– Laikrakstā lasījām, ka Slocenes ielā 3 ir sakoptākā daudzdzīvokļu māja. Bet, ja paietos vēl uz priekšu un paskatītos, tad ieraudzītu, ka aiz tās ir latvāņu lauks, kurš tur aug kā tīrkultūra. No tā sēklas iesējas arī mūsu dārzos, kas atrodas šīs audzes apkārtnē. Latvānis aug divus, trīs vai četrus gadus – tikmēr, kamēr dabū izziedēt. Bet tad nopļautie stublāji ar ziediem un sēklaizmetņiem ir jāizžāvē un jāsadedzina, jo sēklas pēc noziedēšanas to galos tomēr ienākas. Vai šajā vietā neviens nedomā apkarot latvāņus?
Redakcija: Atbildi sniedz Tukuma domes Pilsētsaimniecības departamenta komunālās nodaļas komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons: "Pašlaik pilsētā notiek latvāņu apkarošana. Mums vienīgā iespējamā cīņas metode ir tos nopļaut, ko arī darām. Ņemsim vērā ierosinājumu un arī šajā vietā organizēsim latvāņu pļauju." Uz jautājumu par latvāņu apkarošanas metodēm, Fridrihsona kungs minēja tikai latvāņu pļaušanu, kas ierobežo latvāņu sēklu izplatību. Taču, lai iznīcinātu pašu augu, jādomā būtu par tā bioloģiju un jāmeklē atbilstošas metodes. Latvānis dzīvo tik ilgi, kamēr dabū izziedēt. Nopļauts vien, viņš tomēr turpinās augt.
Pilsētā jau tos latvāņus vismaz apkaro, bet pabrauciet uz Grenču pusi! Tur latvāņi pārņēmuši labības laukus, pļavas… Par ceļmalām nerunāsim. Tā vien šķiet, ka vienā otrā sētā aug puķes vietā! Un tas redzams, pa galveno ceļu ciemam cauri braucot! Kas darās tālāk no ceļa? Tur, Grenčos, varbūt cilvēki nemaz nebaidās no latvāņiem?
Zvanītājam(jai) un rakstītājai par Slocenes ielas māju un latvāņiem, gribas pajautāt :" Kurā vietā tie latvāņi ir, vai jūs kaut reizi tur esat bijuši? Nevajag novelt citu neizdarības uz Slocenes ielas 3 māju, lai katrā mājā būtu tādi iedzīvotāji, kuri velta savus līdzekļus un laiku mājas pagalma un apkārtējās teritorijas sakopšanai. Jūs ar savu rakstu un zvanu, acīmmredzot, gribat panākt, lai nevienam neceltos rokas kopt savu apkārtni. Vai tāds bija šī zvana un raksta mērķis? Skumjji, ļoti skumji. "