Dažādos neparedzētos dzīves gadījumos teju par vienu no labākajiem naudas aizdevējiem tiek uzskatīti draugi vai radinieki. Savukārt paši radi un draugi nemaz nav noskaņoti tik optimistiski – aptaujas rezultāti liecina, ka labprāt mēdz aizdot vien nelielas naudas summas, lielākoties tikai ārkārtas gadījumos un jo retāk, jo labāk.
Lielākā daļa aptaujāto (58%) atzina, ka aizdod naudu vien dažas reizes gadā, savukārt vairāk nekā piektdaļa respondentu to dara vēl retāk – tikai ārkārtas gadījumos vai vispār nekad un nevienam naudu neaizdod. Gandrīz katrs piektais aptaujas dalībnieks ir gatavs regulāri, vismaz reizi mēnesī, draugiem vai radiem izlīdzēt ar naudu, taču ne ar lielu naudas summu.
Ja draugam vai radiniekam būs nepieciešama neliela naudas summa, to labprāt aizdos katrs otrais aptaujas dalībnieks, bet vien 13% aptaujāto labprāt aizdos lielāku naudas summu. Teju katrs ceturtais respondents atzina, ka pat nelielu naudas summu aizdos ļoti nelabprāt, savukārt desmitā daļa aptaujāto neaizdos nemaz.
Optimāla naudas summa, ko būtu gatavi aizdot aptaujas dalībnieki, svārstās no desmit līdz dažiem desmitiem latu – tā norādījuši gandrīz 40% respondentu. Gandrīz piektdaļa respondentu ir gatavi aizdot ne vairāk kā pāris latus. Salīdzinoši mazāk ir to cilvēku, kas ārkārtas gadījumā ir ar mieru aizdot lielāku naudas summu – apmēram katrs ceturtais aizdotu simt latus, savukārt 24% aptaujas dalībnieku būtu gatavi aizdot vairāk nekā simt latus.
Kaut arī paruna vēsta: „Gribi zaudēt draugu – aizdod viņam naudu”, tieši draugiem visvairāk jāpalīdz ar naudu. Puse no aptaujātajiem atzina, ka visbiežāk aizdod tieši draugiem, savukārt 42% respondentu visbiežāk ar naudas līdzekļiem izlīdz radiniekiem. Acīmredzot darba attiecības reti kuram ir pietiekami labas, lai palīdzētu grūtā brīdī, jo kolēģiem naudu mēdz aizdot vien 8% aptaujāto.
Viens no iespējamiem iemesliem, kādēļ esam tik kūtri uz naudas aizdošanu, ir iepriekšējā negatīvā pieredze un grūtības atgūt aizdevumu, ar ko ir saskārusies teju puse no visiem aptaujas dalībniekiem. 36% respondentu ir saskārušies ar grūtībām atgūt aizdoto naudu, lai gan biežāk tomēr tas ir izdevies, savukārt teju katrs desmitais respondents atzinis, ka aizdoto naudu visbiežāk tā arī nekad nav izdevies atgūt. Vienmēr aizdoto naudu ir atguvusi puse no visiem aptaujas dalībniekiem.
Vienā no iepriekš veiktajām aptaujām noskaidrots, ka teju puse respondentu kā labāko un brīžiem vienīgo iespējamo alternatīvu īstermiņa aizdevumiem uzskata aizņemšanos no radiem, draugiem un paziņām – tā atzina 54% aptaujāto Rīgā un 50% reģionos dzīvojošo. Savukārt pēc jaunās aptaujas datiem var secināt, ka cilvēki Latvijā labprātāk aizņemas, nekā aizdod, un viens no iemesliem ir tas, ka daudziem ir problēmas ar parāda atgūšanu. Iespējams, tieši tāpēc cilvēki labprāt izmanto īstermiņa kreditēšanas pakalpojumus. Kad naudas līdzekļi ir nepieciešami ātri un bez kavēšanās, nevaram samierināties ar vilcināšanos vai nevēlēšanos palīdzēt no radu un draugu puses. Arī īstermiņa aizdevumu izsniedzējiem ir jāsaskaras ar klientu nespēju nokārtot savas parādsaistības. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra informāciju, aizdevumu atmaksas termiņus kavē apmēram piektā daļa klientu, taču šajā gadījumā puses saista tikai lietišķas attiecības.
* Ferratum Latvija aptaujas dati
