Zemnieku veidotais kooperatīvs «Latraps» labību iepērk jau 10. sezonu. Šajā laikā uzņēmums ir audzis: ja darbības sākumā apgrozījums bija Ls 200 000, tad 2008. gadā – 71,4 miljoni latu. Pagājušā gadā tas bija mazāks – 56,5 miljoni latu. Un tas tikai tāpēc, ka kritās graudu cenas, kaut gan iepirktais daudzums bija tik pat liels.
Kooperatīvs strādā zemnieku labā
Šogad kooperatīvs atkal cer palielināt apgrozījumu, jo iepirkto graudu apjoms nesamazinās, bet cenas ir augušas. Uzņēmums ir ieinteresējis graudu audzētājus no visas Latvijas, arī daudzi mūsu novadu lauksaimnieki izaudzēto pārdod tieši kooperatīvam «Latraps», kas ir kļuvis par lielāko šāda veida kooperatīvu Baltijas valstīs. Biedru skaits kooperatīvā 2000. gada sākumā, kad to dibināja, bija 12, tagad – 585. Un šobrīd, kad ir sezona, radusies arī papildu interese, tāpēc aizvien piesakoties jauni biedri. Kooperatīva izaugsme rāda, ka šis ir pareizais ceļš, kā zemnieki var aizstāvēt savas intereses graudu tirgū. Visi biedri ir vienādi sadarbības partneri – vienalga, vai tā ir liela saimniecība, vai maza. Visi noteikumi uz visiem attiecas vienādi. Kooperatīvs 100% ir zemnieku kontrolēts, jo visiem biedriem ir vienāds paju skaits un galvenie lēmumi tiek pieņemti kopsapulcē. Katru mēnesi notiek valdes sēdes, kas pieņem lēmumus par kooperatīva attīstību. Kā pastāstīja uzņēmuma pārstāve Evita Kairiša, kooperatīvā ir 90 algoti darbinieki, kas vienlīdz strādā visu kooperatīva biedru labā. "Mēs, kas esam vadošie darbinieki administrācijā, neesam zemnieki, neesam kooperatīva biedri, tāpēc darbs tiek darīts bez personīgās ieinteresētības, viss tiek darīts kooperatīva biedru interesēs. Vēl varētu teikt, ka esam Latvijas zemnieku uzņēmums," saka E. Kairiša.
«Latraps» speciālisti konsultē zemniekus, brauc uz lauka, skatās, vai labībai nav kādas specifiskas slimības. Konsultācijas ir bez maksas, ja iespējams, tad tās tiek sniegtas pa telefonu, bet, ja nepieciešams, speciālisti izbrauc arī uz saimniecību. Veicot agroķimikāliju pasūtījumus, kooperatīva biedram ir iespēja kopā ar agronomu sarēķināt, kādas viņa laukos ir tās labākās devas un veikt pasūtījumu. «Latraps» piedāvā arī lauksaimniecības tehniku no firmām «Kockerling», «John Deere», «Hawe», «Conow», «Amazone».
Graudi dārgi, ražas – neizlīdzinātas
Tukuma novada zemnieki «Latrapsim» ved pārdot labību uz «Tukuma straumi», «Dobeles dzirnavnieku», «Vārmes rapsi», «Saldus labību» un Stendē esošo «Kurzemes agro». Tādējādi katrs var izvēlēties savai saimniecībai tuvāko graudu pieņemšanas punktu.
Kooperatīva eļļas ražotne uzbūvēta Elejā, kur pārstrādā iepirkto rapsi eļļā un raušos. Eļļu izmanto tālāk biodīzeļa un lopbarības ražošanai. Pašlaik nav filtrēšanas iekrātas, lai varētu ražot eļļu arī pārtikai. Pārstrādātā rapša daudzums atkarīgs no tirgus iespējām: cik saražo, tik arī pārdod. Rapsi arī eksportē. Stratēģija tiek izvēlēta tāda, lai kooperatīva biedriem būtu iespēja nopelnīt lielāko samaksu.
Šogad rapšu cenas tāpat kā graudiem ir pieaugušas. Tās gan ir svārstīgas – ap 350 eiro par tonnu. Kā mūs informēja kooperatīva Graudu nodaļas vadītājs Andris Dancis, šis gads ir interesants un smags zemniekiem: tehnika bieži lūzt, jo laika apstākļi ir neraksturīgi ražas vākšanai. Arī par ražu runājot, tā ir dažādos laukos dažāda – kur ir izslīcis, kur pārsēts, kur nav pārsēts un kur viss ir labi izaudzis. Bet, kopumā runājot, rudzi maizei pietikšot un būšot arī ko eksportēt. Rudzos gan šajā gadā ir zināms daudzums melno graudu, bet pagājušā gadā kopā ar sadarbības partneriem ir iepirktas iekārtas melno graudu atdalīšanai. Tas būs papildu darbs, papildu izdevumi. Kviešiem atkal cita problēma: staruji uznāca karstais laiks, graudi strauji sarāvās un līdz ar to tie ir sīkāki, to tilpummasa ir mazāka neakā Latvijā pierasts. Latvijā vidēji tas ir 780 līdz 810 gramu litrā, bet šogad tādu, kas atbilst šiem rādītājiem, nav pārāk daudz. Šogad šis rādītājs ir robežās no 710 līdz 770 gramiem litrā.
