Tukuma slimnīcas sociālās rehabilitācijas nodaļas podiatrijas (pēdu aprūpes) māsa Līga Strautiņa ir uztraukta par to, cik maz viņas klienti zina par kāju higiēnu. Piemēram, nagu sēnīte visai bieži sastopama arī gados jauniem cilvēkiem. Ko darīt? Kā no tās izsargāties? Izrādās, līdzekļi ir pavisam vienkārši; galvenais – ievērot higiēnu un profilaktiskos pasākumus.
L. Strautiņa:
– Mums slimnīcā nav skaistumkopšanas salons, mēs veicam ārstniecisko pedikīru, kā arī ārstnieciskās procedūras sēnīšu, kārpu un citu problēmu ārstēšanai, ko skaistumkopšanas salonā nedara. Praksē ir nācies saskarties ar to, ka cilvēki par šīm lietām ļoti maz zina. Manuprāt, par kāju higiēnu vairāk vajadzētu runāt jau skolās, veselības mācības stundās.
Ja slimība ielaista, jāārstējas vismaz gadu
L. Strautiņa:
– Manuprāt, viena no smagākajām kāju veselības problēmām ir nagu sēnīte, turklāt tā visai bieži sastopama arī gados jauniem cilvēkiem, kas liecina, ka infekcija iet plašumā. Ja paši par savām kājām nerūpēsimies, ikviens varam būt šīs slimības upuri.
Nāk vasara, un gribēsies uzvilkt kājās vaļējas kurpes, taču, ja nagi būs dzelteni, nodrupuši, nevarēsim to atļauties. Vasarā ļoti daudziem cilvēkiem negribas uzvilkt vaļējus apavus, jo viņiem nav nagu, tie ir nodrupuši. Patiesībā tas ir milzīgs diskomforts. Turklāt gan inficētajam, gan pedikīra veicējam jārēķinās, ka, kopjot sēnītes pārņemtas kājas, var dabūt arī sēnīti roku nagos.
Nagu sēnītes ārstēšanas process ir atkarīgs no tā, cik slimība ielaista. Ja tā nav laikus ārstēta, ārstēšana ilgst sešus līdz astoņus mēnešus, citreiz – pat gadu. Tā prasa pacietību, līdzekļus un ietekmē slimnieka veselību.
Stipri ielaistas nagu sēnītes ārstēšana sākas ar naga noņemšanu, bet tas nav sāpīgi, jo nags jau pats atdalījies un atslāņojies, neturas klāt pie gultnes. Tad aug jaunais nags, un jādara viss, lai tas būtu iespējami veselāks. Ja bojājums ir līdz naga saknei, tad ar ārēju iedarbību vien sēnīti izārstēt nevar. Ja sēnīte ir naga galiņā, kā parasti tā sākas, tad to var izārstēt no ārpuses: ir speciāla laka, pilieni. Pilina, tīra, atkal pilina. Tā ir ilgstoša procedūra, kas jāturpina vairākus mēnešus.
Ir arī tā, ka nagu sēnīti izārstē, bet profilaktiski tomēr aizsarglīdzekļi, dezinficējošie līdzekļi jālieto, jo, tikko cilvēks ieies kādā pirtī vai tur, kur būs kāda cita saskare ar infekciju, sēnīte būs klāt atkal. Tā jau būs jauna inficēšanās.
Pirmais vēstnesis – neliels plankumiņš nagā
L. Strautiņa:
– Ja cilvēkam iemetas plankumiņš nagā, nekavējoties vajadzētu vērsties pie speciālista; jo ilgāk sēni neārstē, jo tā nagā ieiet dziļāk. Plankums izplatās pa visu nagu, nags sabiezē, drūp, zvīņojas, tā virspuse kļūst grubuļaina, nelīdzena, nokrāsa – blāva, dzeltena vai pat pelēka.
Visbiežāk sēnīte sākas uz pirmā vai piektā pirksta naga. Tad pāriet uz pārējiem. Ja plankumiņš uzreiz pamanīts, to var no ārpuses izārstēt; ja tas ieiet naga saknītē, tad jāārstē ar medikamentiem, tos dzerot. Bet šie medikamenti bojā aknas, un ir jāizvērtē, vai katrs tos drīkst lietot, jo ASV ir pētījumi, ka no 1000 cilvēkiem vienam šo preparātu lietošana beidzas ar cirozi.
Tāpēc vieglāk ir ievērot higiēnu. Ja inficēties gadās vecam cilvēkam, kurš 20 gadus nodzīvojis ar bojāto nagu un iemācījies sadzīvot, jāievēro higiēna, lai neaplipinātu pārējos. Bet nereti ir tā, ka meita saka – man tāds nags, jo mammai arī, mums tā ir iedzimtība. Patiesībā tā ir nagu sēnīte, ar kuru mamma inficējusi meitu.
