Lai aizstāvētu savas intereses, Lapmežciema zvejnieki nodibinājuši biedrību, kuru tā arī sauc: «Lapmežciema zvejnieku biedrība». Tajā apvienojušies 25 zvejnieki; novadā gan esot vēl zvejnieki, kuri nav biedrībai pievienojušies. Līdz šim tās vadītājs bija Orientīns Stankēvičs, taču nesen vadību pārņēmusi Biruta Druka. Viņa pastāstīja par to, cik ļoti zvejnieki nav apmierināti ar valdības politiku, nesamērīgajiem sodiem, kas var būt liktenīgi zvejnieka izdzīvošanai, un pauda zvejnieku viedokli par Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plānu.
Nemierā ar valdības attieksmi
Kā pastāstīja Drukas kundze, arī Lapmežciema zvejnieki ir nemierā ar valdības attieksmi pret zvejniekiem, kad tā administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņem neizprotami bargus sodus par zvejas noteikumu pārkāpšanu. Piemēram, sods līdz Ls 3 000, tiesības konfiscēt zvejas rīkus, peldošo līdzekli un aprīkojumu, liegt zvejas tiesības uz trim gadiem.
Zvejniekus uztrauc veids, kā izdarītas izmaiņas likumdošanā, proti, neapspriežoties ar profesionāļiem. Turklāt pašlaik pieņemtais likums pieļauj ierēdņu patvaļu, jo pārāk liela ir paredzētā soda amplitūda un zvejnieki nevar būt droši, ka vienmēr tiks izvēlētas nodarījumam adekvātas sankcijas.
Kā teica B. Druka, zvejnieki parasti nepieļauj zvejas pārkāpumus, tomēr varot gadīties, ka tīklā ir kāda zivs, kuru tajā brīdī nav atļauta zvejot. Dažiem, iespējams, tīkla acu izmēri var neatbilst. Piekrastes zvejnieki ir uz izdzīvošanas sliekšņa, un tāpēc neadekvāts sods kādā iespējamā pārkāpumā var zvejnieka pastāvēšanai būt liktenīgs.
B. Druka piedalījās Latvijas Zvejnieku federācijas ārkārtas valdes sēdē, kur tika runāts, ka Vides ministrija neņem vērā zvejnieku situāciju un viņu izteiktos priekšlikumus. Tā kā sagaidāmas jaunas izmaiņas Zvejniecības likumā un, iespējams, radīsies jauni ierobežojumi, bet zvejnieki netiks uzklausīti, viņi ir gatavi sākt protesta akcijas.
B. Druka pastāstīja arī par to, ka šobrīd augstākajos līmeņos zvejnieku intereses tiek nostādītas pret makšķernieku interesēm un dažviet zvejnieki pielīdzināti malu zvejniekiem.
Rietumu piekraste saudzējama
Lapmežciema zvejnieku biedrība piedalās arī Vides foruma projekta «Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā» Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādāšanā. Drukasprāt, plāns ir vajadzīgs, taču zvejniekos zināms satraukums valda, – vai tik plāns neapdraud viņu zvejas vietas ar dažādiem liegumiem. Kā varēja spriest pēc pirmās sanāksmes, pašlaik šādām bažām nav pamata. Bet darbs turpināsies visas vasaras garumā, un zvejnieku pārstāvji šajā procesā piedalīsies, tādējādi iespējamās problēmas tiks atrisinātas.
27. martā notiek Lapmežciema zvejnieku sanāksme, kurā tiks spriests par šiem un vēl citiem aktuāliem jautājumiem.
Lapmežciemā – ieprecējusies
B. Druka uz Lapmežciemu atnākusi no Valkas rajona Smiltenes pirms sešiem gadiem – ieprecējusies. Jūras un zvejniecības lietas vidzemniecei iepatikušās, un nu viņa dodas vīram Ērikam līdzi jūrā zvejot. Turklāt jūras zvejā nebaidās doties arī viņas meita Agrita.
Drukas zvejo kopā ar Legzdiņiem. Ilmārs Legzdiņš esot viens no čaklākajiem zvejniekiem, kurš visregulārāk dodoties zvejā. Zivis galvenokārt nākoties pārdot uzpircējiem, jo paši žāvēt un pārdot ceļmalā, kā tas bija agrāk, vairs nedrīkst.
