Inovācijas rezultātu pārskats liecina — ES top inovatīvāka, taču atšķirības starp valstīm arvien pieaug
Lai gan, neraugoties uz ieilgušo ekonomikas krīzi, ES sniegums inovācijas jomā gadu no gada ir uzlabojies, dažādās dalībvalstīs vērojamas arvien lielākas inovācijas rādītāju atšķirības. Tā secināts Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013), kurā novērtēts visu ES dalībvalstu sniegums. Visinovatīvāko valstu rādītāji ir vēl vairāk uzlabojušies, savukārt citās valstīs progresa nav. Kopējais vērtējums ES joprojām ir diezgan stabils – priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Vācija, Dānija un Somija. Kopš pagājušā gada visvairāk ir uzlabojušies Igaunijas, Lietuvas un Latvijas inovācijas rādītāji. Eiropas Savienībā izaugsmi inovācijā būtiski veicina mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un inovāciju komercializācija, kā arī izcilas pētniecības sistēmas. Tomēr 2008. līdz 2012. gadā novērotais uzņēmējdarbības un riska kapitāla ieguldījumu apjoma samazinājums ir negatīvi ietekmējis inovācijas sniegumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni sacīja: “Šāgada rezultāti liecina, ka ekonomikas krīze ir negatīvi ietekmējusi inovācijas darbību vairākās Eiropas daļās. Ieguldījumiem inovācijā ir neatsverama nozīme, ja vēlamies saglabāt ES konkurētspēju pasaulē un atjaunot izaugsmi Eiropā. Mums jāsekmē uzņēmējdarbība, jo MVU ir galvenais inovācijas virzītājspēks.”
Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna teica: “Inovācijai šobrīd jābūt visu dalībvalstu politikas programmu pamatā. Jaunākais Inovācijas savienības attīstības novērtējums, kas arī tiek publicēts šodien, apliecina panākumus, ko 2012. gadā esam guvuši tādos būtiskos jautājumos kā vienotais patents un jauni riska kapitāla fondu noteikumi, tomēr mums vēl daudz jādara, lai novērstu inovācijas plaisu Eiropā”.
Eiropas Komisija šodien publicē arī ziņojumu, kas papildina minēto rezultātu pārskatu. Saskaņā ar Inovācijas savienības attīstības novērtējumu Komisija jau lielā mērā ir sākusi īstenot pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” iekļautās saistības.
Atsevišķus kopsavilkumus par sniegumu inovācijas jomā visās 27 dalībvalstīs un citās Eiropas valstīs skatīt: MEMO/13/274.
Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) dalībvalstis sagrupētas šādās četrās valstu grupās:
inovācijas līderes — Zviedrijas, Vācijas, Dānijas un Somijas sniegums ir krietni virs ES valstu vidējā rādītāja.
Valstis, kas seko inovācijas līderēm — Nīderlandes, Luksemburgas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Īrijas, Francijas, Slovēnijas, Kipras un Igaunijas rādītāji pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju.
Mērenas inovācijas valstis — Itālijas, Spānijas, Portugāles, Čehijas Republikas, Grieķijas, Slovākijas, Ungārijas, Maltas un Lietuvas sniegums ir zem ES valstu vidējā rādītāja.
Pieticīgas inovācijas valstis — Polijas, Latvijas, Rumānijas un Bulgārijas paveiktais ievērojami atpaliek no ES valstu vidējā snieguma.
Attēls. ES dalībvalstu inovācijas rezultāti
Piezīme. Vidējo sasniegumu rādītāju nosaka, izmantojot saliktu rādītāju, kurā apkopoti 24 rādītāju dati no zemākā iespējamā rādītāja (0) līdz augstākajam iespējamajam rādītājam (1). Ņemot vērā datu pieejamības nobīdi, vidējais sniegums atspoguļo 2010./2011. gadā sasniegto.
Kas nodrošina inovācijas līderu panākumus?
Visinovatīvākajām valstīm ES raksturīgas vairākas kopīgas priekšrocības pētniecības un inovācijas sistēmās, tostarp ievērojami centieni uzņēmējdarbības jauninājumu jomā un augstākās izglītības nozarē. Visu inovācijas līdervalstu uzņēmējdarbības nozarēs ir lieli izdevumi pētniecībai un izstrādei un liels patentu pieteikumu skaits. Vēl viena kopīga iezīme ir sevišķi attīstīta augstākās izglītības nozare un cieša saikne starp rūpniecību un zinātni.
ES salīdzinājums starptautiskā mērogā
Salīdzinot ES dalībvalstis ar citām Eiropas valstīm, līderpozīcijā vispārējo inovāciju jomā ir Šveice, kuras rādītāji ievērojami pārsniedz visu pārējo ES valstu rādītājus. Šāgada rezultāti atkal apliecina to, ka Dienvidkorejas, ASV un Japānas sniegums ir daudz labāks nekā ES.
Arvien pieaug Dienvidkorejas pārsvars pār ES, tomēr kopš 2008. gada ES ir spējusi gandrīz uz pusi samazināt inovācijas atšķirības ar ASV un Japānu. ES arvien ievērojami atpaliek no pasaules līdervalstīm jo īpaši tādās jomās kā uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei, publiskā un privātā sektora kopā izstrādātas publikācijas un patenti, kā arī augstākā izglītība. Tomēr ES sokas labāk nekā Austrālijai, Kanādai, Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai.
Tādējādi ir samazinājušās atšķirības ar Ķīnu, stabilas tās saglabājušās ar pārējām BRICS valstīm un palielinājušās salīdzinājumā ar Austrāliju un Kanādu.
Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) patlaban par pamatu ņemti 24 rādītāji, kas sagrupēti trīs pamatkategorijās un astoņās apakškategorijās:
“veicinošie faktori”, proti, galvenie inovācijai nepieciešamie elementi (cilvēkresursi, atvērtas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas, finanšu līdzekļi un atbalsts),
“uzņēmumu darbības”, kas liecina par Eiropas uzņēmumu inovitāti (ieguldījumi, kontakti un uzņēmējdarbības gars un intelektuālie resursi), kā arī
“ieguvumi”, proti, labums, kas rodas ekonomikai kopumā (inovāciju radītāji un ietekme uz ekonomiku, tostarp nodarbinātību).