Ir jau arī citi stāsti dzirdēti, kā cilvēki paši skaidro, kāpēc nags tāds dīvains. Viens saka, ka govs uzkāpa, cits – ka apsaldējis Sibīrijā… Bet patiesībā tā ir traumatiskā sēnīte. Ja meita uzvilks mammas apavus, tad arī meitai būs tā sēnīte. Tas, vai sēnīte pielīp, atkarīgs no imunitātes, kas pēdējā laikā cilvēkiem nemaz nav tik laba.
Pēdas sēnīte un kārpas
L. Strautiņa:
– Jāatzīst, ka inficējas ne tikai kāju nagi. Visai plaši izplatītas ir arī pēdas sēnītes. Tās izpaužas dažādi – āda var būt saplaisājusi āda, zvīņojoša, tā kā milti piebērti krokās. Sēnīte var būt arī pirkstu starpā, kur āda izskatās kā izmirkusi ūdenī, ir redzamas pūtītes un plaisiņas. Šī sēnīte niez un arī smako. Tā var būt ne tikai pēdā, bet arī jebkurā citā vietā.
Ja visu dienu sautē kājas, uz kājām var veidoties kārpas, kas ir vīrusu slimība. Nereti ir gadījumi, ka kārpas veidojas zēniem, kuri visu dienu kājas apāvuši dermantīna botēs. Kājām rodas mikro plaisiņas, ir zema imunitāte. Kopējās ģērbtuvēs, dušā iznāk saskarsme ar infekciju un uzmetas kārpas. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga. No tām ir grūtāk atbrīvoties.
Profilakse izmaksā lētāk
L. Strautiņa:
– Kāju nagi tiek bojāti četras reizes biežāk nekā roku nagi, un četras reizes biežāk ar nagu sēnīti slimo vīrieši nekā sievietes, jo vīrieši mazāk tam pievērš uzmanību.
Padomju laikos pirms baseina apmeklējuma bija jāapmeklē dakteris, kurš apskatīja, vai baseina apmeklētāji pirms iešanas baseinā ir tīri nomazgājušies, kādi ir viņu nagi. Pašlaik neviens to nekontrolē. Ģērbtuves ir slapjas, vide silta, un tas sēnei patīk. Arī ģimenes pirtī ar šīm lietām jābūt uzmanīgam un jāapzinās, ka profilakse ir daudz, daudz lētāka nekā iespējamā sēnītes ārstēšana.
Profilaksei varētu noderēt dezinficējošs aerosols, ko nopērkam un pirms iešanas kopīgajās pirtīs uzpūšam uz nagiem. Otra lieta, ejot pirtī, – katram vajadzētu būt savām čībiņām. Nevajadzētu lietot vairākiem cilvēkiem vienus pedikīra piederumus; vajadzētu tos vismaz dezinficēt. Tāpat katram ģimenē vajadzētu būt savam dvielim. Jālieto tikai savi apavi. Ejot ciemos, jāņem savas čības līdzi. Arī mājas vannu un dušas kabīni vajadzētu dezinficēt – aptiekā nopirkt pūšamu dezinfektoru un vannu 2 vai 3 minūtes pirms mazgāšanās izpūst.
Profilaksei labi arī «Dzintara» krēmi kājām ar tējas koka eļļu, kurus lieto pēc kāju nomazgāšanas un nosusināšanas. Apavus ieteicams apstrādāt ar pretsēnīšu aerosolu. Zeķes jāmazgā katru dienu, īsās zeķes ieteicams gludināt, ja auduma kvalitāte to atļauj. Kājas jāmazgā katru dienu; ja noskalosiet ar vēsu ūdeni, tās mazāk svīdīs.
Austrumu medicīnā pēdām ir īpaša nozīme, jo tajās atrodas enerģētisko kanālu gali. Tāpēc, masējot pēdas, var izjust baudu visā ķermenī; ja pārgurušas kājas, diskomforts pārņem visu cilvēku.
Gudrie saka, ka tieši pēdas mūs vieno ar zemi un debesīm, tāpēc iesaka pēc iespējas biežāk staigāt basām kājām, īpaši gar jūras krastu, ļaujoties smilšu un gliemežvāku dabiskajai masāžai. Pavasaros un vasaras sākumā ieteicams pēdas pavērst pret sauli – tas nostiprinās visa ķermeņa imūnsistēmu, nomierinās nervus (viens no svīšanas iemesliem ir stress), nemaz nerunājot par pašu kāju veselību.
