Saruna ar Dāvi Staltu mani pārsteidz. Lai arī apmēram gadu visai bieži tiekamies un pat varam uzskatīt viens otru par draugu. Ir skaidrs, ka ir tik daudz, kas mūs atšķir. Es esmu kristietis, viņš apzināti un patiesi iedziļinājies latvju dainu atziņās un folklorā.
Mums abiem ir interesanti vienam otrā klausīties, un kaut kā nemaz nav sajūtas, ka vajadzētu strīdēties, un pat ne Ziemassvētku laikā. Gluži otrādi. Jo latvietis jau ir latvietis, pat tad, kad ir kristietis. Un savas tautas patības kopšana nav nekāds grēks, gluži otrādi – tas varētu būt arī kristieša pienākums.
Bet 25 gadus jaunā Dāvja aktivitātes vēriens un plašums ir patiesas apbrīnas vērts. Viņš pagūst būt gan skaņdarbu autors, gan izpildītājs, gan dažādu muzikāli patriotiski orientētu pasākumu iniciators. Pavisam ne tik sen Zaķu salā, Rīgā, izskanēja viena no viņa iniciatīvām – starptautiskais folkloras festivāls «Baltijas Saule». Pēc viņa ierosmes šogad pirmoreiz tika atzīmēta Pulkveža Fr. Brieža diena… Kur vēl mēģinājumi, koncerti, latviski orientētas izglītojošas sarunas ar jaunatnes auditoriju… Vismaz man šis jauneklis šķiet kā piemērs tam, cik daudz ar patiesu degsmi var izdarīt. Tāpēc interesanti bija saprast, kas viņam ir Ziemassvētki.
Izrādās, mūsu uzskatos nebūt nav tik lielu atšķirību arī šajā ziņā. Un ja Juris Rubenis savā jaunākajā grāmatā «Ievads kristīgajā meditācijā» meklē analoģijas kristīgai meditatīvai pieredzei citās pasaules reliģijās, tad es teiktu – ir tomēr vērts tādas meklēt arī senā latvieša pieredzē. Vismaz mani Dāvis par to pārliecina.
– Kas Tev ir Ziemassvētki?
– Mani Ziemassvētki ir Ziemas saulgrieži 21. decembrī, kad pretēji Jāņiem nakts ir garāka par dienu, nevis diena garāka par nakti. Līdz ar to šai Saulgriežu laikā ir vissvētīgāk gūt enerģiju no Dieva, no Kosmosa. Tāpēc šis laiks ir apveltīts ar dažādām burvībām un ar ļoti pozitīvu gaisotni. Kā jau līvs, kas dzīvo Latvijā, es piekopju nevien šīs senču tradīcijas, bet arī visu mūsu sabiedrības tradīciju. Mīlot savus tuviniekus, dāvājot viņiem dāvanas šai jaukajā, enerģētiski spēcīgajā laikā.
– Tevi laikam nevar ielikt nekādā kastītē? Tu neesi ne dievturis… vēl jo mazāk kristietis… Varbūt tu esi garīgs meklētājs?
– Es esmu meklētājs. Visgodīgāk laikam pret visiem būtu, ja es pateiktu, ka esmu ticīgais, jo pavisam noteikti neesmu neticīgais. Es ticu Dievam. Sev es formulētu – esmu "senticīgais". Jo, manuprāt, ticības ceļi iedalās: "Kristticīgais, senticīgais, musulmanis u.t.t." Katrs pieliek to savu priekšvārdu, kāds viņam tajā brīdī ir svarīgākais. Man tā ir senticība.
– Kā tu atklāji Dieva esamību? Caur liecību vai notikumiem?
– Dieva esamību atklāju caur dziesmām, caur dainām, kas būtībā ir lūgšanas Dievam. Un ja tu tās dari nopietni un kompleksi – vajadzīgajos laikos, vajadzīgajā vietā ar vajadzīgo sapratni, tad tu tiešā veidā izjūti Dieva klātesamību.
