.
Satversmes 3.pants, slēdzot robežlīgumu, nav aizskarts, sacīja tiesnesis, norādot, ka Abrenes apriņķi Latvijas Republika savulaik ieguvusi tās ekonomisko vajadzību dēļ, un tas nav ietilpis Latvijas vēsturiskajā teritorijā.
Robežlīgumu ST apstrīdēja visi partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti – Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK). Pieteikumu ST partijas "Visu Latvijai!" vārdā iesniedza tās valdes pilnvarotais pārstāvis Imants Parādnieks. Abas lietas tika apvienotas.
ST tika lūgta robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likumu, pašu robežlīgumu un tā ratifikācijas likumu atzīt par spēkā neesošiem.
Lieta tika skatīta rakstveida procesā, līdz ar to juridiskā argumentācija netika sniegta mutvārdos, bet lietas dalībnieki to iepriekš bija izklāstījuši rakstiski. Rakstveida process tika izvēlēts arī tādēļ, lai izvairītos no lietas iespējamās politizācijas.
Lietas sagatavošanas laikā tika veikts izpētes darbs Latvijas Valsts vēstures arhīvā un bibliotēkās, tika pieprasīti un saņemti atzinumi no Latvijas tiesību un vēstures zinātņu ekspertiem, kā arī uzklausīti Lietuvas un Igaunijas starptautisko un konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļi.
Lietai pievienoti Latviešu pagaidu nacionālās padomes, Latvijas Tautas padomes un Latvijas Satversmes sapulces dokumenti, kuros atspoguļoti Latvijas valsts izveidošanas tiesiskie un vēsturiskie apstākļi.
Lietā ir ietverti dokumenti par 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas gaitu un pušu debatēm par valstu robežu.
Lietai papildus pievienoti Latvijā un trimdā publicētie latviešu juristu un vēsturnieku raksti par Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu, iespējām atjaunot Latvijas valstiskumu un 1920.gada 11.augusta Miera līgumā noteikto valsts robežu ar Krieviju.
Vairākiem Ministru kabineta iesniegtajiem dokumentiem ir noteikts konfidenciālas informācijas statuss.
Kā ziņots, jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja šā gada 27.martā Maskavā. Līgums jau ir ratificēts abu valstu parlamentos un ratifikācijas likumu parakstījuši abu valstu prezidenti. Atlicis vien apmainīties ar ratifikācijas rakstiem.