28. novembrī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā turpinājās diskusijas par ES lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš pauda Latvijas nostāju, balsojot "pret" Francijas prezidentūras izstrādātajiem un piedāvātajiem Padomes secinājumiem par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Arī Lielbritānija un Zviedrija (citu iemeslu dēļ) bloķēja piedāvāto secinājumu teksta redakciju. Lai tiktu pieņemts šāds dokuments, Padomē ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība.
Kā informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Solveiga Lazovska, Latvija bija gatava atbalstīt Padomes secinājumus tikai ar nosacījumu, ja tajos skaidri un nepārprotami tiktu norādīti un iekļauti vairāki principi par KLP pēc 2013. gada. Tie ir šādi: izvairīties no tādiem pasākumiem, kas var novest pie konkurences kropļošanas starp lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm; nodrošināt iekšēji saskaņotu KLP, kas ir balstīta uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, nosakot jaunus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus finansējumu sadalei starp ES dalībvalstīm; turpināt izstrādāt politiku, kas nodrošinātu sabiedrības mainīgās vajadzības – pārtikas drošumu, vides aizsardzību, klimata pārmaiņas, atjaunojamās enerģijas avotu attīstības veicināšanu.
Latvija ierosināja secinājumu tekstā iekļaut vairākas būtiskas lietas, no kurām galvenā ir: pirms 2013. gada ir izvērtēt un lemt par objektīviem un būtiski mazāk vēsturiskiem kritērijiem finanšu līdzekļu piešķiršanā, īpaši attiecībā uz tiešajām atbalsta shēmām. "Šis teksts Latvijai ir ļoti būtisks. Tāpēc ar nožēlu jāatzīst, ka Latvija nevar atbalstīt un ir pret piedāvāto Padomes secinājumu projektu šā brīža redakcijā!" skaidrojot Latvijas balsojumu, teica A. Lapiņš.
Diskutējot par Francijas Prezidentūras piedāvātājiem Padomes secinājumiem par KLP nākotni pēc 2013. gada, A. Lapiņš uzrunā kolēģiem vēlreiz uzsvēra, ka Latvija jau vairākkārtīgi paudusi savu nelokāmo un stingro nostāju, ka ir nepieciešama fundamentāla un ievērojama KLP reforma. Savukārt nākotnes galvenie pamatprincipi, pēc kuriem tai būtu jādarbojas, ir "aktivitāte", "vienlīdzība", "ilgtspējība" un "vienkāršošana". Latvija ir pārliecināta, ka jāturpina tāda kopēja Eiropas lauksaimniecības politika, kura nodrošina godīgu konkurenci, ilgspējīgu un uz tirgu orientētu lauksamniecību visā ES.
"Mums, Eiropas lauksaimniecības politikas veidotājiem, ir jārada tādi apstākļi, ka visi Eiropas lauksaimnieki spēj adekvāti reaģēt uz tirgus prasībām un jaunajiem izaicinājumiem. Es vēlos uzsvērt – visi lauksaimnieki vienlīdzīgi!" norādīja A. Lapiņš. Tāpēc nepieciešams atcelt vēsturiskos finanšu sadales kritērijus un nodrošināt uz šodienas situācijai atbilstošiem, aktuāliem un objektīviem kritērijiem balstītus, tirgu nekropļojošus un vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs.