Latvijas iedzīvotāji pārzina teoriju, bet mēdz kļūdīties, praktiski šķirojot

Latvijas iedzīvotāji ir ļoti labi informēti par atkritumu šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču mēdz kļūdīties, atšķirojot pārstrādājamus atkritumus no nepārstrādājamiem un sagatavojot materiālu izmešanai konteinerā. Tas secināts, aptaujājot vairāk nekā 3000 vides izglītības spēles „Zaļā punkta distance”, kura 2013.gada vasarā apceļoja desmit Latvijas pilsētas, dalībniekus.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa (85%) aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka vislabākais veids poligonā noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai ir atkritumu šķirošana un pārstrāde, turklāt 65% aptaujāto ir informēti, ka, šķirojot un pārstrādājot atkritumus, tiek arī taupīta enerģija un dabas resursi, no kuriem iegūst pirmreizējo materiālu. Tāpat aptaujas dalībnieki zina, ka stikls ir pārstrādājams bezgalīgi (72%), PET pudeles pirms izmešanas ir jāsaplacina (68%), Latvijā savākto PET pudeļu pārstrāde notiek Baltijā modernākajā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā „PET Baltija” Jelgavā (68%), bet situācijā, kad pie mājas nav šķirošanas konteineru, iedzīvotāji to var pieprasīt nama vai atkritumu apsaimniekotājam (62%).

Tomēr aptauja arī atklāj, ka tās dalībniekiem trūkst zināšanas ar šķirošanas praksi saistītajos jautājumos – 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, ka plastmasai paredzētajā konteinerā izmetamas vien PET pudeles un cietās plastmasas (HDPE) iepakojums, bet plastmasas rotaļlietām ir vieta sadzīves atkritumu konteinerā. Turklāt 25% šķirotāju uzskata, ka stikla konteiners ir domāts ne vien pudeļu un burku, bet arī logu, spoguļu un trauku stikla šķirošanai, kas ir kļūdains pieņēmums, jo logu, spoguļu un trauku stiklam ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs, kas neļauj to pārstrādāt kopā ar iepakojuma stiklu. Tikpat izplatīts arī uzskats, ka iepakojums pirms izmešanas konteinerā ir jāizmazgā un jāizžāvē, kaut pilnībā pietiek ar to, ja iepakojums tiek atbrīvots no pārtikas atlikumiem un vienkārši izskalots, jo pārstrādes procesā materiāls tiek attīrīts, mazgājot vai karsējot.

„Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis: „Palielinoties šķirošanas konteineru skaitam, palielinās arī šķirotāju skaits, un jautājumus – kāpēc un kur šķirot? – loģiski nomainījusi vajadzība izzināt – kā šķirot? Ir dzirdēts viedoklis, ka šķirošana ir piņķerīga, jo iedzīvotāji sastopas ar atkritumiem, kuri pagaidām nav metami šķirošanas konteinerā trūkstošo pārstrādes iespēju dēļ. Tomēr vēlos uzsvērt, ka vēl pāris gadus atpakaļ Latvijā pārstrādei tika vāktas vien PET pudeles, stikla iepakojums un kartons, bet šobrīd situācija ir attīstījusies tik tālu, ka pārstrādājamo iepakojuma veidu ir vairāk nekā nepārstrādājamo . Tādēļ aicinu šķirotājus šķirot to, kas ir pārstrādājami tepat Latvijā vai tuvākajās valstīs.”

Latvijas Zaļais punkts Latvijas iedzīvotājus šobrīd aicina šķirot:

visa veida papīra, kartona iepakojumu, arī makulatūru,

dzērienu plastmasas (PET) pudeles,

cietās plastmasas pudeles un kanniņas (marķēts ar HDPE) un polietilēna plēvi,

stikla burkas un pudeles.

„Zaļā punkta distance” ir spēle, kurā dalībnieki var pārbaudīt savas zināšanas par videi draudzīgu dzīvesveidu: dabai draudzīgu iepirkšanos veikalā, saimniekošanu mājās un atpūtu dabā, kā arī atkritumu šķirošanu un pārstrādi. 2013.gada vasarā „Zaļā punkta distance” viesojās desmit pilsētās: Siguldā, Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Jūrmalā, Bauskā, Kuldīgā, Tukumā, Rēzeknē un Rīgā.

Vislielākā interese par „Zaļā punkta distanci” bija Liepājā, Kuldīgā, Tukumā un Talsos, kur spēlēt gribētāji stāvēja rindā un katrā pilsētā izspēlēja vairāk nekā 400 dalībnieku. Starp praktiskajos šķirošanas jautājumos zinošākajiem jāatzīmē Bauskas, Siguldas un Liepājas spēlētāji, kuru sniegums liecināja par nostiprinājušos šķirošanas ieradumu, kas skaidrojams ar ilgstošo šķirošanas vēsturi šajās pilsētās. Savukārt Rēzeknes un Daugavpils spēlētāju vidū bija salīdzinoši daudz dalībnieku, kuru stiprā puse ir teorētiskās zināšanas par šķirošanu un pārstrādi.