9. februārī, kad nekas vēl neliecināja, ka Latvijas finanšu sistēmai tuvojas vētra un varbūt pat orkāns, Latvijas Banka rīkoja vēl nebijušu pasākumu – preses konferenci reģionālās preses pārstāvjiem. Tajā savus ziņojumus sniedza un uz žurnālistu jautājumiem izsmeļoši atbildēja gan pats Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan, kā tika stādīts priekšā, ”valsts galvenais ekonomists” Uldis Rutkaste, gan maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājs Egons Gailītis, kas iepazīstināja ar finanšu sistēmas jaunajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Vēl žurnālistiem bija iespēja iepazīsties ar Naudas muzeju un ”Naudas māju” jeb Latvijas naudas glabātavu un tās ekspertīžu centru. Jāatzīst, – nelielās žurnālistu grupiņas reprezentatīvā sagaidīšana un tai atvēlētais laiks (septiņas stundas!), brīdi pa brīdim lika uzdot jautājumus gan pasākuma dalībniekiem, gan klusībā pie sevis – diezin, kas ir šīs tikšanās galvenais iemesls? Kādas mums nezināmas amatpersonu rokādes? Maksāšanas principu maiņa vai publiski izskanējuši pārmetumi par pārāk lielajām algām un prēmijām? Jāatzīst, tobrīd arī pēc Bankas prezidenta skaidrojumiem īsti skaidrībā netikām…
I. Rimšēvičs:
– Nezinu, kādā veidā, bet esam iedzīvojušies mītā: ja reiz Latvija iestājusies monetārajā savienībā, priekš kā ir vajadzīga Latvijas banka? Viss taču tiek darīts Frankfurtē un principā Latvijas banku varētu nomazināt līdz kādiem 10 cilvēkiem, kas atslēdz seifu, iedod skaistākās monētas. Secinājums, cilvēki jau nemaz nezina, ko te dara… Pirmais provokatīvais jautājums: kad Latvija iestājās NATO, vai Latvija zaudēja savus Bruņotos spēkus? Manuprāt, kad Latvija tur iestājās, tad tikai viss sākās. Pie mums brauca amerikāņi, kanādieši, vācieši un spāņi utt. Pirmo reizi pēc iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā, pievienojoties Eiro zonai, Latvija īsteno īstu pilnvērtīgu monetāro politiku. Pērkam vērtspapīrus, bankām aizdodam naudu uz četriem gadiem par viszemākajām procentu likmēm. Bez visām tām funkcijām, kuras īstenojām līdz šim – līdz 2014. gadam. Tad vēl sadarbība ar Eiropas centrālo banku, kur esam arī padomē. Vesela virkne jautājumu palielina mūsu darba slodzi, jo ECB (Eiropas centrālā banka) arī grib zināt, kas notiek Latvijā, vākt informāciju par mūsu cilvēkiem.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 27. februāra, numurā ŠEIT!
