Lap­mež­cie­ma Tau­tas nams svin pus­gad­sim­ta ju­bi­le­ju

Šo­dien Lap­mež­cie­ma tau­tas na­mā ir īpa­ši svēt­ki – 50. dzim­ša­nas die­nu. Vie­sos gai­dā­mi māk­sli­nie­ki M.Va­nags, J. Ku­la­kovs, A. Er­man­briks, M. Kriev­kal­ne, H. Užāns un ci­ti. Ko­pī­gi tiks šķe­ti­nāts at­mi­ņu ka­mols un no­tiks bal­le «Kā sendienās», ku­rā pie­da­lī­sies Mā­ra Kriev­kal­ne un Ha­rijs Užāns. Pirms svēt­kiem ne­daudz ie­ska­tī­jā­mies tau­tas na­ma tap­ša­nas vēs­tu­rē.

Te­āt­ri spē­lē­ja un ko­rī dzie­dā­ja gan Ziv­ju fab­ri­kā, gan sko­lā

Pēc­ka­ra ga­di bi­ja grū­ti un pie­ti­cī­gi. To­mēr cil­vē­ki pra­ta sa­nākt ko­pā, prie­cā­ties, spē­lēt te­āt­ri. To pra­ta arī lap­mež­ciem­nie­ki. Par ko­pā sa­nāk­ša­nas vie­tu vi­ņi iz­rau­dzī­jās bi­ju­šo Ra­ga­cie­ma ziv­ju fab­ri­kā (ta­gad Lap­mež­cie­ma ziv­ju tir­dziņš), kur svi­nē­ja Lī­go svēt­kus, or­ga­ni­zē­ja vēl ci­tus sa­rī­ko­ju­mus, arī spē­lē­ja te­āt­ri. 1950. ga­dā, kaut arī vēl kul­tū­ras na­ma ne­bi­ja, cie­mā re­gu­lā­ri dar­bo­jās ko­ri, dra­ma­tis­kais pul­ciņš, kas ie­stu­dē­ja pat Rū­dol­fa Blau­ma­ņa lu­gu «Pazudušais dēls», par ko gan, kā lie­ci­na tā lai­ka do­ku­men­ti, par­ti­jas funkci­onā­ri kā ar maz­vēr­tī­gu dar­bu ne­esot bi­ju­ši ap­mie­ri­nā­ti. Bet vai gan tā­pēc zu­da spē­lēt­prieks? Vai bi­ja ma­zāk ska­tī­tā­ju? Cil­vē­ki vēr­tī­bas ap­zi­nā­jās pa­ši, bez tā lai­ka va­ras no­rā­dī­ju­miem.
Vē­lāk, kad at­jau­no­ja no­de­gu­šo pa­mat­sko­lu, pa­sā­ku­miem iz­man­to­ja di­vas kla­ses, ku­rām bi­ja sa­bī­dā­ma sie­na, tā­dē­jā­di vie­nā pu­sē iz­vei­do­jās ska­tu­ve, bet ot­rā – zā­le ska­tī­tā­jiem.

Lai kul­tu­rā­li un po­li­tis­ki ne­at­pa­lik­tu

Pirm­ā do­ma par to, ka va­ja­dzē­tu pa­šiem sa­vu kul­tū­ras na­mu, ra­dās 1950. ga­da 30. jan­vā­rī. To­laik Lap­mež­cie­ma cie­ma pa­do­mes priekš­sē­dē­tājs bi­ja Mi­ķe­lis Štāls. Cie­mā bi­jis vai­rāk ne­kā 1 100 iedzī­vo­tā­ju, bet vie­tas, kur pul­cē­ties – ne­bi­ja. "Tā re­zul­tā­tā ciems kul­tu­rā­li un po­li­tis­ki at­pa­liek, tā­dēļ ne­pie­cie­šams uz­sākt tau­tas na­ma bū­vi," tā bi­ja teikts cie­ma pa­do­mes sē­des pro­to­ko­lā. Ša­jā sē­dē ti­ka uz­dots to­rei­zē­jam Slo­kas zvej­nie­ku kol­ho­za «Selga» priekš­sē­dē­tā­jam Rei­nim Grun­tem caur re­pub­li­kas Zvej­nie­ku sa­vie­nī­bu vest sa­ru­nas ar jau­najiem in­že­nie­riem, lai kā vi­ņu dip­lom­darbs tap­tu iz­ga­ta­vots būv­pro­jekts Lap­mež­cie­ma tau­tas na­ma iz­bū­vei. Ti­ka uz­dots or­ga­ni­zēt tal­kas un zvej­nie­kiem Em­sim, Pau­gam, Štā­lam un Jan­so­nam or­ga­ni­zēt ak­me­ņu un grants pie­ve­ša­nu. Lai uz­bū­vē­tu tam lai­kam ļo­ti lielo celt­ni, ti­ka iegu­l­dī­ta vi­sa kop­saim­nie­cī­bas nau­da, dau­dzi strā­dā­ja tal­kās un bez sa­mak­sas. Zvej­nie­ki ar mo­tor­lai­vām brau­ca pa Liel­upi uz Kaln­cie­mu pēc ķie­ģe­ļiem. Lielo ska­tu­ves priekš­ka­ru šu­va pa­ši. Zā­lē li­ka par­ke­tu, lo­gos – vit­rā­žas.

