Latvijas pieredze krīzes pārvarēšanā var būt noderīga arī citām valstīm, piektdien izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē «Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē – vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?».
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs konferences atklāšanā akcentēja, ka nevar viens pret viens pārņemt mūsu valsts krīzes pārvarēšanas pieredzi, taču ir lietas, ko vajag paturēt prātā un kas būs noderīgas arī citām valstīm.
Latvija, pārvarot krīzi, uzsvaru lika uz ātru rīcību, solidaritāti un kopēju darbību. Ja šāda krīzes pārvarēšanas pieredze būtu zināma 2008. gadā, Latvija savā darbībā būtu daudz pārliecinātāka.
“Mēs visi redzam, ka ir diskusijas – drukāt naudu vai ne, konsolidēt budžetu vai ne -, un tikai vēsture parādīs, kam bija taisnība un kuri soļi ir pareizie katrai valstij,” sacīja I. Rimšēvičs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja – Latvija nav unikāla ar saviem krīzes risinājumiem, bet gan ar spēju tos īstenot ātrā laika posmā. V. Dombrovskis atgādināja par ekonomista Pola Krugmena teikto, ka Latviju ar diviem miljoniem iedzīvotāju nevar uzskatīt par ticamu pierādījumu tam, kā ir jārīkojas daudz lielākām un sarežģītākām ekonomikām. “Pieņemu, ka šāds viedoklis pašlaik ir samērā izplatīts, it īpaši to ekonomistu vidū, kuri neticēja Latvijas spējai pārvarēt smago finanšu un ekonomisko krīzi un vēl pirms trim gadiem vienā balsī prognozēja, ka Latvijas ekonomika sabruks un latu vajadzēs devalvēt. Tomēr mēs latu nedevalvējām, izvēlējāmies iet savu ceļu, un patlaban Latvija ir nostājusies uz stabilas izaugsmes ceļa, tās ekonomikai pieaugot jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas. No ekonomiskās krīzes vissmagāk skartās valsts pašlaik esam kļuvuši par Eiropas visstraujāk augošo ekonomiku,” sacīja premjers.
Mūsu valstī piedzīvotās ekonomiskās krīzes galvenā mācība ir, ka ne mazām, ne lielām ekonomikām nav ieteicams dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Iestājoties krīzei, nepieciešama stingra fiskālā politika un strukturālās reformas, lai dotu skaidru signālu starptautiskajiem finanšu tirgiem.
Krīzes pārvarēšanai vispirms jāpanāk finanšu stabilitāte, un tad var domāt par pasākumiem izaugsmes veicināšanai. “Krīzes risinājums iekļāva finanšu stabilitātes nodrošināšanu un izaugsmes atjaunošanu. Tieši šādā secībā – stabilitāte un tad izaugsme, jo bez finanšu stabilitātes bankas neatsāktu kreditēšanu un uzņēmumi neveiktu investīcijas. Tādēļ tās lomu nav iespējams pārspīlēt, it sevišķi mazas valsts ekonomikā,” skaidroja valdības vadītājs.
Krīzes sākumposmā valdības galvenie uzdevumi bija saglabāt maksātspēju un atjaunot finanšu tirgus uzticību Latvijai. Mūsu piemērs apliecina – lai atgrieztos pie izaugsmes pēc iespējas ātrāk, budžeta deficīts ir jāsamazina strauji. Kā sacīja V.Dombrovskis, citu grūtībās nonākušo valstu prakse liecina, ka, nesamazinot budžeta deficītu, gaisma tuneļa galā nav redzama. Savukārt fiskāli konservatīvu politiku īstenojušās valstis, piemēram, Igaunija un Polija, krīzi izjuta mazāk.
Latvija krīzes pārvarēšanā mainīja ekonomisko struktūru, lielāku akcentu liekot uz eksportu, kas jau tagad pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Eksports bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošināja valsts atkopšanos.
V.Dombrovskis sacīja, ka Latvija savu nākotni redz eirozonā. Eiro ieviešana nodrošinās stabilitāti, izaugsmi un investoru uzticību, kā arī ir būtiska, lai Latvijai būtu vienota valūta ar galvenajiem tirdzniecības partneriem.
Ministru prezidents brīdināja, ka tomēr ir pāragri dusēt uz lauriem un uzskatīt, ka nākotnē mums nekas vairs nedraud. Mūsdienu globālajā pasaulē finanšu tirgus nav iespējams apmānīt ar solījumiem, tie seko līdzi valdības lēmumiem, jo sevišķi tiem, kas skar finanšu jomu. Tas attiecas ne tikai uz tādām mazām ekonomikām kā Latvija un pārējās Baltijas valstis. Kā piemēru atbildīgai rīcībai Dombrovskis minēja Fiskālās disciplīnas likumu, kuru drīzumā varētu pieņemt Latvijas parlaments.
Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Hanss Joahims Klekerss (Hans-Joachim Klöckers) analizēja Baltijas valstu pieredzi krīzes pārvarēšanā, to salīdzinot ar problēmās nonākušo eiro zonas valstu situāciju. Šajās eiro zonas valstīs pirms krīzes bija novērojams pārāk liels darbaspēka izmaksu pieaugums, tās zaudēja konkurētspēju, bet produktivitātes līmenis bija ļoti zems.
H. J. Klekerss atzina, ka ekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai pirms krīzes netika veltīta pienācīga uzmanība, fiskālās politikas uzraudzība nebija pietiekama, un arī finanšu tirgus dalībnieki tā saucamajos labajos laikos neievēroja piesardzību.
Eiropas Centrālās bankas pārstāvis norādīja, ka gan Baltijas valstis, gan vairākas eiro zonas valstis krīzes laikā piedzīvoja V veida iekšzemes kopprodukta līknes attīstību, taču Baltijas valstīs kritums bija straujš, kam sekoja izaugsme, savukārt atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Portugālē un Grieķijā, recesija ieilgusi. H.J.Klekerss šādas atšķirības saistīja ar Baltijas valstu rīcības ātrumu un elastīgumu darbaspēka atalgojuma jomā. Piemēram, Latvijā bija nozīmīgs algu samazinājums valsts sektorā, bet nevar ignorēt arī atalgojuma sarukšanu privātajā sektorā. Algu samazināšana pozitīvi ietekmēja valstu konkurētspēju.
Konferences paneļdiskusijā «Pasaules ekonomiskās krīzes izraisītā politikas reakcija – pārāk ierobežota vai novēlota?» «PIMCO» investīciju portfeļa vadītājs Vācijā Endrjū Bosomverts (Andrew Bosomworth) dalījās investoru pieredzē, vērtējot valstu ekonomisko attīstību un problēmu pārvarēšanu. Latvija tiek izmantota kā piemērs, investoru vidē analizējot notikumus eirozonā. Investors atzina, ka ir kļūdījies, savulaik sagaidot Latvijas nacionālās valūtas devalvāciju, un latu izdevies nosargāt. Īpaši jānovērtē iedzīvotāju gatavība nepieciešamajām reformām.
E. Bosomverts atzina, ka pagātnē esam pārāk paļāvušies uz monetārās politikas lomu ekonomisko problēmu pārvarēšanā. Viņš atzina, ka Eiropā nepieciešama kopēja fiskālā politika. To apliecina līdzšinējā pieredze ar monetārajām savienībām – no piecām līdz šim izveidotajām trīs sabrukušas, bet divas attīstījušās un kļuvušas par fiskālām savienībām.
Somijas Bankas prezidents, bijušais Eiropas Savienības komisārs Erki Līkanens (Erkki Liikanen) analizēja krīzes vēsturiskos iemeslus un Eiropas institūciju kļūdas pirmskrīzes laikā un tās sākumposmā, tomēr akcentēja, ka būtiska ir arī atsevišķu valstu gatavība īstenot reformas. Latvija šo “mājas darbu” paveikusi sekmīgi. Arī E.Līkanens atzina, ka turpmākai Eiropas attīstībai būtiska ir fiskālu likumu un nosacījumu pareiza īstenošana.
Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka, sākoties krīzei, Latvija īsā laikā zaudēja 21% no iekšzemes kopprodukta, bezdarbs trīskāršojās, banku slikto aizdevumu īpatsvars pieauga līdz 20%, nekustamā īpašuma tirgus piedzīvoja milzīgus kritumus, bet valsts ieņēmumi samazinājās gandrīz par trešdaļu. Latvija pieņēma lēmumu problēmas risināt pēc būtības, veicot iekšējo devalvāciju, nevis devalvējot nacionālo valūtu. Mūsu valstij izdevies pārvarēt krīzi, stabilizēt fiskālo situāciju, īstenot nozīmīgas reformas un jau pagājušajā gadā atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.
Vērtējot krīzes pārvarēšanas pieredzi, A. Vilks akcentēja, ka ir svarīgi fiskālo korekciju veikt ātri, jo tās valstis, kas konsolidāciju “velk garumā”, tikai atliek savas problēmas. Finanšu ministrs arī norādīja, ka krīzes laikā labāk samazināt izdevumus, nevis celt nodokļus, lai arī no tā nevar izvairīties, ja ekonomika samazinās par 15% līdz 20%.