– Vai ir kāda tautas dziesma, kas tevi ir visvairāk fascinējusi?
– Ir viena tautas dziesma, ko esmu sācis skaitīt vai dziedāt pirms sarīkojumiem vai saviesīgiem mielastiem, kopā nākšanas, ciemiņu gaidīšanas reizēs mājās vai citur. Tā ir šī:
"Nāc, Dieviņi, šovakar
Uz manīm ciemoties,
Sveces dega, ne skaliņi,
Nava dūmu istabā. /L. t. dz./
Izdziedot šo dainu deviņas vai trejdeviņas reizes, tu piesauc Dieva klātesamību telpā. Viņš ir visur, bet tajā brīdī tu viņu akcentē. Viņš ir klāt. Ir klāt jūsu norisei. Padara visu šo tikšanās, runāšanās vai meditācijas reizi daudz svarīgāku, dziļāku.
– Kādi tev šķiet šobrīd Latvijas kristieši? Varbūt palaikam neiecietīgi, garīgi vardarbīgi… Kāda tev šķiet šī vide?
– Latvijas kristieši, tāpat kā visu citu zemju kristieši, iedalās pēc savām cilvēciskajām īpašībām. Jo, pirmkārt, katrs no mums ir cilvēks, tikai pēc tam viņš ir reliģiskās pārliecības piederīgais. Tā kā mēs ar tevi varam pie šī galda sēdēt un filozofēt par Dieva esamību un visām pārējām mums svarīgām tēmām. Ir cilvēki, kas tā nevar. Nevar tikai tāpēc, ka viņiem ir agresīvs pretnostatījums. Lietu pretnostatījums. Viņiem viss iedalās divējādi – baltajā un melnajā. Duālisms. Ja tu neesi balts, tad tu esi melns. Bet, tas, kas viņu izpratnē ir balts, ne vienmēr arī visu citu izpratnē ir balts. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Patiesība noteikti ir tajā, ka ir viens veselais saprāts, Visuma saprāts, ko mēs saucam par Dievu. Un katrs Viņam dodam dažādus izpausmes veidus vai vārdus. Bet Latvijas kristieši ir ļoti dažādi. Pirmkārt, viņi jau atšķiras pēc konfesijām. Otrkārt, viņi atšķiras pēc savas būtības. Lielākoties es varu uzslavēt brīvos kristiešus, kas nepieder kādai no konfesijām. Kas ir tā saucamie meklētāji, tādi paši kā es. Viņi nav organizācijas vergi, bet viņi ir Jēzus ceļa mācekļi. Jēzus mīlestības uz Dievu meklētāji.
– Tas nozīmē, ka arī esi Bībeli lasījis?
– Bet es noteikti nevarēšu to brīvi citēt.
– Bet tava sajūta, tavs priekšstats?
– Manas sajūtas ir duālas. Pirmkārt, diezgan neviendabīgas sajūtas ir par Veco Derību, jo es tik daudz pozitīvu emociju tur nejūtu…
– Daudzie karu apraksti…
– Jā. Bet Jaunajā Derībā jau ir diezgan daudz līdzības ar to pašu, ko mēs varam salasīt arī dainās. Tā jau ir morāle, lai cilvēki nedzīvotu haosā, noziedzībā un ļaunprātībā. Tāpēc tiek doti dažādi Svētie raksti, kur ir iekļauts Dieva padoms. Ja izņem ārā dažādus aprakstus, kas ir nepieciešami tam, lai cilvēks vienkārši spētu kaut ko saprast, tad pati būtība, esence ir ļoti dziļa, spēcīga.
– Kāda tev liekas šī brīža Latvijas garīgā vide?