Otrs lep­nā­kais pie­kras­tē…

Kul­tū­ras na­ma celt­nie­cī­ba no­ri­tē­ja līdz 1957. ga­dam. Līdz tam sko­las zā­lī­tē no­ti­ka da­žā­di pa­sā­ku­mi. Kā lie­ci­na do­ku­men­ti, tad 1954. ga­dā 22. feb­ru­ārī dar­bo­jies dra­ma­tis­kais pul­ciņš, te­āt­ra pul­ciņš, no­la­sī­ti 10 re­fe­rā­ti, no­ti­ku­si ga­ta­vo­ša­nās Augst­ākās Pa­do­mes vē­lē­ša­nām u. c.
Kul­tū­ras na­mu at­klā­ja 1957. ga­da 8. no­vem­brī. Tas to­brīd pie­jū­ras cie­mos bi­ja otrs lielā­kais, ko uz­cē­la pēc­ka­ra ga­dos. Pir­mais bi­ja Vi­dze­mes jūr­ma­lā – Zvej­niek­cie­mā. At­klā­ša­nas svēt­kos uz­stā­jās vie­tē­jai ko­ris, te­at­ra­li­zē­tu uz­ve­du­mu sa­ga­ta­vo­ja dra­ma­tis­kais pul­ciņš sko­lo­tā­jas Il­gas Bu­šas va­dī­bā. Par kul­tor­gu to­laik strā­dā­ja Dai­lo­nis Ru­do­vics. 1957. ga­dā kul­tū­ras na­ma at­klā­ša­nai par go­du māk­sli­nie­kam Alek­san­dram Zvied­rim ti­ka pa­sū­tī­ta glez­na ar Lap­mež­cie­ma jū­ras kras­ta aina­vu. Tas, kā vē­lāk iz­rā­dī­jās, bi­ja aiz­sā­kums turp­mā­ka­jām māk­slas ak­ti­vi­tā­tēm, kas no­ri­si­nā­jās kul­tū­ras na­mā 70. ga­dos, kad na­mam jau bi­ja liels glez­nu krā­jums un zā­lē ti­ka rī­ko­tas iz­stā­des.
60. ga­dos par kul­tū­ras na­ma va­dī­tā­ju strā­dā­ja Ed­munds Prau­liņš. To­laik no­ti­ka ga­ta­vo­ša­nās Pa­dom­ju Lat­vi­jas 25. ga­da­die­nai un Lat­vi­jas Dzies­mu un de­ju svēt­kiem. 1980. ga­dā pie kul­tū­ras na­ma pie­bū­vē­ja iz­stā­žu zā­li, kur re­gu­lā­ri ti­ka iz­stā­dī­ti aug­stas kla­ses māk­sli­nie­ku dar­bi.

