Latvijas Kara muzejā vienā no Pulvertorņa zālēm iekārtota ekspozīcija «Latvija un latviešu karavīri 17. un 18. gadsimtā». Ekspozīcijas autors – Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vadītājs Dainis Poziņš, par māksliniecisko iekārtojumu rūpējās SIA «Trīs muskatrieksti», Ieva Lapiņa un Vilnis Lapiņš. Izstādi atklās 5. decembrī 15.00.
Kā informē Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs, muzeja apmeklētāji jaunajā ekspozīcijā varēs apskatīt dažādus laikmetu raksturojošus ieročus – musketes, pistoles, zobenus un lielgabalus. Pulvertorņa mūri ar jaunatklāto eju, Kokneses pils nocietinājumu makets, gravīras un cietokšņu plāni apmeklētājiem sniegs ieskatu par šo celtņu vēsturisko nozīmi Latvijā. Ekspozīcijas autori izveidojuši kompozīciju ar Zviedrijas armijā dienējušo latviešu zemessargu Turaidas bataljona karavīra formas tērpā ģērbtu manekenu. Ekspozīcijā izvietotā interaktīvā digitālās projekcijas ierīce un bagātīgais informatīvais materiāls ļaus muzeja apmeklētājiem pašiem darbojoties vai arī gida pavadībā gūt jaunas zināšanas par aizraujoši interesanto un dramatisko Latvijas vēsturi.
17. un 18. gadsimtā Baltijas jūras piekrastes valstis turpināja cīņu par kundzību Baltijas jūrā. Latviešu apdzīvotās zemes – Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali – joprojām dēvēja par Livoniju (Livland, Lieffland). 17. gadsimta sākumā Livonijā pastāvēja no Polijas-Lietuvas valsts atkarīgās Kurzemes-Zemgales hercogiste un Pārdaugavas hercogiste (Poļu Inflantija), kā arī Piltenes novads.
Gandrīz nepārtraukti Latvijas teritorijā risinājās karadarbība, postošākie bija Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karš (1600-1629) un Lielais ziemeļu karš (1700-1721). Saskaņā ar varas iestāžu izdotajiem likumiem un rīkojumiem visām Latvijas iedzīvotāju kārtām bija jāpilda militārie pienākumi un jāpiedalās karos. Par latviešiem, kuri veidoja Livonijas lielāko – zemnieku – kārtu, vēstures avotos teikts: "Nav neviena zemnieka, kas nebūtu labs strēlnieks."
Pēc Lielā ziemeļu kara Krievija ieguva Vidzemi. 18. gadsimta otrajā pusē Krievijas ekspansija turpinājās, 1772. gadā pievienojot Latgali, bet 1795. gadā arī Kurzemes-Zemgales hercogisti. Ilgie kari, bads un sērgas visā Latvijas teritorijā atstāja smagas sekas, radot ilgstošu saimniecisku pagrimumu. Latviešu zemniekiem vajadzēja ieguldīt ievērojamu darbu, lai pārvarētu iekarotāju radītos zaudējumus un pielāgotos jaunajiem apstākļiem.