– Man liekas, ka ir un būs ļoti labi. Jo mēs vairāk iekritīsim krīzē, jo savā ziņā būs labāk. Jo, kā labi zinām – visas materiālās un finansiālās krīzes ir kāda veida sods no augstākās esamības. Vai vēl pareizāk būtu sacīt – norādījums no šīs esamības, ka par maz tiek strādāts garīguma labā. Līdz ar to, cilvēkam atrodoties šādā stāvoklī, ir divas izejas – vai nu viņš nomirst absolūtā depresijā un pesimismā vai arī meklē ceļu pie Dieva. Tad nu daļa cilvēku meklēs šo ceļu pie Dieva… Kur nu viņi to atradīs. Kur nu kurais… Cerams, ne kādā viltus ceļā. Par viltus ceļu es nosauktu materiāli tendētas kustības, kurām izstrādāta cilvēku apmānīšanas filozofija.
– Piemēram?
– Daudzas no jaunajām sektām, kas uzskatāmi demonstrē naudas vākšanas nepieciešamību. Liek cilvēkiem nereti būt ārēji labi sakoptiem, dzīvot pēc vienādiem standartiem. Piedāvā cilvēkiem sistēmu, kādā viņi var atrast labākus darbus. Bieži arī palīdz to izdarīt, bet par to šiem cilvēkiem ir jādod ļoti liels procents šai sektai… Līdz ar to tā īstenībā ir savdabīga biznesa iekārta.
– Tava tēva Daiņa un mātes Helmī aktivitātes folklorā, «Skandeniekos» – bija vide, kas tevi veidoja… Dziedājis jau savā ziņā esi vēl pat pirms nākšanas pasaulē.
– Jā, protams, mani vecāki man ir devuši apziņu. Mani izglītojuši mūsu folkloras zināšanās un tradīcijās, kas Latvijā, manuprāt, ir visunikālākā kultūras bagātība.
– Šobrīd esi grupas «Vilkači» vadītājs?
– Esmu folkloras seno cīņu kopas «Vilkači» folkloras nodaļas vadītājs. Visa kluba vadītājs ir Edgars Zilberts. Viens no mūsu mērķiem ir izzināt senā latvieša Dievatziņu un senā karavīra dzīves ziņu. Tas nav viens un tas pats. Dzīves ziņa ir plašāks, arī sociālais skatījums uz lietām. Mūsu uzdevums – saprast šo lietu pozitīvo būtību un to pielāgot mūsdienām.
– Kāds varētu būt tavs vēlējums Ziemassvētkos jauniešiem un arī cilvēkam, kas, varbūt, patiešām arī ekonomisku iemeslu dēļ ir nolēmis meklēt kādu patvērumu pie Dieva? Jo nekas cits nav atlicis.
– Mans vēlējums ir: neatkarīgi no mūsu reliģiskajām piederībām, mēs visi apzināmies, ka Ziemassvētki ir gaišs laiks. Lai arī tumsa patlaban ir ilgāka par gaismu, tomēr to labestības enerģiju, kas virmo visapkārt, to ir nepieciešams saglabāt. Tas, ka mēs vairs nevaram pakļauties masveida iepirkšanās drudzim, tas nenozīmē, ka mēs nevaram būt kopā ar saviem tuvajiem vai draugiem interesantos vakaros, interesantās un patīkamās kopā būšanās… Veltīt viens otram patīkamus, mīļus vārdus. Atcerēsimies, ka arī agrāk bija laiki, kad mēs nevarējām atļauties visu nopirkt, tad mēs likām lietā savu fantāziju un izdomu. Bieži vien šāds izdomas auglis, ko tu esi ar savām rokām sameistarojis, ir daudz mīļāks un tuvāks, jo tajā ir ielikta tava enerģētika. Šāds izdomas auglis, uzdāvināts kādam no tuviniekiem vai draugiem, dos daudz lielāku spēku jūsu turpmākajās attiecībās. Tāpēc es novēlu visiem – esiet radoši un mīlestības pilni šajos Ziemassvētkos!