Īpašs uz­plau­kums – 80. ga­dos

Īpa­ši kul­tū­ras darbs uz­plau­ka 80. ga­dos, par to lie­ci­na 1981. ga­da 3. sep­tem­bra Lap­mež­cie­ma tau­tas de­pu­tā­tu pa­do­mes iz­pil­dko­mi­te­jas lē­mums, ku­rā mi­nēts, ka ša­jā ga­dā no­ti­ku­ši 36 da­žā­di te­ma­tis­ki sa­dzī­ves at­pū­tas va­ka­ri, no­or­ga­ni­zē­ti 78 kon­cer­ti – gan Lat­vi­jā, gan Mas­ka­vā, gan Ļe­ņin­gra­dā (Pē­ter­bur­gā), gan Tal­li­nā un ci­tur. Par tra­dī­ci­ju kļu­vu­si Māk­slas un Dze­jas die­nu at­zī­mē­ša­na, no­or­ga­ni­zē­tas čet­ras māk­slas iz­stā­des, rī­ko­ti Bēr­nī­bas un Piln­ga­dī­bas svēt­ki, no­ti­ku­si svi­nī­ga jauno pil­so­ņu dzim­ša­nas re­ģis­trā­ci­ja. Kul­tū­ras na­mā dar­bo­jās 14 māk­sli­nie­cis­kās paš­dar­bī­bas ko­lek­tī­vi ar 388 da­līb­nie­kiem, no tiem 63 bi­ja bēr­ni. Sie­vie­šu vo­kā­lais an­sam­blis ra­jo­na ska­tē iegu­­vis 2. vie­tu, de­ju ko­lek­tīvs Zvej­nie­ku kol­ho­zu sa­vie­nī­bas ska­tē – 1. vie­tu, vo­kā­li in­stru­men­tā­lais an­sam­blis «Mazā Selga» — 2. vie­tu, ko­ris ra­jo­na ska­tē – 3. vie­tu.
To­laik dar­bo­jās pro­fe­si­onā­lie es­trā­des an­sam­blis «Selga» un lau­ku ka­pel­la. Šeit dzie­dā­ja po­pu­la­ri­tā­ti gu­vu­šais An­drejs Lih­ten­bergs, Al­dis Er­man­briks, Zi­gis­munds Lo­rencs, Žoržs Sik­sna, San­dra Ozo­lī­te, Mā­ra Kriev­kal­ne, Pār­sla Geb­har­de, Ivars Bir­kāns, Rai­monds Rau­biš­ko, Ivars Vīg­ners u.c. Lau­ku ka­pel­la sā­ku­mā spē­lē­ju­si pa­va­dī­ju­mu de­ju ko­lek­tī­vam, bet vē­lāk sā­ka vei­dot pat­stā­vī­gas kon­cert­pro­gram­mas. Ka­pe­lu va­dī­ja Ai­vars Klin­gen­bergs, šeit pirm­ās dzies­mas dzie­dā­jis arī An­dris Da­ņi­ļen­ko, akar­di­onu spē­lē­jis Mā­ris Ba­laš­ko.

Grū­tī­bas no­rū­da

Un tad nā­ca lai­ku mai­ņas. 1991. ga­dā kul­tū­ras na­ma ēka piede­­rē­ja zvej­nie­ku kol­ho­zam «Selgai», tā ne­ti­ka ap­ku­ri­nā­ta, ska­tu­ve bi­ja iz­lauz­ta, bez grī­das. Kad laiks sil­tāks, paš­darb­nie­ki strā­dā­ja kul­tū­ras na­mā, kad pa­li­ka auk­stāks – cie­ma pa­do­mes sē­žu zā­lē.
1993. ga­dā pa­ju sa­bied­rī­bas «Selga» piln­va­ro­to sa­pul­ce no­de­va kul­tū­ras na­ma 1. stā­vu pa­gas­ta iedzī­vo­tā­ju rī­cī­bā. Ar šo ga­du ēkai at­kal at­jau­nots Tau­tas na­ma sta­tuss.
Dar­bo­jās sie­vie­šu an­sam­blis, ko va­da Ār­ija Zel­ti­ņa (Nei­ma­ne), fol­klo­ras an­sam­blis «Stuģi», ko va­dī­ja Ta­mā­ra Pū­rī­te, un de­ju ko­lek­tīvs, kas ātr­i vien iz­ju­ka. Pie­augu­šie ne­gri­bē­ja iesaistī­ties paš­dar­bī­bā, tā­pēc uz­ma­nī­ba ti­ka pie­vēr­sta bēr­niem un jau­niešiem. To­laik uz­plau­ka TV or­ga­ni­zē­tā tra­dī­ci­ja dzie­do­ša­jām ģi­me­nēm, un tā­das ra­dās arī Lap­mež­cie­mā – tā­di bi­ja Jē­kab­so­ni, Eg­les, Kan­ber­gi, Grīn­ber­gas, Api­ņi, Za­ha­ri un ci­ti. Dar­bo­jās bēr­nu klubs «Kāpēcītis», ko va­dī­ja Li­gi­ta Ba­lo­de. Vi­ņa Tau­tas na­mā strā­dā­ju­si gan par māk­sli­nie­cis­ko va­dī­tā­ju, gan arī 30 ga­dus – par Tau­tas na­ma va­dī­tā­ju. Kat­ru ga­du ti­ka rī­kots kon­kurss ma­za­jiem dzie­dā­tā­jiem «Cālis», kur lap­mež­ciem­nie­ki star­tē­ja iz­ci­li. To­reiz četr­ga­dī­gā An­ni­ka Dzēr­ve iz­cī­nī­ja 1. vie­tu ra­jo­nā un pie­da­lī­jās tele­vī­zi­jas «Cālī», ie­gū­da­ma ti­tu­lu «Mis Rokenrols». 90. ga­dos or­ga­ni­zēt pul­ci­ņu un spor­ta no­dar­bī­bas Tau­tas na­mā pa­lī­dzē­ja arī Nor­munds Velps un An­drejs Ri­te­­nieks.

