Lai noskaidrotu Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā un faktorus, kas veicina vai kavē izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 5.decembrī, iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījumu par Latvijas pilsonības iegūšanas veicinošajiem un kavējošiem faktoriem.
„Pētījuma prezentācija un mana līdzšinējā pieredze ļauj secināt, ka nepilsoņu vēlme naturalizēties šobrīd krietni atpaliek no nepilsoņiem dotajām iespējām kļūt par Latvijas pilsoņiem. Un acīmredzamā problēma, kuru nevajadzētu censties „paslaucīt zem tepiķa” – mums ir darīšana ar atšķirīgām izpratnēm par Latvijas pilsonību, tātad arī par Latvijas valsts būtību,” pauž Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Tāpat komisijas priekšsēdētājs norāda, ka PMLP pētījums ļauj apgalvot, ka tā nav tikai politiķu izdomāta problēma. „Nevar sacīt, ka jauniešiem tādas problēmas nav. Pētījums liek domāt, ka nepilsoņu jaunākajā grupā negatīvas tendences pieaug. To mēs nevaram neņemt vērā, domājot par sabiedrības integrāciju,” uzsver I. Latkovskis.
Pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinot ar 2011.gadu, ir mazinājusies nepilsoņu vēlme naturalizēties un palielinājies to nepilsoņu skaits, kas uzskata, ka Latvijas pilsonība pienākas automātiski, deputātus informēja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, atzīmējot, ka šī gada sabiedriski politiskās norises mazinājušas nepilsoņu vēlmi naturalizēties. Secināts arī, ka nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu ir nogaidoša, jo nepilsoņi aizvien cer uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā. Biežāk minēt minētais iemesls, kādēļ neizmanto iespēju naturalizēties, ir nepilsoņu vājās valsts valodas zināšanas.
Tāpat respondentu sniegtās atbildes apliecina, ka joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem, kā arī nepilsoņi atbalsta dubultpilsonības ieviešanu Latvijā. Tajā pašā laikā pētījums liecina, ka nepilsoņi, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, atzīst, ka naturalizācijas process ir vieglāks nekā gaidīts un naturalizācijas eksāmenu prasības ir pieņemamas.
I. Gorbunovs komisijas sēdē vērsa deputātu uzmanību, ka pētījums bija nepieciešams, lai atklātu iemeslus nemainīgi zemajam naturalizācijas tempam un noskaidrotu, kāpēc Latvijas nepilsoņi nav motivēti iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā un šīs izvēles kavējošos apstākļus. Šobrīd nepilsoņu īpatsvars ir aptuveni 14 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem, norādīja I. Gorbunovs. Tāpat pētījumā tika noskaidrots, kāds ir Latvijas nepilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis un kā tas ietekmē viņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem.
I. Gorbunovs norādīja, ka PMLP pētījumā aptaujāti 1570 Latvijas nepilsoņi, 752 Latvijas pilsonības pretendenti un 500 jaunie Latvijas pilsoņi.