1. novembrī Rīgas konferences «Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze» ietvaros notika četras paneļdiskusijas: «NATO nākotne: kas vieno sabiedrotos?», «Krievija – attiecības kā parasti?», «Stiprinot Eiropas Savienību – politikas izvēle», kā arī «Vīzija vienotai un brīvai Eiropai – nākotnes izvēles», kurā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.
Kā informē «Rīgas konferences 2008» mediju koordinatore Elīna Krēsliņa, Rīgas konferences rīta diskusijā «NATO nākotne: kas vieno sabiedrotos?» Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, NATO ģenerālsekretāra Privātā biroja direktors politikas plānošanai Džeimijs Patriks Šī, «Thales» uzņēmumu grupas Eiropas biznesa attīstības nodaļas vecākais viceprezidents sadarbībai Eiropas Savienībā, NATO un Eiropā Edgars Baklijs, Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta Transatlantiskās un pasaules drošības nodaļa vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Žans Īvs Eins sprieda par to, ka ir no jauna jāizvērtē alianses līgums, lai stiprinātu NATO spējas. Diskusiju vadīja Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktore Kadri Līka. Dalībnieki uzsvēra, ka vajadzētu līdzsvarot dalībvalstu ieguldījumu samērus un ka Eiropai un Ziemeļamerikas partneriem jāmodernizē savas militārās un civilās struktūras. Diskusijā viņi akcentēja, ka jārisina pretruna NATO darbībā, jo tā ir kolektīvās aizsardzības organizācija, kas ir aicināta darboties kā kolektīvās drošības organizācija. Runātāji sprieda par to, cik sekmīga ir NATO misija Afganistānā un kā panākt sapratni Eiropā par to, ka cīņa pret radikālo islāma grupējumu «Taleban» ir Eiropas drošības jautājums. Šajā kontekstā tika uzsvērts, cik svarīga ir NATO valdību komunikāciju politika. Dalībnieki runāja par jaunām dilemmām, ko rada drošības situācija Dienvidkaukāzā, un par to, kā alianse var daudzveidot savu sadarbību ar Ukrainu un Gruziju. Tāpat diskusijā tika apspriesti Krievijas priekšlikumi mainīt Eiropas drošības sistēmu, atzīmējot, ka Krievija līdz šim neadekvāti izmantojusi tai piedāvātās sadarbības iespējas ar NATO.
Diskusijā «Krievija – attiecības kā parasti?» tikās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ASV vēstnieks NATO Kurts Folkers, bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks un Krievijas Naftas eksportētāju savienības priekšsēdētājs Boriss Ņemcovs, kā arī Karaliskā starptautisko lietu institūta Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Džeimss Šerrs. Diskusiju vadīja Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas un aizsardzības jautājumos Tomass Valaseks. Diskusijas dalībnieki apsprieda, ko mazas un lielas valstis Eiropā var darīt kopā un atsevišķi, lai runātu vienā balsī ar Krieviju. Diskusijā tika akcentēts, ka ar un par Krieviju jārunā atklāti un jāveido attiecības, nekompromitējot Rietumu vērtības un panāktās vienošanās. Vienlaikus tika norādīts, ka Krievija pati turpina sevi izolēt, balstot valsts politiku uz visu darbības līmeņu kontroli, izmantojot medijus kā spēcīgu propagandas līdzekli, radot Krievijas sabiedrībai sagrozītu priekšstatu par notikumiem Krievijā un pasaulē. Diskusijā tika pausts uzskats, ka, mazinoties ienākumiem no naftas un gāzes, Krievija nonāks jaunos apstākļos, kas atstās ietekmi uz tās politiku. Dalībnieki uzsvēra, ka līdz šim veidotās attiecības ar Krieviju nav izrādījušās sekmīgas un ka nedrīkst leģitimēt ideju par ietekmes sfērām. Kā iespējamais veids, kā stiprināt Krievijas kaimiņvalstu drošības sajūtu, ir atbalstīt šo valstu attīstību. Diskusijas dalībnieki atzina, ka Krievija ārpolitikā vislielāko vērību pievērš tieši kaimiņvalstīm.