Nams – tau­tai
Pa­ma­zām ļau­dis sā­ka dzī­vot tu­rī­gāk un ra­dās ne­pie­cie­ša­mī­ba bie­žāk ap­mek­lēt sa­vu Tau­tas na­mu. No­di­bi­nā­jās bēr­nu pop­gru­pa «Vējā», ku­ru va­dī­ja Be­ni­ta Eg­le, 90. ga­du bei­gās no­di­bi­nāts dā­mu klubs «Spridzenes», ku­ra dvē­se­le ir Ive­ta Mei­ere. Klu­ba ma­za­jā zā­lī­tē at­sā­ka arī or­ga­ni­zēt māk­sli­nie­ku iz­stā­des, šeit ska­tā­mi Ha­ri­ja Blu­na­va, Oļe­ga Ska­ri­ņa?? un ci­tu māk­sli­nie­ku dar­bi.
2001. ga­da ru­de­ni Žan­nai Kļa­vai iz­do­das no­or­ga­ni­zēt jau­niešu de­ju ko­lek­tī­vu, kurš jau ta­jā pa­šā ga­dā ra­jo­na ska­tē ie­gūst ot­ro vie­tu. Un jau ne­daudz vē­lāk se­vi pie­sa­ka arī Žan­nas va­dī­tais vi­dē­jās pa­audzes ko­lek­tīvs.
Tiek or­ga­ni­zē­ti Zvej­­nieksvēt­ki, Jaun­ga­da un Zie­mas­vēt­ku bal­les un vēl ci­ti pa­sā­ku­mi. Nu Tau­tas nams pa­tie­šām at­bilst sa­vam vār­dam un no­zī­mei, jo ļau­dis šeit aiz­vien vai­rāk nāk gan bau­dīt kul­tū­ru, gan pa­ši pie­da­lī­ties un piln­vei­dot se­vi da­žā­dās no­dar­bī­bās. Paš­laik šeit no­dar­bī­bas no­tiek de­ju ko­lek­tī­vam «Brīze» (jau­niešiem un vi­dē­jas pa­audzes de­jo­tā­jiem), ka­ra­tē no­dar­bī­bas, vē­der­de­jas un lī­nij­de­jas, dar­bo­jas fol­klo­ras ko­pa «Liedags», pop­gru­pa »Vējā», bēr­nu te­āt­ris «Pasaka», sie­vie­šu un jau­niešu vo­kā­lie an­sam­bļi. Tau­tas na­ma va­dī­tā­ja ir Lai­la Zac­ma­ne. Paš­laik paš­val­dī­ba ēkas ot­ro stā­vu ir no­pir­ku­si un iz­re­mon­tē­ju­si no­va­da ad­mi­nis­trā­ci­jas va­ja­dzī­bām. Ēka ir skais­ta, sa­kop­ta gan no iekš­pu­ses, gan no ār­pu­ses.
Zī­mī­gi, ka tie­ši Tau­tas na­mā šū­pu­lis kārts nu jau at­zi­nī­bu gu­vu­ša­jam Lap­mež­cie­ma mu­ze­jam, kas ša­jā ga­dā at­zī­mē­ja pir­mo des­mit­ga­di.