Pārsvarā «Latraps» labību eksportē. Sadarbības partneri ir miltu un spēkbarības ražotāji. Jāteic, ka «Latrapsim» ar citiem pārstrādātājiem ir laba sadarbība – partneru glabātavās iepērk graudus, un lielākajai daļai partneru ir pirmpirkuma tiesības, ja cenas ir atbilstošas tirgus cenai. Šī sadarbības puse nedaudz mulsināja, jo pastāv taču arī konkurence, tāpēc uzdevām jautājumu, kā «Latraps» administrācija spēj vienoties ar lielajiem labības pārstrādātājiem. A. Dancis: "Ja mūsu partneri – lielie graudu pārstrādātāji – tirgū nebūs konkurētspējīgi, tad mēs – ražotāji – labību izvedīsim uz ārzemēm. Lai viņi varētu strādāt, kaut kur labība būs jāpērk un jāved atpakaļ. Augs izmaksas. Tirgus cena jau visur ir aptuveni vienāda, tikai jāpadomā, no kurienes graudi jātransportē un kādi pakalpojumi nepieciešami. Tādējādi tagad sanāk visiem izdevīga sadarbība."
Jautājām arī, vai nevarētu būt tā, ka šī gada augstā graudu iepirkuma cena ietekmēs miltu un maizes cenu veikalos. Uz to A. Dancis atbildēja izvairīgi, ka jāņem vērā daudzi faktori. Arī pirms trim gadiem, kad cēlās graudu cenas, miltu un maizes cenas pagāja nedaudz uz augšu, taču nākošajā gadā, kad graudu cenas nokritās, maize un milti jau lētāki nepalika. Es par to neņemos spriest, te vajadzīga dziļāka izpēte," atzina A. Dancis un, runājot par lopbarību, uzsvēra: "Redzēs, kā būs līdz ražas novākšanas beigām, bet pašlaik lopbarības graudu cena ir nepieredzēti augsta. Arī Eiropas tirgū lopbarības graudu cena ir laba.
Pašlaik Elejā labība iepirkta pagājušā gada līmenī. Cenas ir labas, bet nevar zināt, kā būs ar kvalitāti. Arī ar starptautiskajiem tirgiem būs jāpārrunā par kvalitātes rādītājiem. Kāda būs pielaide tilpumsvara dēļ, vēl nevar pateikt."
Lai otrreiz uz grābekļa neuzkāptu
Graudu cenas ir saistītas ar minerālmēslu un citu agroķimikāliju cenām nākamajā gadā. Tāpēc par to vaicājām kooperatīva Lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietniekam Ģirtam Ozolam. Viņš pastāstīja: "Mēs paši par to jau domājam. Pirms trim gadiem šādu situāciju jau esam piedzīvojuši, kad graudu cenas strauji gāja uz augšu. Svarīgāk ir nepieļaut tā laika kļūdas. Ažiotāžu sacēla paši zemnieki. Tas tā nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Cilvēki domāja, ka būs tāpat kā ar nekustamo īpašumu, ka graudu cenas ies bezgalīgi uz augšu… Tāpēc arī pirks vairāk minerālmēslus. Minerālmēslu ražotāji savukārt teica, ka beidzot ir labības noiets, un cēla cenu. Un zemnieki turpināja pirkt dārgos minerālmēslus. Ja zemnieki to nepieļaus, nepirks pārāk dārgos minerālmēslus, nedomās, ka cenas mūžīgi ies uz augšu, varētu būt, ka cenu kāpums nebūs tik liels. Tās ir saistītas lietas – ja ir pieprasījums, arī cena iet uz augšu. Tam visam jābūt ar mēru, jo ja nemaz nepirks minerālmēslus, var gadīties, ka pavasarī jāiet uz lauka un nav ko kaisīt. Līdz tādai galējai robežai arī nedrīkst nonākt. Jābūt gatavam nepirkt par jebkuru cenu."
Gan kooperatīva biedri, gan tie, kuri nav biedri, var kooperatīvā pasūtīt un nopirkt minerālmēslus. Līdz šim ir izdevies, ka tos var pārdot par tirgus cenu, gandrīz vienmēr kādu latu lētāk, jo šai jomā peļņa «Latrapsim» neesot tik svarīga kā citām kompānijām. Esot sāktas arī sarunas par slāpekļa minerālmēslu iepirkšanu, lai cena būtu salīdzinoši laba zemniekiem, jo parasti rudenī pirktie minerālmēsli cenas ziņā ir vislabākie. Galvenā noliktava atrodas Elejā, tur ir iespēja pirkt vaļējus minerālmēslus, veikt fasēšanu. "Esam nodrošinājušies pret ļoti daudziem riskiem, lai zemniekam varētu piedāvāt minerālmēslus par labām cenām. Bet ar zināmu minerālmēslu cenu kāpumu būs jārēķinās," atzina Ģ. Ozols un pastāstīja, ka pirms trim gadiem cena pakāpās un diezgan ievērojami atkrita atpakaļ, taču nesasniedza to līmeni, kas bija pirms četriem, pieciem gadiem. Slāpeklis tirgū maksāja Ls 350 par tonnu, bet vēlāk – Ls 140. Un diemžēl arī par tiem Ls 350 ļoti daudzi lauksaimnieki slāpekļa mēslojumu esot nopirkuši.