A. Vilks pastāstīja, ka Latvijas makroekonomiskie rādītāji turpina pārspēt prognozes, un arī budžeta rādītāji būs labāki par plānoto. Trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas pieaugums būs 5%, bet ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta kāpums varētu būt 4%. Līdz ar to iekšzemes kopprodukta kāpums šogad būs tuvāk 5%, nevis 4%. Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamgad Latvijas ekonomika pieaugs par 3,7%, tomēr iespējams, ka pieaugums būs arī straujāks.
Labāki par iecerētajiem varētu būt arī valsts budžeta rādītāji – nākamgad budžeta deficīts varētu būt mazāks par 1% no iekšzemes kopprodukta. 2014. un 2015. gadā Latvijai jau būs sabalansēts budžets, un iespējams pat budžeta proficīts. Šogad plānotais budžeta deficīta apmērs ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta, bet faktiski šis rādītājs būs ievērojami zemāks, iespējams, pat zem 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Paneļdiskusijā «Atšķirības starp valstīm krīzes laikā: vienots risinājums vai individuāla pieeja?» dažādu valstu pieredzi krīzes situācijās analizēja pazīstami mācībspēki un ekonomikas zinātnieki – Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens (Morten Hansen), Trīsvienības koledžas Dublinā (Īrija) profesors Frenks Berijs (Frank Barry), Tartu Universitātes (Igaunija) Ekonomikas institūta vadītājs, profesors Rauls Eametss (Raul Eamets), Kolumbijas Universitātes (ASV) profesors Ksavjers Sala i Martins (Xavier Sala-i-Martin), kā arī Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta (ASV) vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds (Anders Aslund).
F. Berijs atzīmēja daudzās paralēles starp Īrijas un Latvijas pieredzi. Arī Īrija piedzīvoja plašu iedzīvotāju emigrāciju krīzes laikā (uz ASV), kā arī sastapās ar nepieciešamību pieņemt būtiskus lēmumus fiskālajā jomā. R.Eametss analizēja iemeslus, kāpēc Igaunijai izdevās salīdzinoši sekmīgi pārciest krīzi, bet Ksavjers Sala i Martins stāstīja par ekonomiskajām problēmām, ar kurām saskārusies Spānija. Viņš akcentēja, ka problēma ir nevis valdības politikā krīzes laikā, bet valdības politikā augšupejas laikā. Tāpat profesors komentēja Latvijas tautsaimniecības attīstību, skaidrojot, ka dzīves līmenis ilgtermiņā ir atkarīgs no darba ražīguma.
A. Oslunds minēja septiņas Latvijas mācības pārējai pasaulei, tostarp godīgi stāstīt iedzīvotājiem par patieso situāciju; rīkoties ātri, lai atgūtu uzticību; veikt fiskālo korekciju; griezt izdevumus, nevis paaugstināt nodokļus; ar izdevumu samazinājumu stimulēt strukturālās reformas; nepieciešama taisnīga pieeja (tie, kuri saņem vairāk, arī vairāk cieš); vajadzīgs starptautiskais atbalsts, bet ar nosacījumiem. Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta pārstāvis arī pauda atbalstu Latvijas ceļam uz eiro, norādot, ka tas ļautos izvairīties no jaunas likviditātes krīzes, turklāt patlaban bažas par eirozonas nākotni ir būtiski samazinājušās. Situācijas stabilizāciju noteikuši pēdējie Eiropas institūciju pieņemtie lēmumi, tostarp par Eiropas banku savienību.
Konference «Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē – vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?» ir viens no Latvijas Bankas 90 gadu vēstures pasākumiem. 1922. gada 19. septembrī Latvijas valdība ar Satversmes sapulces dotām pilnvarām pieņēma Latvijas Bankas statūtus. Šī paša gada 1. novembrī Latvijas Banka reāli uzsāka darbību, un šis datums uzskatāms par Latvijas Bankas dzimšanas dienu.
Šonedēļ svinīgā pasākumā tika laists klajā jubilejas sudraba pieclatnieks un prezentēta grāmata «Latvijas Bankai XC» – astoņu autoru veiktu pētījumu apkopojums par centrālās bankas vēsturi tautsaimniecības pārmaiņu kontekstā. Grāmatā vēsturnieki un ekonomisti analizējuši Latvijas Bankas, tās īstenotās monetārās politikas, lata un Latvijas tautsaimniecības vēsturi.