Diskusijā «Stiprinot ES – politikas izvēle» Čehijas Republikas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra, Eiropas Savienības Padomes Ārējo un politiski militāro lietu ģenerāldirektors Roberts Kūpers, Balkānu demokrātijas fonda izpilddirektors Ivans Vejvoda un Zviedrijas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Jērans Lennemarkers apsprieda to, kādas pārmaiņas Eiropas Savienība piedzīvo ārpus tās robežām. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas starptautisko attiecību profesore Žaneta Ozoliņa. Dalībnieki uzsvēra, ka Eiropas Savienības kontekstā parādās jauni varas centri, notiek virzība no mazām valstīm uz kontinentu mērogu valstīm, tādēļ Eiropas Savienībai šajā laikmetā jāspēj "runāt vienā balsī". Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, jo stiprāka būs Eiropas Savienība, jo sekmīgākas būs tās dalībvalstis. Viņi akcentēja, ka runas par krīzi Eiropas Savienībā ir pārspīlētas, tomēr pauda bažas par protekcionisma iezīmju pastiprināšanos. Diskusijas ietvaros tika runāts par to, ka Rietumbalkānos notiek būtiskas pārvērtības un ka šo valstu centieni tuvināties Eiropas Savienībai jāspēj adekvāti novērtēt. Vienlaikus Eiropas Savienībai jānostiprinās Melnās jūras apkaimē, veicinot līdzīgu sadarbību tai, kāda līdz šim ir bijusi vērojama Baltijas jūras valstu starpā. Tāpat diskusijas dalībnieki akcentēja, ka jāizvairās no mēģinājumiem veidot divpusējas attiecības ar Krieviju uz Eiropas Savienības kopējās politikas rēķina. Tomēr Eiropas Savienībai, attīstot sadarbības iespējas ar Krieviju, būtu nepieciešams daudzveidot savu sadarbību ar sešām kaimiņvalstīm austrumos – Ukrainu, Moldovu, Azerbaidžānu, Armēniju, Gruziju un Baltkrieviju, veicinot arī šo valstu savstarpējo sadarbību.
Rīgas konferences noslēguma diskusijā «Vīzija vienotai un brīvai Eiropai – nākotnes izvēles» piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Diskusiju vadīja ASV Vācijas Maršala fonda prezidents Kreigs Kenedijs. Dalībnieki apsprieda to, kas tuvākā un tālākā laikā iespaidos Eiropas izredzes starptautiskajā kontekstā. Patlaban izredzes ietekmē starptautiskā finanšu tirgus problēmas, kas pasliktina daudzu Eiropas valstu ekonomisko attīstību. Turklāt Eiropā atkal vērojami mēģinājumi risināt problēmas, lietojot militāru spēku. Diskusijas dalībnieki atzina, ka, paredzot Eiropā rīcības grūtības ekonomikas lejupslīdes apstākļos, ir nepieciešamas nopietnas sarunas dalībvalstu starpā par to, kā Eiropai rīkoties. Lai gan uz daudziem jautājumiem nav tiešas atbildes, dalībnieki minēja konkrētus soļus kopīgas ārpolitikas, enerģijas politikas veidošanai un stiprāku saišu veidošanai ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem. Prezidenti runāja par to, kā panākt stiprāku vienotību un vienprātību Transatlantisko partneru starpā. Vēl nezinot ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, ir skaidrs, ka Eiropā ir daudz darāmā, lai padarītu Eiropas Savienības valstu attiecības ar ASV dinamiskākas. Liela vērība noslēdzošās diskusijas laikā tika veltīta Krievijas un Gruzijas konfliktam. Šajā kontekstā tika uzsvērts, ka nepietiek vien ar to, ka Eiropas Savienība runā vienā balsī, ir svarīgi, cik spēcīga ir šī balss. Turklāt patlaban ir svarīgi sniegt nepieciešamo atbalstu, lai sekmētu reģiona stabilitāti un lai Gruzija ātri spētu atjaunot valsti.
Latvijas deviņdesmitgades priekšvakarā organizētajā Rīgas konferencē kopumā piedalījās ap 180 starptautiskās politikas ekspertu, akadēmiķu, politiķu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, komentētāju un žurnālistu.
Rīgas konference jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā pulcē starptautiskās politikas ekspertus, turpinot NATO Rīgas samita laikā aizsākto tradīciju organizēt starptautisku diskusiju par transatlantiskās sabiedrības drošības un ārpolitikas jautājumiem.
Konferenci rīko Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija. Konferenci atbalsta Sorosa fonds-Latvija, NATO, Rīgas dome un starptautiskā konsultāciju firma «Oxford Analytica».