Latvijas iedzīvotāji ir pret jaunāku mežu ciršanu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 77,7% – uzskata, ka nebūtu jāļauj cirst jaunākus mežus. Tā liecina iedzīvotāju aptauja, ko šopavasar pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības pasūtījuma veica pētījumu centrs «Latvijas Fakti». Tikai 8,7% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka jaunāku koku ciršana jāatļauj.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 77,7% – uzskata, ka nebūtu jāļauj cirst jaunākus mežus. Tā liecina iedzīvotāju aptauja, ko šopavasar pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības pasūtījuma veica pētījumu centrs «Latvijas Fakti». Tikai 8,7% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka jaunāku koku ciršana jāatļauj.

Uz jautājumu “Vai vajadzētu atļaut cirst jaunākus mežus, nekā tas atļauts šobrīd?” ar “nē” visvairāk atbildēja 35-45 gadus veci iedzīvotāji (80%), kā arī 65-74 gadus vecie aptaujas dalībnieki (85%) ar vidējo un nepabeigtu augstāko (81%) un augstāko (78%) izglītību. Tāpat nedaudz vairāk nekā vidēji jaunāku koku ciršanu neatbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem – līdz 200 eiro (88%) un aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem – 501–800 eiro (84%).

Aptaujas dalībnieku vidū bija arī meža īpašnieki. Šajā iedzīvotāju grupā atbalsts jaunāku mežu ciršanai ir nedaudz lielāks – 17%, bet arī vairākums meža īpašnieku – 72% – uzskata, ka jaunākus mežus nevajadzētu cirst.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda: “Atļautais meža ciršanas vecums savulaik ieviests ekonomisku apsvērumu dēļ. Pašlaik, kad mežu apsaimniekošanā dominē kailcirtes, tas ir svarīgs arī dabas vērtību saglabāšanai, it īpaši ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Dabas vērtībām bagātākie vecie meži būtiski pārsniedz ciršanas vecumu, taču daudz sugu apdzīvo arī vidēja vecuma mežus, kuru platības vēl straujāk samazinātos, ja tiktu samazināts atļautais ciršanas vecums.”

“Ļaujot cirst jaunākus mežus, Latvijas ainava būtiski un visticamāk neatgriezeniski mainītos – mežus daudz biežāk nomainītu izcirtumi, bet paši meži kļūtu nabadzīgāki – tajos būtu mazāk lielu koku, mazāk dzīvotņu dažādām sugām. Man ir liels prieks, ka arī meža īpašnieku vairākums piekrīt, ka esoši mežu ciršanas vecuma ierobežojumi ir nepieciešami,” uzsver Ķerus.

Vecumu, kad mežu drīkst nocirst galvenajā cirtē, nosaka Meža likums. Savukārt Ministru Kabineta “Noteikumi par koku ciršanu mežā” ļauj mežus cirst ātrāk, ja tajos augošie koki sasnieguši noteiktu resnumu jeb galvenās cirtes caurmēru. Pirms diviem gadiem Zemkopības ministrija jau virzīja grozījumus galvenās cirtes caurmēra, faktiski – mežu ciršanas vecuma – samazināšanai, taču sabiedrības spiediena dēļ šie grozījumi tika atsaukti. Tomēr meža nozares vēlme panākt šādus grozījumus nav zudusi un ticams, ka šī valdība atkal pie tiem atgriezīsies.

Nereti vēlme mazināt noteiktos vecuma un koku izmēra ierobežojumus mežu ciršanai tiek attaisnota ar lielākas brīvības došanu meža īpašniekiem, tāpēc īpaši būtiski ir aptaujas rezultāti, kas skaidri parāda, ka meža īpašnieku vairākumam šo ierobežojumu atcelšana nešķiet atbalstāma.

Aptauju veica pētījumu centrs «Latvijas Fakti», aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptauja veikta, izmantojot tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās.

Komentāri

  1. Nu taču pieteik vālēt tos mežus…, ko nākamās paaudzes saņems mantojumā…?

  2. Kāpēc Latvijā nav veikta aptauja par burkānu un kartupeļu novākšanu? Tiem arī vajag ļaut ilgāk augt.

  3. Vispār jau mežam ir daudz un dažādas funckijas, atšķirībā no tavas burkānu un kartupeļu dobes. Bet to jau plaukšķinātājam nesaprast

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *